ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Nelegālā alkohola aprite kriminoloģijā ir ļoti maz pētīta tēma. Lai pētītu noziedzību nelegālā alkohola aprites jomā kā parādību, ir jāizvērtē tās izplatība. Latvijā nav pietiekami pievērsta uzmanība pētījumiem nelegālā alkohola aprites jomā, ir izdarīti vispārīgi novērtējumi pieņēmumu līmenī, kas galvenokārt tiek darīts, analizējot ekonomisko noziedzību kopumā. Autors uzskata, lai izdarītu secinājumus, jāizpēta noziedzība nelegālā alkohola apritē kā kriminoloģiska rakstura parādība, jāapzina tās būtība un izplatība, jānovērtē negatīvās sekas un jāizstrādā priekšlikumi tās novēršanas pilnveidošanai.

Svarīgākās atziņas teorijā un praksē

Par konkrētu noziedzību nav iespējams runāt, nepievēršot uzmanību konkrētas noziedzības vēsturiskās rašanās procesam. Ir jāizpēta nozieguma vēsturiskā attīstība, lai spētu izdarīt secinājumus par konkrētā nozieguma rašanās, izcelšanās sākumu un tā iemesliem. Autors var piekrist profesora A. Vilka paustajam viedoklim, ka noziedzība ir izplatīta vēsturiski mainīga, sociāla, krimināltiesiska parādība, kas ietver noziedzīgus nodarījumus, kuri fiksēti noteiktā laika posmā attiecīgajā valstī vai reģionā.¹ Latvijas tiesību sistēmā noziedzību ir pieņemts raksturot kā sociāli nelabvēlīgu krimināltiesiska rakstura parādību. Raksturojot noziedzību kopumā, mūsu kriminologi izvirza šādas pazīmes, kas ļauj spriest par noziedzības esamību: izplatība noteiktā teritorijā, vēsturiskā attīstība, tās krimināltiesiskais raksturojums, sociālā izcelsme, veidošanās no atsevišķu noziedzīgu nodarījumu kopuma. Noziedzība kā sociāla parādība apdraud ne tikai konkrēta subjekta – cietušās fiziskās vai juridiskās personas intereses, bet arī valsti kopumā. Noziedzība var tikt determinēta dažādi. Pirmkārt, noziedzības rādītājus ietekmē likumpārkāpēju sociālās dzīves un attieksmes maiņa, kas notiek valstī realizētās sociālās, ekonomiskās un sodu politikas rezultātā. Citiem vārdiem, likumpārkāpēju (arī potenciālo likumpārkāpēju) uzvedību būtiski ietekmē viņu materiālais un sociālais stāvoklis un līdzcilvēku attieksme. Otrkārt, noziedzības rādītājus var ietekmēt, grozot un papildinot normatīvos aktus, kuri nosaka noziedzības saturu. Treškārt, noziedzības rādītāji ir determinēti ar noziegumu reģistrāciju. Statistika var būt pilnīga un objektīva (tāda, kas kalpo valsts un sabiedrības interesēm), gan nepilnīga un subjektīva (tāda, kas kalpo tikai atsevišķu tiesībaizsardzības institūciju korporatīvajām interesēm).² Lai izprastu noziedzības pirmsākumus un tās iemeslus, autors vispirms sniegs nelielu ieskatu nelegālā alkohola izcelšanās vēsturē.

Divi igauņu kriminologi Pullati veikuši pētījumu, kurš lielā mērā balstās uz jauniem un iepriekš neizmantotiem avotiem un kurš būtu interesants ne tikai nozares speciālistiem – iekšlietu un muitas darbiniekiem, bet arī plašam lasītāju lokam, lai atgādinātu, ka visa Baltijas jūras reģiona organizētās noziedzības saknes iesniedzas Somijas "Sausā likuma" gados. H. Ilikangass ir norādījis, ka Somijas "Sausā likuma" laiks, kas ilga no 1919. līdz 1932. gadam, piepildīja cietumus ar spirta kontrabandistiem, kandžas dzinējiem, degvīna tirgotājiem un piedzērušiem varmākām. Viņš uzskata, ka mūsdienu Baltijas jūras valstu organizētās noziedzības uzbūve un sistēma zināmā mērā salīdzināma ar pirmskara spirta kontrabandas nozari. Nosodot šo nelegālā un noziedzīgā biznesa jomu, tomēr jāatzīst, ka "Sausā likuma" laikā izveidojušies pārjūras kontakti veicināja piekrastes iedzīvotāju – un ne tikai viņu – materiālās kultūras attīstību un savstarpējās solidaritātes pieaugumu, kas uzskatāmi izpaudās Otrā pasaules kara gados, it īpaši tā izskaņā.³

Vēsturiski kriminoloģiskā tēma ir aktualizējusies arī tāpēc, ka tā saistīta ar organizēto noziedzību, kura mūsdienās ir viena no sarežģītākajām globālajām problēmām.⁴ Taču starptautiski spirta kontrabandas sarežģīto problēmu izraisīja Baltijas jūras valstu alkohola ražošanas lielais apjoms, katrā valstī atšķirīgā alkohola politika, Ziemeļjūras un Baltijas jūras brīvostu lielās spirta noliktavas, spēcīgās un aktīvās alkohola vairumtirdzniecības firmas un kuģu apgādes uzņēmumi. Spirta kontrabandu veicināja arī Baltijas jūras salu un piekrastes iedzīvotāji, kam bija tirgošanās pieredze, kā arī Baltijas jūras krastos izveidojies paradums bagātīgi lietot alkoholu, kas iesniedzās 19. gadsimtā un vēl tālākā pagātnē. Turklāt Igaunija un Latvija 20. gadsimta 20. gados bija zaudējušas savu agrāko spirta noieta tirgu Krievijā. Spirta kontrabanda visvairāk ietekmēja tās valstis, kas bija ierobežojušas alkohola tirdzniecību vai aizliegušas to. Uzliekot lielākus ierobežojumus, palielinās risks izsaukt vēlmi to iegūt prettiesiski, tas sekmē un veicina noziedzīgu darbību izdarīšanu. Kopš 2015. gada nodokļu likme ir ievērojami palielinājusies, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki iegādājas lētāku alkoholu, kas nav aplikts ar nodokļiem.