ŽURNĀLS Redaktora sleja

Aviosabiedrībai "Ryanair" piederošai lidmašīnai 2021. gada 23. maijā ceļā no Atēnām uz Viļņu piespiedu kārtā bija jānolaižas Minskas lidostā, jo tika saņemta informācija par potenciālu drošības apdraudējumu. Šī informācija par drošības apdraudējumu neapstiprinājās, tomēr Romāns Protasevičs (Roman Protasevich), kurš ir medija "Nexta" dibinātājs un galvenais redaktors, Minskas lidostā tika aizturēts. Tāpat tika aizturēta viņa dzīvesbiedre Sofija Sapega (Sofia Sapega). Pārējie lidmašīnas pasažieri turpināja ceļu uz Viļņu. Uzsverams, ka lidmašīna, kad tā tika novirzīta uz Minsku, atradās tuvu Lietuvas robežai. Turklāt lidmašīnu līdz Minskai pavadīja Baltkrievijas gaisa spēku iznīcinātājs MiG-29.

Ņemot vērā, ka katrai valstij ir suverenitāte pār gaisa telpu virs tās teritorijas un šāds precedents iepriekš nav noticis, tas izraisījis plašas diskusijas – ne tikai juridiskās, bet arī politiskās –, kā arī dažādas rīcības un pretreakcijas. Viena no diskusijām saistīta ar to, vai noticis Čikāgas 1944. gada Konvencijas par Starptautisko civilo aviāciju (Čikāgas konvencija) pārkāpums. Tāpat tiek diskutēts, vai jāpiemēro Konvencijas par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību (Monreālas konvencija) noteikumi? Ja pārkāptas abas minētās konvencijas, vai šo konvenciju pārējās dalībnieces var vērsties tiesā pret Baltkrieviju? Vienlaikus, protams, jāņem vērā, ka Baltkrievija veikusi atrunas, piemēram, saistībā ar Monreālas konvenciju. Šie un vēl daudzi citi jautājumi ir tie, par kuriem tiek prātots starptautiskajā vidē. Vienlaikus prātošana starptautiskajā vidē neliedz esošajiem autoriem vai arī nākotnes autoriem prātot par minētajiem jautājumiem arī Latvijā žurnāla "Jurista Vārds" lappusēs.

Saistībā ar politiskām diskusijām un notikumiem nevar nepieminēt, ka, reaģējot uz šo notikumu, 2021. gada 24. maijā agri no rīta Eiropas Savienības (ES) augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels Fonteljess (Josep Borrell Fontelles) paziņoja, ka ES vērtēs konkrēto Baltkrievijas rīcību. Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs izteica cita starpā aicinājumu, pirmkārt, definēt šo notikumu kā Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteikumu pārkāpumu, otrkārt, pārtraukt Baltkrievijas dalību ICAO. Līdzīga satura paziņojumu izteica arī Latvijas ārlietu ministrs. Tās pašas dienas vakarā Eiropadome cita starpā pieprasīja, pirmkārt, aizturēto personu nekavējošu atbrīvošanu, otrkārt, ICAO uzsākt izmeklēšanu saistībā ar šo notikumu. Vienlaikus Eiropadome aicināja visas ES reģistrētās aviosabiedrības izvairīties no pārlidojumiem pār Baltkrievijas gaisa telpu, kā arī Eiropadome izteica aicinājumu Padomei pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu Baltkrievijas aviosabiedrībām šķērsot ES gaisa telpu un novērstu šādu aviosabiedrību rīkotu reisu piekļuvi ES lidostām.

Turklāt, kas ir ne mazāk svarīgi, šajā paziņojumā Eiropadome pauda solidaritāti Latvijai saistībā ar Latvijas diplomātu izraidīšanu no Baltkrievijas. Šāda Baltkrievijas rīcība sekoja pēc tam, kad pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti Pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas sarkanbalto karogu. Uzsverams, ka arī Latvija Ārlietu ministrijas personā izsauca Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību saistībā un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

Reaģējot uz šo rīcību, Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) prezidents izteica lūgumu izkārt atpakaļ Baltkrievijas oficiālo karogu, savukārt, ja tas netiks izdarīts, tad noņemt IIHF karogus. Šis IIHF lūgums netika apmierināts, un Rīgas domes priekšsēdētājs nolēma noņemt IIHF karogus. Kā izriet no IIHF paziņojuma, IIHF uzskata, ka "Baltkrievijas valdības rīcība jāskata nošķirti no Baltkrievijas hokeja spēlētājiem, kas Latvijā tika uzņemti kā viesi".¹ Pieminams arī tas, ka, sekojot Eiropadomes aicinājumam, 2021. gada 25. maijā Ministru kabinets noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas. Tāpat Latvijas gaisa kuģiem ir ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Saistībā ar šo lēmumu arī ir bijušas pretrunīgas reakcijas. Tādējādi katru dienu šajā jautājumā notiek attīstība, kurai vērts sekot līdzi, vērtējot notikumus no juridiskā skatpunkta.