ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

29. Marts 2022 /Nr.13 (1227)

Jauninājumi Trauksmes celšanas likumā
Krista Asmusa
"Sabiedrības par atklātību – Delna" juridiskā konsultante 

2022. gada 20. janvārī tika pieņemts un jau 4. februārī stājās spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas izstrādāts, lai pārņemtu 2019. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva). Lai arī formāli ir pieņemts jauns likums, saturiski tas ir balstīts uz 2019. gadā spēkā stājušos Trauksmes celšanas likumu, kas līdz ar jauno likumu ir zaudējis spēku.

Likuma mērķis nemainīgi ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Jaunais Trauksmes celšanas likums būtiski nemaina jau iepriekš Latvijas normatīvajos aktos nostiprināto trauksmes celšanas sistēmu un mehānismus, tomēr paredz vairākus uzlabojumus un jauninājumus. Šajā rakstā apskatīti būtiskākie ieguvumi un izmaiņas, ko sniedz jaunais Trauksmes celšanas likums un ko būtu būtiski ņemt vērā gan potenciālajiem trauksmes cēlējiem, gan iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām, kas izskata trauksmes cēlēju ziņojumus.

 

Trauksmes cēlēja definīcija

Līdz šim trauksmes cēlēja definīcija paredzēja vairākas pazīmes, kam jāizpildās, lai personas iesniegumu atzītu par trauksmes cēlēja ziņojumu un personu – par trauksmes cēlēju: 1) fiziska persona; 2) ziņošana par iespējamu pārkāpumu; 3) pārkāpums var kaitēt sabiedrības interesēm; 4) persona informāciju uzskata par patiesu; 5) informācija gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu.1

Jaunais Trauksmes celšanas likums papildina 5. pazīmi, paredzot, ka arī prakses laikā gūtā informācija var būt par pamatu personas atzīšanai par trauksmes cēlēju. Tāpat jaunais likums paredz vēl vienu pazīmi trauksmes cēlēja identificēšanai – personai informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.2 Minētais izriet no Direktīvas 5. panta 9. punkta, kas paredz nepieciešamību identificēt gan ziņotāja ar darbu saistītu statusu, gan iespējamus represiju draudus.

Šāda prasība ir saistāma ar Trauksmes celšanas likuma mērķi, kas cita starpā ir nodrošināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību,3 kas savukārt nebūtu lietderīgi, ja nepastāvētu risks, ka personai, kura ziņo, ziņošanas rezultātā varētu iestāties nelabvēlīgas sekas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
1
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kārlis Piģēns
Intervija
Ekonomisko lietu tiesa – aizritējis pirmais gads
Specializētās Ekonomisko lietu tiesas darbības teritorija aptver visu Latviju. Tās kompetencē ir specifiski komercstrīdi un krimināllietas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, kas rada būtisku kaitējumu uzņēmējdarbības videi un ...
Viktorija Soņeca
Aptauja
Kāds bija Ekonomisko lietu tiesas pirmais darba gads: tiesneši atbild uz "Jurista Vārda" jautājumiem
2022. gada 31. martā aprit gads, kopš darbu uzsāka Ekonomisko lietu tiesa (ELT), tādēļ "Jurista Vārds" uzrunāja ELT tiesnešus un aicināja sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem par gūto pieredzi un iespaidiem. Atbildes uz jautājumiem ...
Dāvids Gurevičs
Skaidrojumi. Viedokļi
Procesuālo pārkāpumu ietekme uz pierādījumu pieļaujamību kriminālprocesā: pamattiesību perspektīva
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta otrajā teikumā ir ietverts nevainīguma prezumpcijas princips, saskaņā ar kuru ikviens ir uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Viena no ...
Elīza Roshofa
Skaidrojumi. Viedokļi
Digitālo platformu tirgus varas novērtēšana
Ieva Ābola
Skaidrojumi. Viedokļi
Informācija žurnālista rokās
Ir informācijas laikmets. Plašsaziņas līdzekļi un žurnālisti ir kā tilts, kas savieno faktus un notikumus ar sabiedrību. Informācija ir žurnālista darba instruments, un kā jebkurā profesijā ar instrumentiem ir jāprot rīkoties ...
AUTORU KATALOGS