MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

2025. gada 1. janvārī stājās spēkā 216 tiesību akti, no tiem —; 50 likumi, tostarp —; likums "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam", un 95 Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas iepriekš publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (vestnesis.lv). Savukārt spēku zaudē 128 tiesību akti.  ...

Senāts izskatīja administratīvo lietu, kurā pieteicējs prasīja atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra prettiesisku faktisko rīcību, bez pieteicēja atļaujas izmantojot un izplatot viņa personas datus videosižetā "Pārbaudi–Pērc–Lieto To sociālais eksperiments". Senāts atzina, ka pārsūdzētais Administratīvās apgabaltiesas spriedums daļā par atlīdzinājumu balstās uz nepareiziem tiesiskajiem apsvērumiem, to attiecīgajā daļā atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai.  ...

Ja tiesājoties nonākts līdz apgabaltiesas nolēmuma pārsūdzēšanai Senātā, svarīgi apdomāt, vai to darīt, un, ja darīt – tad sagatavot kvalitatīvu kasācijas sūdzību. Lai palīdzētu tiesvedību dalībniekiem šajā procesā, Augstākā tiesa sagatavojusi trīs informatīvus bukletus – par kasācijas sūdzību civillietā, krimināllietā un administratīvajā lietā.  ...

1. janvārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārņems Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas. Funkciju pārņemšana paredz, ka turpmāk KNAB būs tiesībaizsardzības iestāde, kas izmeklēs koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, kurus īstenojušas VID nodarbinātas personas.  ...

Senāta Administratīvo lietu departaments 28. decembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Ar minēto spriedumu noraidīts pieteikums par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (šobrīd – Latvijas Banka) lēmuma atcelšanu, ar kuru pieteicējām aizliegts iegūt būtisku netiešu līdzdalību ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā.  ...

Tieslietu akadēmija darbu uzsāks 2025. gada 1. janvārī, nodrošinot nepārtrauktu mācību procesu tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, prokuroru palīgiem. Tieslietu akadēmija būs mācību un attīstības centrs, kas īstenos kvalifikācijas pilnveidi tieslietu jomas profesionāļiem, veicinot tiesiskumu, kvalitatīvu tiesas funkcijas īstenošanu un palīdzot nodrošināt augstus profesionālos un ētikas standartus.  ...

Šā gada XXVI Prof. K. Dišlera Konstitucionālo tiesību tiesas procesa izspēle ir veiksmīgi noslēgusies! 13. un 14. decembrī izspēles dalībniekiem bija iespēja risināt ar izteiksmes brīvību un mākslīgo intelektu saistītus jautājumus, proti, vērtēt, kā mākslīgā intelekta radītu saturu un instrumentus var izmantot priekšvēlēšanu aģitācijā un kā ierobežojumi šajā sfērā ir savietojami ar politisko partiju izteiksmes brīvību.  ...

2025. gada 1. janvārī, pieaugot minimālajai mēneša darba algai līdz 740 euro, palielinās izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs personām, kuras atzītas par cietušajiem kriminālprocesā.  ...

Otrdien, 17. decembrī, Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2023-47-01. Tiesa par Satversmei neatbilstošu atzina Tiesu ekspertu likumā paredzēto ierobežojumu būt par tiesu ekspertu personai, kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Satversmes tiesa jau iepriekš savos spriedumos ir secinājusi, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktam pašam par sevi nevajadzētu vienmēr ietekmēt visu personas atlikušo dzīvi.  ...

Senāts uzdeva prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai un apturēja tiesvedību administratīvajā lietā, kurā ir strīds par Civilās aviācijas aģentūras uz gadu noteikto aizliegumu pieteicējam atkārtoti kārtot prasmju pārbaudi privātpilota apliecības saņemšanai.  ...

Šis gads aizvadīts administratīvās tiesas jubilejas zīmē. Pirms 20 gadiem tika izveidota mūsdienu administratīvās justīcijas sistēma: darbu uzsāka Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa un Senāta Administratīvo lietu departaments. Šīs tiesas turpina 1921. gadā Satversmes sapulces Latvijas Republikā iedibināto administratīvās justīcijas tradīciju, kas tika pārtraukta padomju okupācijas laikā. Jubileja ir piemērots brīdis, lai ielūkotos pagātnē, izvērtētu šā brīža situāciju un apsvērtu nākotnes prognozes. Atzīmējot mūsdienu Latvijas administratīvo tiesu 20 gadu jubileju, 26. aprīlī Rīgā notika svinīgs sarīkojums, kurā ar saviem uzskatiem par šo justīcijas zaru dalījās trīs dažādu paaudžu administratīvie tiesneši, un viņi tiek intervēti arī šajā “Jurista Vārdā”. Atskatīties uz administratīvo tiesu pirmsākumiem ir aicināts Administratīvās apgabaltiesas pirmais priekšsēdētājs, tagadējais Senāta Civillietu departamenta senators Aldis Laviņš. Pārdomās par šā brīža situāciju dalās bijusī Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja, šobrīd Satversmes tiesas tiesnese Veronika Krūmiņa. Savukārt apsvērt nākotnes prognozes ir piedāvāts visjaunākajai Administratīvās rajona tiesas tiesnesei Lāsmai Lipkinai. Tiesnešus izjautāja Augstākās tiesas padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Butkus. ...

Kā tas norādīts Latvijas ziņojumā,1 Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk – Senāts) savos nolēmumos bieži piemēro Latvijas Republikas Satversmi (turpmāk – Satversme). Nedaudz retāk, bet pietiekami bieži Senāts nevairās piemērot arī starptautiskās cilvēktiesību normas. Lai plašāk izskaidrotu Latvijas pieeju, nedaudz jāpievēršas vēsturei. Kā zināms, 1940. gadā Latviju okupēja Padomju Savienība, un 50 gadus tai ...

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) prejudiciālo nolēmumu procedūras nepieciešamība Latvijas tiesību telpā jau tikpat kā ir kļuvusi par aksiomu. Ir skaidrs, ka šis instruments ir nepieciešams gan Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kopējam labumam, lai nodrošinātu ES tiesību vienveidīgu interpretāciju un piemērošanu, gan pašām nacionālajām tiesām, lai pareizi un taisnīgi atrisinātu izskatāmos strīdus. Īpaši aktuāli tas ...

Kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un ģeopolitisko apstākļu saasināšanās Tuvajos Austrumos ir būtiski pārkārtojušās prioritātes valstu politiskajā dienas kārtībā. Likumsakarīgi, ka, risinot problēmas, kuru sekas izpaužas tūlītēji, mazāk uzmanības tiek pievērsts tādam būtiskam jautājumam kā klimata pārmaiņas. Lai gan pēdējo gadu laikā kā Latvijā, tā pasaulē pakāpeniski sastopamies ar klimata pārmaiņu jau līdz šim radītajām sekām, tomēr šķiet, ka valstu gatavība un spēja aktīvi rīkoties, lai ierobežotu un novērstu turpmākas klimata pārmaiņas, regulāri iestrēgst politisko procesu zobratos. Gluži kā citviet pasaulē, tā arī Eiropā ar klimata tiesvedību palīdzību klimata aktīvisti cenšas novērst valstu bezdarbību šo jautājumu risināšanā. ...