MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību administratīvajā lietā, kurā Administratīvā rajona tiesa bija atzinusi, ka Krievijas pilsoņa piespiedu izraidīšana no Latvijas ir notikusi tiesiski.  ...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 19.novembrī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Armīna Meistera iecelšanu ģenerālprokurora amatā.  ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir izskatījis divas blakus sūdzības par Administratīvās rajona tiesas atteikumiem pieņemt pieteikumus par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmumiem vienā un tajā pašā jautājumā. Administratīvā rajona tiesa pieteikumus bija interpretējusi tādējādi, ka pirmā pieteikuma priekšmets ir lūgums atzīt iestādes lēmumu par prettiesisku, bet otrā – lūgums atcelt lēmumu un uzlikt pārvaldei pienākumu pieņemt izskatīšanai pieteicējas iesniegtos dokumentus.  ...

Par darbības apturēšanu Ar Padomes 2025. gada 29. oktobra lēmumu Nr. 319 darbība Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā apturēta zvērināta advokāta palīdzei Katrīnai Eimanei no 2025. gada 14. novembra līdz 2027. gada 30. septembrim. Ar Padomes 2025. gada 4. novembra lēmumu Nr. 324 darbība Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā apturēta zvērinātai advokātei Maijai Ernbergai no 2025. gada 10. novembra uz nenoteiktu laiku. Par ...

Satversmes tiesa kopš 2020. gada ir pieņēmusi 14 spriedumus lietās, kurās risināti ar pašvaldībām saistīti tiesību problēmjautājumi. ...

Vērtību tiesa – konflikts ar gramatisko tulkojumu Ineta Ziemele saistībā ar 25 gadu jubileju raksturoja Satversmes tiesu (turpmāk – ST) kā vērtību tiesu,1 “ja konstitucionālai tiesai ir izdevies kļūt par sabiedrības vērtību izpratnes katalizatoru, tad šāda konstitucionālā tiesa ir ieņēmusi tai patiesi atvēlēto lomu mūsdienu demokrātiskas tiesiskas valsts konstitucionālajā iekārtā”. Šis apzīmējums paskaidro judikatūras lomu ...

Pašvaldību tiesības pēdējo piecu gadu laikā attīstījušās vairākos aspektos. 2020. gadā pieņemts un 2021. gadā faktiski darbību sāka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, ar kuru būtiski samazināts pašvaldību skaits un ieviesta jauna administratīvo vietu terminoloģija (republikas pilsētu vietā valststpilsētas). Par šo likumu Satversmes tiesā bijušas vairākas tiesvedības un publicēti vairāki raksti.1 2022. gadā pieņemts un no 2023. gada 1. janvāra stājies spēkā Pašvaldību likums, aizstājot novecojušo likumu “Par pašvaldībām”. Satversmes tiesā ar pašvaldībām saistītais regulējums analizēts vairākkārt. Šajā pēc “Jurista Vārda” redakcijas aicinājuma sagatavotajā rakstā esmu norādījis uz četrām Satversmes tiesas lietām (neskaitot jau minētās lietas administratīvi teritoriālās reformas ietvaros), kurām ilgtermiņā varētu būt paliekoša ietekme pašvaldības regulējošo konstitucionālo normu izpratnē. ...

Valsts kontroles lietderības1 revīzijas ziņojums “Pašvaldības administratīvā komisija – neefektīvs risinājums administratīvā pārkāpuma procesā”2 izgaismo pašvaldību administratīvo komisiju koleģiālā darbības modeļa problēmas un aicina veikt pārmaiņas. ...

Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, 21. gadsimta pirmajās desmitgadēs ir tikuši meklēti jauni, efektīvāki risinājumi nodarbinātības attiecību regulējumam valsts pārvaldē. Tradicionālā pieeja pretstatīt valsts dienestā (gan karjeras, gan amatu dienesta modeļu) nodarbinātos no vispārējo darba tiesisko attiecību ietvaros nodarbinātajiem tiek pārskatīta, meklējot elastīgus un valsts pārvaldes mērķu sasniegšanai piemērotus nodarbinātības ...

[1] Katru gadu piejūras pašvaldībās notiek Jūras svētki, Carnikavā un Salacgrīvā – Nēģu svētki, bet Valmierā – teātra festivāli. Pašvaldības rīko arī pilsētu un novadu svētkus, Ziemassvētku tirdziņus un Miķeļdienas gadatirgus. Šādi pasākumi ir pašvaldību brīvprātīgās iniciatīvas, kas balstītas vietējā politikā, nevis obligāti pienākumi, kas izrietētu no likumā noteiktām autonomajām funkcijām. Sabiedrībā brīvprātīgās iniciatīvas ...

Pašvaldību pārvaldīšana ar pagaidu administrācijas palīdzību ir izņēmuma mehānisms, kas iedarbojas brīžos, kad demokrātiski ievēlētā dome vairs nespēj pildīt savus pienākumus. Šādās situācijās valstij ir pienākums nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību, taču vienlaikus jārespektē pašvaldības kā demokrātiskas institūcijas loma. Tomēr šis mehānisms raisa diskusijas – vai pagaidu administrācija drīkst pieņemt lēmumus, kas ietekmē vietējās kopienas nākotni, ja tai nav tieša vēlētāju mandāta? Likums dod pagaidu administrācijai pilnu domes kompetenci, taču praksē nepieciešams sabalansēt tiesiskumu, efektivitāti un demokrātijas principus. Šis raksts aplūko, kā šie jautājumi risināti Rēzeknes valstspilsētas gadījumā, kur dome tika atlaista finanšu krīzes dēļ un tās vietā iecelta pagaidu administrācija. ...

Pagājuši divarpus gadi, kopš stājās spēkā Pašvaldību likums, kā arī šogad aizvadītas kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Šis laiks ir izgaismojis atsevišķus pašvaldības domes darbības aspektus, attiecībā uz kuriem nav bijusi vienota izpratne un domas ir dalījušās par Pašvaldību likuma normu piemērošanu. Tāpat pašvaldībām aktuāli ir jautājumi par komiteju lomu domes darbā. Tos tad arī apskatīsim šajā rakstā. ...

Nolūkā veidot vienotu izpratni par Latvijas valsts karoga likuma normu piemērošanu autore sniedz skaidrojumu par vairāku valstu karogu lietošanas kārtību, kas izriet no normatīvā regulējuma un paražu tiesībām. ...

Latvijas Republikas Satversmē pašvaldības expressis verbis ir minētas tikai “garāmejot” dažos pantos, taču to nozīme mūsu ikdienas dzīvē nav pārvērtējama. Kā norāda pašvaldību tiesību autoritāte Dr. iur. Edvīns Danovskis: “Pašvaldība ir vara, kas cilvēka dzīves ceļu ietekmē ik uz soļa – no dzimšanas līdz kapam. Parasti pašvaldība izdod pirmo un pēdējo administratīvo aktu cilvēka dzīvē – ierakstu civilstāvokļa aktu reģistrā ...