Māris Lejnieks
žurnāls
2. Marts 2026 • 16:35
Par bruņota spēka pielietošanas pret Irānu starptautisko tiesību aspektiem
28. februāra rītā sākās ASV un Izraēlas bruņoto spēku uzbrukums Irānai. Nav šaubu, ka šāda rīcība ir pretrunā ar ANO Statūtu1 2. panta ceturtajā daļā noteikto aizliegumu pielietot bruņotu spēku vai pat spēka draudus pret citu valstu politisko neatkarību, teritoriālo integritāti vai citādi būt pretrunā ar ANO Statūtu principiem. No šīs mūsdienu starptautisko tiesību pašas fundamentālākās normas ANO Statūtos ir paredzēti divi izņēmumi. Pirmkārt, bruņota spēka piemērošanu var autorizēt ANO Drošības padome, kas šajā gadījumā nav noticis, ASV un Izraēla šādu autorizāciju nav prasījušas. Tāpat ir neiedomājami, ka ANO Drošības padome varētu šo uzbrukumu nosodīt, ņemot vērā ASV veto tiesības ANO Drošības padomē. Otrkārt, bruņota spēka pielietošana ir tiesiska, ja tā tiek realizēta kā valsts tiesības uz pašaizsardzību pret bruņotu uzbrukumu. Šeit jau kļūst mazliet interesantāk. Jāšaubās, vai Irāna šobrīd rada tiešus draudus ASV, bet ar draudiem Izraēlas pastāvēšanai jau ir daudz skaidrāk, Irānas režīms pastāvīgi draud Izraēlai ar nodomu to iznīcināt. Vēl ir apspriežamas dažas starptautisko tiesību doktrīnas, kuras attaisno bruņota spēka lietošanu. ...