MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Piektdien, 4.jūlijā, Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma 4. panta pirmās daļas 2. un 5. punkta un 5. panta pirmās daļas 2. punkta un 2.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem”.  ...

30. jūnijā veiksmīgi noslēgusies Eiropas Komisijas projekta “Atrast advokātu” īstenošana, kas veicināja Latvijas un Bulgārijas sadarbību e-tiesiskuma jomā, kā arī stiprināja abu valstu integrāciju Eiropas Savienības tiesiskajā telpā.  ...

Pirmdien, 21. jūlijā, Latvijas Universitātes konferenču kompleksā “Ratnieki” notiks desmitā Bīriņu publisko tiesību vasaras skola valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem un citiem interesentiem. Pasākumu rīko Publisko tiesību institūts sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Tieslietu ministriju.  ...

Otrdien, 1. jūlijā, Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 31. oktobra saistošo noteikumu Nr. 35 “Par vietām un teritorijām Daugavpilī, kurās nav atļauts organizēt azartspēles” 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trīs teikumiem”.  ...

2025. gada aprīļa sākumā Čikāgā, Amerikas Savienotajās Valstīs norisinājās ABA TechShow 2025 – Amerikas advokātu asociācijas (American Bar Association) ikgadējā konference, kas veltīta juridiskajām tehnoloģijām. Oklahomas Universitātes Juridiskās fakultātes (University of Oklahoma College of Law) tehnoloģiju un inovāciju direktors Šons Heringtons (Sean Harrington) šajā konferencē uzstājās ar prezentāciju par nepieciešamību augstskolām sadarboties ar nozares profesionāļiem. Šīs intervijas mērķis bija detalizētāk pārrunāt idejas par to, kā augstskolām pielāgoties izmaiņām, ko rada mākslīgais intelekts (turpmāk – MI), lai nodrošinātu jauno juristu sagatavošanu jaunajai realitātei, gan ieviešot MI rīkus mācību procesā, gan arī izveidojot sadarbību ar nozares profesionāļiem MI rīku testēšanai un ar MI saistītu jautājumu izpētei. ...

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2025. gada 3. jūnija līdz 17. jūnijam pieņemtajiem lēmumiem. ...

Pēc tam, kad Cilvēktiesību padome 2011. gada 16. jūnijā pieņēma ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus,1 2024. gada 15. marts iezīmē vēl vienu nozīmīgu datumu transnacionālajai korporatīvajai pārvaldībai, jo šajā dienā ES dalībvalstu kvalificēts vairākums atbalstīja pirmo reģiona mēroga tiesisko regulējumu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju – ES Direktīvu 2024/1760 (turpmāk – DUPRAI),2 kas nosaka vides un cilvēktiesību prasības lielajiem uzņēmumiem un to iesaisti globālajā vērtību ķēdē.Šajā rakstā sniegts pārskats par DUPRAI, tās pamatotību, kā arī analizēta direktīvas iespējamā ietekme uz Latvijas, ES un trešo valstu uzņēmējdarbības sektoru. ...

Mākslīgais intelekts, kas savulaik bija jēdziens no zinātniskās fantastikas žanra, mūsdienās kļuvis par neatņemamu ikdienas dzīves sastāvdaļu, kas spēj ļoti prasmīgi ģenerēt tekstu, attēlus, video un pat mūziku. Šī strauji progresējošā tehnoloģija rada gan vēl nebijušas iespējas, gan sarežģītas problēmas vārda brīvības un atbildības par tā radīto saturu jomā. ...

Ievads Mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) pārmaiņu laikmetā saskaramies ar arvien lielāku sabiedrības spiedienu kļūt efektīvākiem, automatizēt procesus, kā arī gandrīz vai katru dienu plašsaziņas līdzekļus pāršalc ziņas par to, ka jau pavisam drīz noteiktas profesijas tiks aizvietotas ar MI robotiem.1 Šādas vēsmas nav saudzējušas arī juristu profesiju, jo atbilstoši Goldman Sachs 2023. gadā veiktajam pētījumam MI visvairāk ...

Straujas tehnoloģiju attīstības laikmetā mākslīgā intelekta sistēmu (turpmāk – MI sistēmas) izmantošana ir nesaraujami saistīta un var ietekmēt atsevišķa indivīda, juridisko personu un visplašākā nozīmē arī visas sabiedrības un valsts drošību. Nepamatota ārēja, t.sk. iespējama ārvalstu organizēta, iejaukšanās vēlēšanu procesos, mainot vēlētāju uzvedību un attieksmi un tādējādi ietekmējot vēlēšanu rezultātus, pašu politisko ...

Ievads Eiropas Komisija (turpmāk – EK) 2025. gada februārī publicēja darba programmu 2025. gadam, kurā ietverta norāde, ka attiecībā uz Mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) atbildības direktīvas priekšlikumu1 nav paredzama vienošanās un šis EK priekšlikums tiek atsaukts.2 Pieminams, ka norādītais EK priekšlikums tika virzīts līdztekus pārskatītās Direktīvas par atbildību par defektīviem produktiem3 priekšlikumam4 un šobrīd ...

Mākslīgais intelekts joprojām ir viena no aktuālākajām tēmām, kas arvien rada plašas diskusijas, ņemot vērā mākslīgā intelekta sistēmu plašo piemērošanu un neskaidros, kā arī joprojām neatrisinātos jautājumus. Eiropas Komisija 2025. gada 6. jūnijā ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanos, kas noritēs līdz 18. jūlijam, lai apkopotu informāciju par Mākslīgā intelekta akta1 noteikumu īstenošanu attiecībā uz augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām. Paredzēts, ka šīs apspriešanās ietvaros tiks apkopoti piemēri, kā arī konkretizēti jautājumi saistībā ar augsta riska mākslīgā intelekta sistēmām, jo Komisijai jāizstrādā pamatnostādnes par augsta riska mākslīgā intelekta sistēmu klasificēšanu. Eiropas Komisija aicina ieinteresētās personas, tostarp augsta riska mākslīgā intelekta sistēmu izstrādātājus, uzņēmumus un iestādes, kas izmanto šādas sistēmas, kā arī akadēmiķus, pilsonisko sabiedrību un kopumā iedzīvotājus paust savu viedokli par konkrēto jautājumu.2 ...

Straujā ģeneratīvā mākslīgā intelekta (GenAI) attīstība pēdējos gados ir ne tikai pārsteigusi sabiedrību ar tehnoloģiskajām iespējām, bet arī būtiski izaicinājusi līdzšinējo izpratni par to, kā tiesības reaģē uz inovācijām. Eiropas Komisijas 2025. gada Ģeneratīvā mākslīgā intelekta ziņojums (Generative AI Outlook Report)1 ir mēģinājums vienlaikus iezīmēt normatīvo situāciju un uzdot jautājumus, uz kuriem šobrīd vēl nav pilnīgi skaidru atbilžu. Ziņojuma piektā nodaļa koncentrējas uz regulatīvo ietvaru, sniedzot pārskatu par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērojamību GenAI sistēmām. ...

18. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir parakstījis un nosūtījis Saeimas Prezidijam likumprojektu “Grozījums Valsts pārvaldes iekārtas likumā”, piedāvājot noteikt veidu, kādā notiek valsts un pašvaldību rīcībā esošo datu apstrāde atkalizmantošanai valsts pārvaldē, lai uzlabotu politiku plānošanu un valsts pakalpojumu kvalitāti, kā arī veicinātu pētniecību un inovācijas valsts pārvaldē. “Latvijas publiskā sektora rīcībā ...