26. septembrī Rīgas rajona tiesa, vienošanās procesa kārtībā izskatot krimināllietu, atzina par vainīgām četras personas apsūdzībā par organizētu krāpniecisku iepirkumu, kurā tās ieguva 780 000 eiro Eiropas Savienības (ES) līdzekļu. Izmeklēšanu pirmstiesas procesā veica Eiropas prokuratūra (EPPO).
Kā izriet no apsūdzības, lai panāktu, ka tiesības slēgt līgumu par jaunas ražošanas ēkas būvniecību tiktu piešķirtas iepriekš izvēlētam uzņēmumam, kurš arī bija iesaistīts krāpšanā, minētās četras personas slepeni vienojās iesniegt falsificētus dokumentus iepirkumā, kuru organizēja Latvijas uzņēmums, kas ražo apkures ūdens radiatorus.
Piesaistot ES fondu konsultantu, abu uzņēmumu juridiskie pārstāvji un darbinieks viltoja dokumentus, tostarp fiktīvus piedāvājumus ar augstāku cenu, lai radītu iespaidu, ka krāpnieku izvēlētā uzņēmuma piedāvājums ir visizdevīgākais.
Lai gan iepirkumā tika saņemts prasībām atbilstošs ekonomiski izdevīgāks piedāvājums, grupas dalībnieki viltoja dokumentus par šī piedāvājuma neatbilstību, tādējādi maldinot nacionālo aģentūru, kura vērtēja procedūras likumīgumu.
Šādā veidā iepirkumu organizējošais uzņēmums ieguva 1 775 000 eiro kā projekta finansējumu, no kuriem 780 000 eiro bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi.
Pateicoties veiksmīgai izmeklēšanai, nelikumīgi iegūtie ES līdzekļi tika atgūti pilnā apmērā.
Pirmstiesas kriminālprocesā izmeklēšanu veica Eiropas deleģētais prokurors, un rezultātā – mazāk nekā gadu pēc EPPO izmeklēšanas uzsākšanas – minētā krimināllieta bez vilcināšanās un saprātīgā termiņā rezultējusies ar pirmās instances tiesas notiesājošu spriedumu.
Apsūdzētie atzina savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un izmantoja Kriminālprocesa likumā paredzētās tiesības uz sadarbību, izvēlēdamies vienkāršāku procesa veidu. Konkrēti, Eiropas deleģētais prokurors un apsūdzētās personas vienojās par vainas atzīšanu un sodu, pēc kā lieta tika nosūtīta tiesai vienošanās procesa kārtībā.
2022. gada 26. septembrī tiesa, apstiprinot noslēgtās vienošanās, taisīja notiesājošu spriedumu. Abu uzņēmumu juridiskajiem pārstāvjiem tika piespriests brīvības atņemšanas sods uz trim gadiem nosacīti un naudas sods – attiecīgi 20 000 eiro un 30 000 eiro. Krāpniecisko iepirkumu organizējošā uzņēmuma darbiniekam tika piespriests brīvības atņemšanas sods uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem nosacīti un naudas sods 10 000 eiro. Savukārt konsultantam tika piespriests brīvības atņemšanas sods uz diviem gadiem nosacīti un naudas sods 12 000 eiro.
Juridiskajai personai – iepirkumu organizējošajam uzņēmumam – tiesa piemēroja piespiedu ietekmēšanas līdzekli – naudas piedziņu 40 000 eiro.
Apsūdzība un notiesājošais spriedums četrotnes lietā bija iespējams bez vilcināšanās, pateicoties sekmīgai un ciešai sadarbībai ar Latvijas Republikas Konkurences padomi, kura sākotnēji konstatēja iespējamu konkurences noteikumu pārkāpumu, par ko informēja EPPO, un šī sadarbība bija būtisks priekšnoteikums sekmīgai apsūdzībai nepieciešamo pierādījumu identificēšanai, saglabāšanai un iegūšanai.
Tāpat EPPO norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
