ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Grozījumus likumā "Par pašvaldībām" nosacīti var sadalīt divās daļās. Proti, vieni ir tādi, kas tiešā veidā saistīti ar reformas pabeigšanu un paredz svītrot vai precizēt tiesību normas, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību darbu no 2009. gada 1. jūlija. Piemēram, likumā svītrots regulējums, kas attiecas uz pagastu padomēm un pilsētu domēm, tāpat izslēgtas normas, kas regulē rajonu pašvaldību darbību, kā arī noregulēti jautājumi par pašvaldību saistošo noteikumu spēkā esamību pārejas posmā, papildināts regulējums, lai stiprinātu kopīgo iestāžu darbību, un veikti vēl citi grozījumi.

Savukārt otra daļa grozījumu galvenokārt ir saistīta ar pašvaldību darbu kopumā un uzlabos pašvaldību darba organizāciju funkciju izpildē. Šie grozījumi precizē pašvaldību amatpersonu atbildības jautājumus, pašvaldības domes (padomes) un pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja atbildību, saistošo noteikumu spēkā stāšanās procedūru u. c. Pēdējie minētie grozījumi nav tiešā veidā saistīti ar vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, tāpēc paredzēts, ka tie stāsies spēkā jau šā gada 1. septembrī.

I. Ar reformas pabeigšanu saistītie grozījumi

(1) Kā tas noteikts Administratīvi teritoriālās reformas likuma 5. un 6. pantā un atbilstoši grozījumiem likumā "Par pašvaldībām", no 2009. gada 1. jūlija Latvijā būs šādas vietējās pašvaldības – republikas pil­sētas un novadu pašvaldības. Līdz ar to no likuma svītrotas visas normas, kas attiecas uz pagastu, pilsētu un rajonu pašvaldībām un to domēm un padomēm. Saskaņā ar Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma² 2. pantu rajonu padomju pilnvaras beidzas 2009. gada 1. jūlijā.

(2) Jau spēkā esošais likums "Par pašvaldībām" paredz pienākumu reformas gaitā izveidotiem novadiem, lai nodrošinātu pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību novada pagastos un novada pilsētās, kur neatrodas pašvaldības administratīvais centrs, izveidot pakalpojumu centrus. Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" paredz, ka turpmāk pakalpojumu centrus sauks par pilsētu un pagastu pārvaldēm.

Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu pakalpojumu centru galvenie uzdevumi ir sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem uz vietas, proti, pirms novada izveidošanas bijušo rajonu pilsētu un pagastu teritorijās. Piemēram, pakalpojumu centri nodrošina pašvaldības sociālo pabalstu izmaksu; pieņem valsts noteikto nodokļu un nodevu maksājumus, kuru iekasēšana ir uzdota pašvaldībai, kā arī novada domes noteikto nodevu maksājumus un maksājumus par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem; pieņem iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus no attiecīgajā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem un tajā reģistrētajām juridiskajām personām, organizē atbildes sagatavošanu iesniedzējiem; nodrošina pieejamību informācijai par domes pieņemtajiem lēmumiem, kā arī veic citus uzdevumus.

Lai gan grozījumi neparedz paplašināt likuma "Par pašvaldībām" 69.¹ pantā noteikto pakalpojumu centru (pēc reformas – pilsētu un pagastu pārvalžu) kompetenci, tomēr likuma grozījumi paredz normas, kas regulē šīs pašvaldības iestādes vadītāja kompetenci, un tieši no iestādes vadītājam noregulētās kompetences jāsecina, ka likuma grozījumi paplašina arī pilsētu un pagastu pārvalžu kompetenci novadu pašvaldību kopējā administrācijā. Bez iestādes vadītājam paredzētiem klasiskiem pienākumiem grozījumu likumā "Par pašvaldībām" 27. pants paredz, ka pilsētas vai pagasta pārvaldes vadītājs atbild arī par pārvaldē ietilpstošo pašvaldības institūciju darba organizēšanu. Tātad novada dome, apstiprinot pagasta vai pilsētas pārvaldes nolikumu, var noteikt, kuras novada iestādes un struktūrvienības darbojas pagasta vai pilsētas pārvaldes padotībā, tādējādi stiprinot pakalpojumu sniegšanu uz vietas un sasniedzamību attiecīgo teritoriālo vienību (pilsētu un pagastu) iedzīvotājiem.

Jāatzīmē arī tas, ka atbilstoši grozījumu likumā "Par pašvaldībām" 27. panta pirmajā daļā noteiktajam pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja padotību nosaka pašvaldības nolikums. Lai gan pagasta un pilsētas pārvaldes kā pašvaldību iestādes no citām pašvaldību iestādēm atšķiras (abstrahējoties no katrai iestādei noteikto funkciju un uzdevumu atšķirībām) galvenokārt ar to īpatnību, ka to darbība ļoti tieši ir sasaistīta ar noteiktu teritoriju, kas nav visa vietējās pašvaldības teritorija, pastāv īpatnības arī šo iestāžu vadītāju statusā. Līdz ar pagasta vai pilsētas pārvaldes darbību noteiktā teritorijā pārvaldes vadītājam var veidoties īpatnējas attiecības arī ar pašvaldības izpilddirektoru, kas ir pašvaldības administrācijas vadītājs kopumā. Pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs var būt tieši padots gan pašvaldības domes priekšsēdētājam, gan izpilddirektoram, atkarībā no tā, kā šis jautājums noregulēts katras pašvaldības nolikumā.

Ja pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs atrodas novada domes priekšsēdētāja padotībā, atbildība un uzdevumi saistībā ar pagasta un pilsētu pārvalžu darba nodrošināšanu, tai skaitā tajās ietilpstošo institūciju darbības nodrošināšanu, neatrodas pašvaldības izpilddirektora kompetencē.

Pagastu un pilsētu pārvalžu vadītāji, tāpat kā pašvaldību izpilddirektori (izņemot pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par pieciem tūkstošiem un kur izpilddirektora pienākumus var veikt arī domes (padomes) priekšsēdētājs), nevarēs būt novada domes deputāti. Taču saskaņā ar grozījumiem likumā pagasta vai pilsētas pārvalžu vadītāji, atšķirībā no pašvaldību izpilddirektoriem, nepastarpināti varēs iesniegt lēmumprojektus izskatīšanai domes sēdēs. Šajā sakarā nevar neminēt grozījumu izstrādes gaitā noritējušās diskusijas un izskanējušās idejas par pagasta un pilsētu pārvalžu vadītāju statusu, ka pagasta un pilsētu pārvalžu vadītāji varētu būt tieši vēlēti (lai gan pats pašvaldības domes priekšsēdētājs nav vēlēts!), ka šīs amatpersonas varētu izvirzīt iedzīvotāji, lai mazinātu reformas rezultātā iedzīvotājiem it kā samazināto pārstāvniecību vietējās varās u. c. Tomēr, kā jau minēts iepriekš, grozījumi likumā "Par pašvaldībām" nemaina tagadējo pakalpojumu centru vadītāju, pēc reformas – pagastu un pilsētu pārvalžu vadītāju kā administratoru, nevis politiķu, statusu.

(3) Lai aizstāvētu un veicinātu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas gaitā apvienojušos un apvienoto vietējo pašvaldību iedzīvotāju interešu ievērošanu un aizsardzību, grozījumi likumā "Par pašvaldībām" novadu pašvaldībām paredz tiesības veidot teritoriālās komitejas. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu pašvaldībām ir pienākums izveidot finanšu komiteju un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteju, kā arī tiesības izveidot ārvalstnieku un bezvalstnieku lietu komiteju, ja ne mazāk kā viena ceturtdaļa no attiecīgās pašvaldības administratīvā teritorijā reģistrētiem iedzīvotājiem ir ārvalstnieki un bezvalstnieki. Tai pašā laikā pašvaldības var veidot arī citas pastāvīgās komitejas, lai nodrošinātu jautājumu un lēmumprojektu sagatavošanu izskatīšanai domju (padomju) sēdēs, attiecīgi to kompetenci un darba organizāciju paredzot pašvaldību nolikumos.

Varētu rasties jautājums, kāpēc gan atsevišķi jānoregulē jautājums par tiesībām veidot pastāvīgo komiteju, ja reiz tas nav pienākums? Šeit atbilde rodama grozījumu likumā "Par pašvaldībām" 25. pantā, kur noteikts gan teritoriālās komitejas izveidošanas mērķis, gan arī tās darbības galvenie uzdevumi. Teritoriālo komiteju izveido, lai koordinētu pagasta vai pilsētas pārvaldes darbību. Teritoriālā komiteja sagatavo izskatīšanai domes sēdēs lēmumu projektus par jautājumiem, kas saistīti ar atsevišķu novada teritoriālo vienību pārvaldi; pagastu vai pilsētu pārvalžu darbības jautājumiem, to skaitā finanšu, materiāltehniskajiem un personāla politikas jautājumiem; novada teritoriālajās vienībās sniegto pašvaldības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu; jaunu pašvaldības struktūrvienību vai amata vietu izveidošanu pagastu vai pilsētu pārvaldēs; pagastu vai pilsētu pārvalžu darbības gada plānu izstrādi; kā arī citiem ar pagastu vai pilsētu pārvalžu darbību saistītiem jautājumiem. Tādējādi teritoriālajai komitejai jābūt tai institūcijai, kas izskatīšanai pašvaldības domē virza teritoriālo vienību jautājumus un aizstāv pirms novada izveidošanas bijušo pagastu un rajonu pilsētu iedzīvotāju intereses kvalitatīvu pakalpojumu saņemšanā un vietējo pašvaldību funkciju īstenošanā teritoriālās vienībās un vietējās pašvaldības administratīvā teritorijā kopumā.

(4) Likuma "Par pašvaldībām" grozījumi likumā nostiprina arī tādu institūciju kā novada valdi, kam pēc kompetences līdzīga institūcija atsevišķās pašvaldībās jau darbojas, pamatojoties uz pašvaldību nolikumos noteikto regulējumu. Grozījumu 26. pants paredz, ka novada pašvaldība novada valdi izveido, lai sekmētu visas pašvaldības teritorijas ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību. Novada valdi vada novada domes priekšsēdētājs, un tajā ietilpst novada domes priekšsēdētāja vietnieki un visu domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji, kas atbilstoši pašvaldības nolikumam saskaņo komiteju viedokļus un sagatavo priekšlikumus novada domes lēmumu pieņemšanai.

Šai normai var būt liela nozīme un lietderība novados, kur rajonu pilsētas un pagasti, arī novadi apvienosies un darbību sāks līdz 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanās ievēlēto vietējo domju pirmajai sēdes dienai, jo, kā to noteic Administratīvi teritoriālās reformas likuma 11. pants, pēc divu vai vairāku administratīvo teritoriju apvienošanās līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām novada domes sastāvā ir visi attiecīgajā administratīvajā teritorijā ievēlētie deputāti. Līdz ar to lēmumprojektu un viedokļu savstarpējai saskaņošanai novada domēs, kurās būs vairāki desmiti deputātu, jautājumu sekmīgai izskatīšanai novadu valdēm var būt liela nozīme.

(5) Grozījumu likumā "Par pašvaldībām" normas stiprina pašvaldību kopīgo iestāžu statusu, kā arī precīzāk noregulē jautājumu par šo iestāžu pārraudzību un atbildību. Šādu normu likumā nepieciešamību galvenokārt nosaka rajonu reorganizācija, kā rezultātā vietējās pašvaldības ar 2009. gada 1. jūliju pārņems lielāko daļu rajona pašvaldības funkciju, taču visām vietējām pašvaldībām attiecīgās funkcijas veicošās rajona pašvaldības institūcijas nepietiks. Līdz ar to kopīgo iestāžu institūts var palīdzēt risināt funkciju izpildes nodrošināšanas jautājumus.

Grozījumu likumā "Par pašvaldībām" 33.–37. pants noregulē pašvaldību kopīgu iestāžu izveidošanas, darbības un likvidēšanas jautājumus. Grozījumi precizē spēkā esošajā likumā "Par pašvaldībām" noteiktos kopīgās iestādes veidošanas nosacījumus. Kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgas iestādes. Šādas iestādes darbojas uz attiecīgo domju apstiprināta nolikuma pamata. Nolikums nosaka pašvaldību kopīgās iestādes kompetenci, tās finansēšanas, uzraudzības, likvidēšanas un izstāšanās no kopīgās iestādes kārtību, kā arī citus pašvaldību kopīgās iestādes darbības jautājumus. Publisko un privāto tiesību jomā kopīgā iestāde darbojas attiecīgo publisko tiesību juridisko personu vārdā. Kopīgai iestādei īpašumā, valdījumā vai lietošanā var būt kustama manta. Nekustamais īpašums kopīgai iestādei var būt valdījumā vai lietošanā. Kopīgai iestādei ir patstāvīgs budžets.

Attiecībā uz kopīgo iestāžu pārraudzību grozījumos noregulētajiem jautājumiem jāatzīmē, ka regulējumam par pamatu izmantotas no Publisko aģentūru likuma 2002. gadā svītrotās normas par pašvaldību kopīgo aģentūru darbības jautājumiem. Grozījumi paredz, ka kopīgās iestādes pārraudzību iestādi izveidojušās pašvaldības īsteno ar uzraudzības padomes starpniecību. Ja pašvaldības izveido vairākas kopīgās iestādes, to pārraudzībai var izveidot vienu uzraudzības padomi. Tās sastāvā ir vismaz trīs locekļi, bet ne mazāk par pašvaldību skaitu, kas veido kopīgo iestādi. Katra pašvaldība darbam uzraudzības padomē deleģē domes priekšsēdētāja vietnieku, kā arī citas amatpersonas pēc katras pašvaldības ieskatiem. Kopīgas iestādes uzraudzības padomes darbu vada uzraudzības padomes priekšsēdētājs. Tā pienākumus pilda pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, ja pašvaldības nevienojas citādi. Uzraudzības padome darbojas saskaņā ar attiecīgo pašvaldību domju apstiprinātu nolikumu, kurā reglamentē uzraudzības padomes kompetenci un darbības kārtību, kā arī padomes priekšsēdētāja izraudzīšanās kārtību, padomes locekļu tiesības, pienākumus un aizvietošanas kārtību. Uzraudzības padome apstiprina kopīgās iestādes darbības plānu un gada budžetu; nosaka kopīgās iestādes vadītāja mēnešalgu; pieņem darbā un atbrīvo no darba, kā arī disciplināri soda kopīgās iestādes vadītāju; novērtē pašvaldību kopīgās iestādes darbības rezultātus; veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Uzraudzības padome ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju par kopīgās iestādes darbību.

Attiecībā uz kopīgo iestāžu pieņemto lēmumu un faktiskās rīcības izskatīšanu un atbildības jautājumiem administratīvā procesa ietvaros, grozījumi paredz, ka kopīgās iestādes administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā, ja pašvaldības nolikumā vai citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts kopīgās iestādes administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas pienākums. Par kopīgās iestādes nodarītajiem zaudējumiem publisko vai privāto tiesību jomā atbild kopīgo iestādi veidojošās pašvaldības proporcionāli to skaitam, ja pašvaldības nevienojas citādi.

Noslēdzot jautājumu par kopīgām iestādēm, jāatzīmē, ka pašvaldībām, kurās pirms 2009. gada 1. jūlija ir izveidotas un darbojas kopīgās iestādes, šo iestāžu darbības atbilstību šeit aprakstīto grozījumu noteikumiem jānodrošina līdz 2009. gada 1. novembrim.

(6) Interesants un šajos grozījumos likumā "Par pašvaldībām" risināts ir jautājums arī par rajonu pašvaldību darbību līdz 2009. gada 1. jūlijam. Saskaņā ar Rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma 2. pantu rajona padomju pilnvaras izbeidzas 2009. gada 1. jūlijā. Kā to paredz Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6.² pants, vietējā pašvaldība var pieņemt lēmumu par novada izveidošanu līdz 2009. gada 31. janvārim saskaņā ar administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos³ noteikto novadu teritoriālo dalījumu. Līdz ar to gadījumos, kur administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumi paredz rajona administratīvajā teritorijā izveidot vienu novadu, piemēram, Gulbenes rajona gadījumā, vai divus novadus, piemēram, Alūksnes rajona gadījumā, un šādi novadi pieņem lēmumu par novada izveidošanu un darbības uzsākšanu līdz 2009. gada 31. janvārim, ir nepieciešams regulējums rajonu padomju darbībai 2009. gada pirmajā pusgadā.

Kā to nosaka likuma "Par pašvaldībām" 81. panta pirmā daļa, rajona padomi veido visi attiecīgā rajona pagastu padomju priekšsēdētāji, novadu domju priekšsēdētāji un rajona pilsētu domju priekšsēdētāji. Līdz ar to rajona administratīvajā teritorijā, izveidojot vienu novadu, zūd rajona padomes pārstāvniecība, jo rajona pašvaldības vietā faktiski stājas novada pašvaldība, savukārt rajona padomes sastāvā ir šī vienīgā novada priekšsēdētājs. Tāpat arī gadījumos, kur rajona administratīvajā teritorijā izveidojas divi novadi, ir nepieciešams jauns regulējums rajonu padomju darbībai, jo, lai gan rajona padomes sastāvā šādā gadījumā ir divi novadu priekšsēdētāji, tomēr patiesas lemšanas iespējas ir ierobežotas.

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 85. pantu rajona padomes sēdēs lēmumu pieņem vienojoties vai arī gadījumos, kad iebilst kaut viens no padomes locekļiem, lēmums tiek pieņemts balsojot, ja par to ir nobalsojusi vairāk nekā puse no padomes locekļiem, kuri pārstāv ne mazāk par 50% no rajona pašvaldību iedzīvotāju kopskaita. Līdz ar to divu novadu izveidošanas rajona teritorijā gadījumā nevienošanās par lēmuma projektu situācijā vienmēr noteicošā balss būtu tam novada domes priekšsēdētājam, kas pārstāv lielāku iedzīvotāju skaitu.

Lai risinātu šeit izklāstītos jautājumus, likuma "Par pašvaldībām" grozījumu 40. un 41. pants paredz attiecīgu kārtību. Tātad, ja administratīvi teritoriālās reformas laikā rajona pašvaldības teritorijā izveido vienu novadu, attiecīgais novads nodrošina rajona padomes kompetences izpildi, ievērojot šajā likumā noteikto vietējo pašvaldību darba organizāciju. Savukārt, ja administratīvi teritoriālās reformas laikā rajona pašvaldības teritorijā izveido divus novadus, rajona padome līdz 2009. gada 1. jūlijam turpina strādāt sastāvā, kāds tas bija pirms novadu izveidošanas.

II. Citi grozījumi likumā "Par pašvaldībām"

(7) Šā gada 17. jūlijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par pašvaldībām" risina arī jautājumu par pašvaldību tiesībām citām publiskām un privātām personām deleģēt no pašvaldību autonomām funkcijām izrietošus pārvaldes uzdevumus. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta otrā daļa noteic, ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar likumu, kā arī likumā noteiktajos gadījumos ar publiskas personas orgāna izdotu ārēju normatīvo aktu vai līgumu. Savukārt minētās normas trešā daļa paredz, ka citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu var deleģēt likumā noteiktajos gadījumos. Līdz ar to Valsts pārvaldes iekārtas likums pārvaldes uzdevuma deleģēšanai jebkurā gadījumā nosaka pilnvarojuma esamības speciālā likumā nepieciešamību.

Pašvaldību gadījumā šāda pilnvarojama speciālos likumos no autonomām funkcijām pārvaldes uzdevumus deleģēt privātām un publiskām personām ir ļoti maz. Piemēram, saskaņā ar Būvniecības likuma 11. panta piekto daļu vietējā pašvaldība Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļā noteiktajā kārtībā var deleģēt citai pašvaldībai ar būvniecības pārzināšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā saistītās funkcijas, atsevišķus uzdevumus vai veidot kopīgus kontroles dienestus šo uzdevumu izpildei, saglabājot atbildību par funkcijas izpildi kopumā. Tajā pašā laikā praksē ir daudz gadījumu, kad pašvaldības domes (padomes) pārvaldes uzdevuma izpildes deleģēšanu citai publiskai personai vai privātpersonai uzskata par efektīvu un lietderīgu pārvaldes uzdevuma izpildes formu, taču pilnvarojuma slēgt deleģēšanas līgumu vai deleģēt ar saistošajiem noteikumiem neesamība ir vienīgais šķērslis pārvaldes uzdevuma deleģēšanai. Piemēram, šāda pilnvarojuma speciālā likumā nav, lai Rīgas pilsētas dome varētu SIA "Rīgas meži" deleģēt pārvaldes uzdevumu izstrādāt priekšlikumus publiskā lietošanā esošo mežu izmantošanas kārtībai un veikt administratīvās teritorijas (meži, mežparki un meža zemes) labiekārtošanu un sanitārās tīrības nodrošināšanu vai SIA "Rīgas ĢeoMetrs" veikt teritorijas plānošanas, labiekārtošanas un būvniecības vajadzībām nepieciešamās ģeodēziskās, topogrāfiskās un kartogrāfiskās informācijas izpēti, ieguvi, uzturēšanu un administrēšanu. Līdz ar to iepriekš minētā Valsts pārvaldes iekārtas likuma norma ierobežo pašvaldību domju (padomju) tiesības lemt par kārtību, kādā izpildāmas autonomās funkcijas, un grozījumi likumā "Par pašvaldībām" ievērojami paplašina pašvaldību tiesības lemt par no autonomām funkcijām izrietošu pārvaldes uzdevumu deleģēšanu privātām un publiskām personām.

Grozījumu likumā "Par pašvaldībām" 10. pants, kas stāsies spēkā šā gada 1. septembrī, paredz, ka no katras autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu pašvaldība var deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai. Pārvaldes uzdevuma deleģēšanas kārtību, veidus un ierobežojumus nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums. Tādējādi minētais 10. pants atrisina jautājumu par pilnvarojuma nepieciešamību speciālā likumā katrā atsevišķā gadījumā. Savukārt pārējos deleģēšanas nosacījumus, efektivitātes, lietderības un pieļaujamības izvērtēšanu, deleģēšanas veidus – ar līgumu vai ārēju normatīvo aktu, deleģēšanas ierobežojumus, tāpat kā līdz šiem grozījumiem, regulē Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas.

(8) Grozījumi likumā "Par pašvaldībām" precizē arī likuma normas, kas regulē jautājumus par pašvaldības domes (padomes) kā koleģiālas institūcijas un pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja kā šīs institūcijas vadītāja atbildību par pašvaldības domes (padomes) pieņemtiem lēmumiem un faktisko rīcību. Lai gan jau Valsts pārvaldes iekārtas likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka par koleģiālas institūcijas pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu atbild tie koleģiālas institūcijas locekļi, kas balsojuši, ja vien kāds no viņiem nav īpaši pieprasījis lēmuma pieņemšanas protokolā fiksēt savus iebildumus, tomēr no tiesību normu piemērošanas prakses jāsecina, ka tiesību aizsardzības iestādēm Valsts pārvaldes iekārtas likuma un likuma "Par pašvaldību" normu sistēmiska interpretācija un piemērošana sagādā ievērojamas grūtības.

Piemēram, prokuratūra lemj par padomes priekšsēdētāja⁴ saukšanu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 317. panta otrās daļas (dienesta pilnvaru pārsniegšana, kvalificētais sastāvs) par līguma slēgšanu padomes pilnvarojumā par koku izciršanu svešā mežā. Proti, par šo darbību veikšanu ir padomes lēmums, kas padomes priekšsēdētāju pilnvaro slēgt attiecīgu līgumu ar privātpersonu, taču padomes priekšsēdētājas atbildība prokuratūras ieskatā izpaužas tādējādi, ka atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 62. pantam padomes priekšsēdētāja vada padomes darbu un viņai vajadzēja pārliecināties par meža inventarizācijas datu patiesumu un veikt jaunu meža zemes inventarizāciju. Atbildību pastiprinošs apstāklis šajā lietā ir tas, ka padomes priekšsēdētāja šajās noziedzīgajās darbībās ar nolūku un apzināti ir iesais­tījusi citas personas, tas ir, slēgusi līgumu ar privātpersonu par koku izciršanu.

Vai arī – rajona tiesa un pēc apelācijas sūdzības arī apgabaltiesa piespriež Siguldas novada domes priekšsēdētājam naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā pēc Krimināllikuma 319. panta otrās daļas (valsts amatpersonas bezdarbība, kvalificētais sastāvs) par pašvaldībai piederošu kapitāldaļu kapitālsabiedrībā pārdošanu, neveicot šo kapitāldaļu pārvērtēšanu uz kapitāldaļu pārdošanas laiku (kapitāldaļas pārdotas 2002. gadā, pamatojoties uz 1997. gadā veiktu novērtējumu).⁵ Arī šajā gadījumā visas darbības ir veiktas, pamatojoties uz pašvaldības domes lēmumu, taču domes priekšsēdētāja vienpersoniska atbildība par pieņemto lēmumu tiesas ieskatā izpaužas tādējādi, ka domes priekšsēdētājam pirms domes lēmuma parakstīšanas bija jāpārliecinās par šā lēmuma tiesiskumu. Vēl jo vairāk, tiesa, lai pamatotu domes priekšsēdētāja atbildību konkrētajā lietā, dod savu likuma "Par pašvaldībām" 48. panta interpretāciju.

Minētā norma paredz, ka domes (padomes) lēmumi priekšsēdētājam jāparaksta piecu dienu laikā no to pieņemšanas. Ja domes (padomes) priekšsēdētājs atsakās šajā termiņā lēmumus parakstīt, viņam ir pienākums sasaukt domes (padomes) ārkārtas sēdi, kurā attiecīgais lēmums tiek atkārtoti izskatīts. Tiesības neparakstīt domes (padomes) lēmumus un šā jautājuma atkārtotai izskatīšanai sasaukt domes (padomes) ārkārtas sēdi ir tikai domes (padomes) priekšsēdētājam. Šīs tiesības domes (padomes) priekšsēdētājs nevar izmantot attiecībā uz domes (padomes) lēmumu, ar kuru tiek atcelts domes (padomes) priekšsēdētāja rīkojums vai arī ar kuru domes (padomes) priekšsēdētājs tiek atbrīvots no amata šā likuma 65. pantā noteiktajā kārtībā. Rīgas apgabaltiesas lēmumā norādīts: "Tiesas kolēģija uzskata, ka nav strīda par to, ka (..) kā Siguldas pilsētas domes priekšsēdētājam bija jāizmanto savas ar likumu piešķirtās tiesības piecu dienu laikā atteikt parakstīt pašvaldības domes lēmumu. Tiesas kolēģija uzskata, ka (..) kā vadoša Siguldas pilsētas domes amatpersona nedrīkstēja aprobežoties ar formālu pieeju, parakstot 2002. gada 24. aprīļa domes lēmumu, viņam vajadzēja pārliecināties, vai pieņemtais lēmums ir lietderīgs un atbilstošs likuma prasībām. Likuma "Par pašvaldībām" 48. pants šādai domes lēmuma izvērtēšanas likumībai ir devis 5 dienas. No Siguldas pilsētas domes 2002. gada 24. aprīļa domes sēdes protokola Nr. 8 redzams, ka domes priekšsēdētājs to parakstījis tajā pašā dienā, īpaši necenšoties izvērtēt šo lēmumu pamatotību".⁶ Šeit citētā tiesas veiktā likuma "Par pašvaldībām" 48. panta interpretācija, kas bez paša izdarītā tiesību normu pārkāpuma pierādīšanas ir stūrakmens konkrētajā lēmumā, lai pie kriminālatbildības sauktu pašvaldības domes priekšsēdētāju, nevis visus deputātus, kas bez atbilstoša novērtējuma lēma par pašvaldībai piederošo kapitāldaļu pārdošanu, autores ieskatā ir neatbilstoša, gan to sistēmiski interpretējot ar citām tiesību normām, gan tiesu praksē, gan arī tiesību zinātnē paustām atziņām.

Likuma "Par pašvaldībām" 62. panta otrajā daļā ir noteiktas pašvaldības domes priekšsēdētāja pilnvaras. No minētās likuma "Par pašvaldībām" normas nepārprotami izriet, ka lēmumus pašvaldībā pieņem pašvaldības dome un domes priekšsēdētāja pilnvaras ir simboliskas, kā arī pamatā saistītas ar domes sēžu vadīšanu vai rīcību domes pilnvarojumā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa spriedumā lietā "Latvijas vides aizsardzības klubs pret Latviju" saistībā ar likuma "Par pašvaldībām" 48. pantu, ko Latvijas tiesību aizsardzības institūcijas visbiežāk piemēro, lai sauktu pie atbildības pašvaldības domes priekšsēdētāju par nelikumīgu pašvaldības domes lēmumu parakstīšanu, norāda, ka Latvijas pašvaldības vadītājam ir samērā plašas pilnvaras, lai tās izmantotu kā veto tiesības attiecībā pret pagasta padomes pieņemtajiem lēmumiem. Nevēloties izteikt savu viedokli par Latvijas likumu interpretāciju šai jautājumā, tiesa secina, ka pagasta padomes priekšsēdētājs ir tālu no tā, lai būtu šīs padomes "pirmais starp līdzīgiem" (primus inter pares). No sprieduma arī izriet, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs ir viens no pašvaldības domes deputātiem, kas šajā gadījumā pārstāv valdošo koalīciju un atbild kā valdošās koalīcijas pārstāvis kopīgi ar citiem tās deputātiem, kas piedalījušies (balsojuši) par prettiesiskā lēmuma pieņemšanu vai balsojumā atturējušies.⁷

Analizējot nacionālo tiesu praksi pašvaldības domes priekšsēdētāja saukšanā pie atbildības, jāatzīmē, ka tā pamatā ir saistīta ar likuma "Par pašvaldībām" 93. panta pirmajā daļā noteiktajām reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra tiesībām atstādināt no amata pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāju par daudzskaitlīgiem tiesību aktu pārkāpumiem. Šai sakarā tiesību zinātnei nozīmīgas atziņas par likuma "Par pašvaldībām" 48. panta otrās daļas piemērošanu ir paudusi Administratīvā apgabaltiesa, kas spriedumā norādījusi, ka šis pants paredz domes (padomes) priekšsēdētāja pienākumu sasaukt ārkārtas sēdi, ja viņš atteicies parakstīt lēmumu, bet nenosaka gadījumus, kuros priekšsēdētājam ir pienākums neparakstīt lēmumu. Administratīvā apgabaltiesa uzskata, ka likuma "Par pašvaldībām" 93. panta pirmajā daļā paredzētās reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra pilnvaras ir vērtējamas kā izņēmuma tiesības vēlētas personas atbrīvošanai no amata un izmantojamas tikai būtisku pārkāpumu gadījumā. Šādos apstākļos ministram ir īpaši svarīgi vērtēt attiecīgās personas pārkāpumu būtiskumu, lemjot par konkrētās amatpersonas atbrīvošanas nepieciešamību. Administratīvā apgabaltiesa attiecībā uz likuma "Par pašvaldībām" 48. panta otro daļu norāda, ka tas ir viens no veidiem, kādā pašvaldības vadītājs, neparakstot vietējās pašvaldības domes lēmumus, var nodrošināt domes darbības tiesiskumu. Tomēr šajā gadījumā tiesa norāda, ka ir jāvērtē, vai pieļautais pārkāpums ir tik acīmredzams, ka priekšsēdētājam par to nevarēja rasties šaubas.⁸

Ņemot vērā daudzos gadījumus, kad tiesību aizsardzības iestādes pārprot šeit analizēto likuma "Par pašvaldībām" normu saturu un ļoti plaši tās piemēro, kā arī gadījumus, kad pašvaldību domju (padomju) priekšsēdētāji, autores ieskatā, nepamatoti par pašvaldības domes (padomes) kā koleģiālas institūcijas lēmumiem ir saukti pie atbildības vienpersoniski, likumā "Par pašvaldībām" izdarīti grozījumi. Grozījumu likumā 21. pants paredz, ka domes (padomes) priekšsēdētāju nevar saukt pie atbildības par šā likuma 48. panta trešajā daļā noteikto tiesību neizmantošanu, proti – par domes (padomes) lēmuma parakstīšanu, neizmantojot tiesības neparakstīt domes (padomes) lēmumu un sasaukt domes (padomes) ārkārtas sēdi, lai nodrošinātu jautājuma atkārtotu izskatīšanu. Līdz ar to likumā tiek nostiprināts regulējums, kas nepieļauj šīs normas interpretāciju saistībā ar pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja pienākumu, parakstot domes (padomes) pieņemtu lēmumu, veikt domes (padomes) lēmuma tiesiskuma pārbaudi. Šeit jāatzīmē, ka šāda normas interpretācija arī no praktiskā un pašvaldības darba organizācijas redzespunkta ir absurds.

Proti, pašvaldības domes (pa­domes) priekšsēdētājam kā politiķim, ko deputāti ir ievēlējuši no sava vidus, pirms lēmuma parakstīšanas jāpārliecinās par koleģiālas institūcijas pieņemtā lēmuma tiesiskumu. Pēc autores domām, šīs tiesības vērtējamas kā pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja politiskas tiesības, lai ietekmētu pašvaldības domes (padomes) lēmumus, ņemot vērā vietējiem iedzīvotājiem dotos solījumus to interešu ievērošanai un aizsardzībai. Jāņem vērā arī tas, ka pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja vietniekam gadījumā, ja tas domes (padomes) priekšsēdētāja prombūtnes vai citā gadījumā vada domes (padomes) sēdi, nav tiesības neparakstīt domes (padomes) sēdē pieņemtos lēmumus un atkārtotai jautājumu izskatīšanai sasaukt domes (padomes) sēdi. Savukārt domes (padomes) priekšsēdētājam jārēķinās ar to, ka, izmantojot likuma "Par pašvaldībām" 48. panta trešajā daļā noteiktās tiesības, viņam nav nekādu garantiju, ka, atkārtoti jautājumu izskatot, tas tiks izlemts citādi, kā arī to, ka šādā veidā, ar savu rīcību nostājoties pret domes (padomes) deputātu vairākumu, viņš var zaudēt amatu.

Savukārt grozījumu likumā 16. pants likumā "Par pašvaldībām" expressis verbis nosaka, ka domes (padomes) priekšsēdētājs par domes (padomes) lēmumu lietderību un tiesiskumu atbild kā koleģiālas institūcijas loceklis. Ar šo normu likumā "Par pašvaldībām" pēc būtības tiek atkārtots Valsts pārvaldes iekārtas likuma 70. panta pirmajā daļā noteiktais.

Jāatzīmē arī interesants fakts iepriekš minētā Rīgas apgabaltiesas sprieduma sakarā, kas tikai vēlreiz norāda un akcentē prokuratūras un tiesas visai šauru skatījumu krimināltiesību normu piemērošanā un pašvaldību tiesību normu izpratnē attiecībā uz pašvaldību amatpersonām. Proti, minētais rajona tiesas spriedumus un apgabaltiesas lēmums, atstājot rajona tiesas spriedumu spēkā, paredz Siguldas novada domes priekšsēdētāju atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 319. panta otrajā daļā, uzliekot naudas sodu un neatņemot tiesības ieņemt amatu. Taču šeit jāvērš uzmanība, ka saskaņā ar likuma "Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputātu statusu" 3. panta pirmās daļas 2. punktu deputāta pilnvaras cita starp izbeidzas pirms termiņa ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums. Vienlaikus saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 16. panta ceturto daļu likumīgā spēkā stājušam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.

(9) Attiecībā uz domes (padomes) priekšsēdētāja atbildību jāatzīmē arī grozījumu likumā "Par pašvaldībām" 30. pants, kas paredz izdarīt grozījumus likuma 93. panta pirmajā daļā, izsakot tā pirmo teikumu šādā redakcijā: "Ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas." Arī šos grozījumus pamato šajā publikācijā daudzkārt analizētā pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāja un pašvaldības domes (padomes) kā koleģiālas institūcijas atbildības dažādā izpratne.

Spēkā esošā likuma 93. panta pirmās daļas pirmais teikums paredz vispārīgāku domes (padomes) priekšsēdētāja atbildības pamatu, proti, par Satversmes, likumu, Ministru kabineta noteikumu pārkāpšanu vai tiesas spriedumu nepildīšanu, kas dažādām institūcijām zināmā mērā deva pamatu pieprasīt no reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra izmantot likumā noteiktās pilnvaras atstādināt pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāju par jebkādiem pašvaldības domes (padomes) kā koleģiālas institūcijas pieļautiem tiesību aktu pārkāpumiem, grozījumi šo atstādināšanas pamatu ievērojami sašaurina. Pēc 2009. gada 1. jūlija, kad stāsies spēkā šis likuma "Par pašvaldībām" grozījums, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs šīs izņēmuma tiesības vietējās varas politiķa darbības tiesiskuma kontrolē varēs izmantot tikai tad, ja pieļautajos tiesību aktu pārkāpumos būs iespējams pierādīt tieši paša domes (padomes) priekšsēdētāja atbildību un vainu. Turklāt jāatzīmē, ka šāda prakse Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, ņemot vērā iepriekš analizētās tiesu praksē un tiesību zinātnē paustās atziņas (izņemot par piemēriem minētajās krimināllietās), jau pastāv.

(10) Likuma "Par pašvaldībām" grozījumi pēc šā gada 1. septembra uzlabos arī pašvaldību saistošo noteikumu spēkā stāšanās procedūru. Spēkā esošā likuma "Par pašvaldībām" 45. panta redakcija rada daudz neskaidrību par to, kad saistošos noteikumus var publicēt; pēc kuras publikācijas tie var stāties spēkā; ko nozīmē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pienākums pašvaldību pieņemtos un ministrijā iesūtītos saistošos noteikumus reģistrēt; ko darīt ar ministrijas atzinumu par saistošajiem noteikumiem, kas satur pienākumu atsevišķas saistošo noteikumu normas precizēt, lai nodrošinātu saistošo noteikumu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību aktiem, it īpaši tad, ja saistošie noteikumi jau publicēti un stājušies spēkā; kā arī citi neskaidri jautājumi.⁹ Likuma grozījumi šos jautājumus atrisina. Šeit nevar neminēt, ka grozījumos patiesībā lielā mērā tiek nostiprināta izveidojusies prakse saistošo noteikumu izvērtēšanā un šajā sakarā ministrijas veiktajā komunikācijā ar pašvaldībām.

Grozījumu likumā "Par pašvaldībām" 18. pants paredz, ka, tāpat kā līdz šim, dome (padome) saistošos noteikumus trīs darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniski nosūta atzinuma sniegšanai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Ministrijai ir pienākums ne vēlāk kā viena mēneša laikā no saistošo noteikumu saņemšanas izvērtēt pašvaldības pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu un nosūtīt pašvaldībai attiecīgu atzinumu.

Ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinumā nav izteikti iebildumi saistībā ar pieņemto saistošo noteikumu tiesiskumu vai pašvaldībai likumā noteiktajā termiņā atzinums nav nosūtīts, pašvaldība publicē pieņemtos saistošos noteikumus. Tādējādi grozījumu norma precīzi nosaka: ja ministrija nesniedz atzinumu noteiktajā termiņā, saistošie noteikumi ir publicējami un var stāties spēkā. Ja ministrija atzinumu par saistošajiem noteikumiem sniedz pēc likumā noteiktā termiņa, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, un pašvaldība pieņemtos saistošos noteikumus ir publicējusi, un tie ir stājušies spēkā, tad pašvaldības dome (padome) lemj par nepieciešamiem grozījumiem saistošajos noteikumos, attiecīgi līdz grozījumu izdarīšanai un spēkā stāšanās dienai nepiemērojot prettiesiskās saistošo noteikumu normas (daļēji tas būtu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15. panta sestajai daļai). Ja pašvaldības dome (padome) šādā gadījumā nelemj par nepieciešamiem grozījumiem saistošajos noteikumos, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram atkarībā no pieļauto neprecizitāšu saistošajos noteikumos un neatbilstību augstāka juridiska spēka tiesību aktiem rakstura un būtiskuma (piemēram, neprecīzi norādīts pašvaldības pilnvarojums izdot saistošos noteikumus, pārkāpts pilnvarojums izdot saistošos noteikumus vai saistošo noteikumu normas nonāk pretrunā likumam vai Ministru kabineta noteikumiem) jālemj par saistošo noteikumu vai to atsevišķu punktu darbības apturēšanu atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 49. pantam.

Ja likumā noteiktajā termiņā saņemts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas atzinums, kurā pamatots saistošo noteikumu vai to daļas prettiesiskums, pašvaldības dome (padome) precizē saistošos noteikumus atbilstoši atzinumā norādītajam un publicē precizētos saistošos noteikumus. Ja pašvaldības dome (padome) nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā, domes (padome) lēmumā ietver atbilstošu pamatojumu, kā arī publicē saistošos noteikumus. Saistošos noteikumus trīs darba dienu laikā pēc to parakstīšanas rakstveidā un elektroniskā veidā nosūta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Minētā grozījumu normas daļa saistošo noteikumu spēkā stāšanās procedūru uzlabo tādējādi, ka pēc ministrijas atzinuma saņemšanas precizētie saistošie noteikumi var tikt publicēti un stāties spēkā, neparedzot jauna atzinuma sniegšanas termiņu un tādējādi nepaildzinot saistošo noteikumu izstrādes un spēkā stāšanās laiku. Gadījumā, ja saistošajos noteikumos būs pieļautas jaunas kļūdas vai nebūs nodrošināta to atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību aktiem, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram būs jālemj par saistošo noteikumu vai to atsevišķu punktu darbības apturēšanu atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 49. pantam. Tāpat arī minētais attiecas uz gadījumiem, kuros pašvaldības dome (padome) nepiekrīt atzinumam pilnībā vai kādā tā daļā. Šajā gadījumā tiesiskā regulējuma uzlabojums arī ir tas, ka, nepiekrītot ministrijas atzinumā par saistošajiem noteikumiem norādītajam, šis jautājums jāskata domes (padome) sēdē un attiecīgajā lēmumā jāiekļauj atbilstošs juridisks pamatojums.

Likuma grozījumi precizē arī saistošo noteikumu publicēšanas pienākuma saturu un spēkā stāšanās laiku. Pēc 2008. gada 1. septembra rajona padomēm, pilsētas domēm, novada domēm un pagasta padomēm saistošie noteikumi jāpublicē vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, kā arī jāizliek redzamā vietā pašvaldības domes ēkā un pakalpojumu centros. Rajona padomēm, pilsētas domēm, novada domēm un pagasta padomēm vairs nav pienākums laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēt informāciju par saistošo noteikumu pieņemšanu. Savukārt republikas pilsētām, kā līdz šim, saistošie noteikumi jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Saistošie noteikumi var stāties spēkā nākamajā dienā pēc to pilna teksta publicēšanas laikrakstā, ja saistošajos noteikumos nav noteikts vēlāks spēkā stāšanās laiks.

Jāatzīmē, ka šeit minētās normas neattiecas uz pašvaldību nolikuma un budžeta saistošajiem noteikumiem, kā arī pašvaldību nodevu noteikumiem un teritorijas plānojumiem.

(11) Saistošo noteikumu sakarā nevar neminēt arī grozījumu likumā "Par pašvaldībām" ietvertās pārejas normas, kas regulē gan vietējo pašvaldību, gan arī rajonu pašvaldību saistošo noteikumu spēkā esamību.

Likums paredz, ka gada laikā pēc jaunizveidotās novada domes pirmās sēdes novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo vietējo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus. Līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir spēkā novadu veidojošo bijušo vietējo pašvaldību saistošie noteikumi. Minētais neattiecas uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem teritorijas plānošanas jautājumos un saistošajiem noteikumiem par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem. Jāatzīmē, ka pirmie saistošie noteikumi, kas jaunizveidotai novada pašvaldībai būs jāizvērtē un jāpieņem jaunā redakcijā, ir pašvaldības nolikums, jo vairāku pašvaldību nolikumus pa teritoriālajām vienībām piemērot būs neiespējami. Budžetu un teritorijas plānojumu pārņemšanas un apvienošanas nosacījumus regulē attiecīgi likums "Par pašvaldību budžetiem" un Teritorijas plānošanas likums, kuru grozījumi šobrīd ir pirms izskatīšanas otrajā lasījumā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Attiecībā uz rajona pašvaldību saistošajiem noteikumiem grozījumi likumā "Par pašvaldībām" paredz, ka rajona pašvaldību saistošie noteikumi, izņemot rajona pašvaldības saistošos noteikumus teritorijas plānošanas jautājumos un saistošos noteikumus par pašvaldības budžeta apstiprināšanu un budžeta grozījumiem, zaudē spēku 2009. gada 1. jūlijā.

(12) Kā pēdējais jaunums pašvaldību darba tiesiskajā regulējumā jāmin grozījumu likumā "Par pašvaldībām" 28. un 39. pants, kas kārtējo reizi aktualizē pašvaldību referendumu jautājumu, un šoreiz gan tikts nedaudz tālāk par dažādām likumprojektu un likumprojektu priekšlikumu redakcijām šajā jautājumā. Grozījumi paredz likumu "Par pašvaldībām" papildināt ar 61.³ pantu, kas nosaka, ka pašvaldības likumā noteiktā kārtībā ir tiesīgas rīkot pašvaldības referendumu. Jāatzīmē, ka šī norma, lai neradītu maldīgu iespaidu par tiesībām rīkot pašvaldību referendumus un iedzīvotājiem ierosināt šādus referendumus, kā arī piedalīties tajos, stāsies spēkā vienlaikus ar likumu par pašvaldību referendumiem.

¹ Pieejams: http://www.saeima.lv/saeima9/lasa?dd=LP0574_3 [skatīts 2008. gada 17. jūl.].

² Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums Saeimā pieņemts šā gada 19. jūnijā un ir spēkā esošs no 10. jūlija. Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums nosaka kārtību, kādā reorganizējamas rajonu pašvaldības, lai nodrošinātu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu. Reorganizācijas gaitā vietējās pašvaldības un plānošanas reģioni saskaņā ar šo likumu, rajona pašvaldības reorganizācijas plānu un citiem normatīvajiem aktiem pārņem attiecīgā rajona pašvaldības funkcijas, institūcijas, mantu, finanšu līdzekļus, tiesības un saistības, lai nodrošinātu pašvaldību darba nepārtrauktību un pēctecību. Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums neregulē jautājumu par rajona pašvaldību funkciju nodošanu vietējām pašvaldībām vai plānošanas reģioniem. Likums šā gada 9. jūlijā publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", Nr. 104.

³ Ministru kabineta 2007. gada 4. septembra noteikumi Nr. 596 "Noteikumi par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu". Latvijas Vēstnesis, 4.10.2007., Nr. 160.

⁴ Autore šajā gadījumā nepiemin ne konkrēto pašvaldību, ne arī domes priekšsēdētāju, jo šajā gadījumā krimināllieta nav nonākusi līdz izskatīšanai tiesā un līdz ar to nav arī likumīgā spēkā stājies tiesas sprie­dums.

⁵ Rīgas pilsētas centra rajona tiesas 2007. gada 13. aprīļa spriedums un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2008. gada 5. februāra lēmums lietā Nr. KA04-27/08-21 Nr. 11350217104.

⁶ No Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2008. gada 5. februāra lēmuma lietā Nr. KA04-27/08-21 Nr. 11350217104.

⁷ Sk. arī: Artis Stucka. Pašvaldības domes priekšsēdētāja institūta raksturojums. Jurista Vārds, 3.10.2006., Nr. 39.

⁸ Administratīvās apgabaltiesas spriedums lietā Nr. A42078304 AA 498-05/7 un spriedums lietā Nr. A42078304 AA 877-06/2.

⁹ Sk. arī: Kristīne Jaunzeme. Pašvaldību saistošie noteikumi – vai vienmēr tiesiski. Jurista Vārds, Nr. 42, Latvijas Vēstnesis, 8.11.2005.