ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

5. Augusts 2008 /Nr.29 (534)

Kriminālistikas izzināšanas priekšmeta īpatnības
Dr.iur.
Vladimirs Terehovičs
Baltijas Starptautiskās akadēmijas asociētais profesors 
Dr.iur.
Elita Nīmande
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektore 

Šajā rakstā kritiski analizētas dažādas pieejas kriminālistikas izzināšanas priekšmeta noteikšanā, kā arī atbilstoši mūsdienu krimināltiesību piemērošanas pamatnostādnēm izvērsti formulēta kriminālistikas priekšmeta definīcija.

Kriminālistikai kā objektīvu zināšanu sistēmai attīstoties paredzēts sasniegt zinātniskas teorijas stadiju. 20. gadsimta beigās daži padomju kriminālisti paziņoja par kriminālistikas vispārējās teorijas izveidi. Šīs "kriminālistikas vispārējās teorijas" pamatā tika likta neapstrīdamā "ļeņiniskās atspoguļošanās teorijas" dogma kā K. Marksa idejas par darbības pieejas izzināšanā brīvas interpretācijas rezultāts. Padomju kriminālistu piedāvātajā zināšanu sistēmā atrodamas vairākas loģiskas pretrunas, kā arī pamatapgalvojumu nepietiekams teorētiskais pamatojums. Šis apstāklis vispirms ir apliecinājums tam, ka apgalvojumi par zinātniskas teorijas izveidi bijuši tikai deklarācija. Mūsdienu kriminālistikas stāvoklis norāda, ka kriminālistikas teorijas pamatu, kriminālistiskās izzināšanas procesa pamatelementu formulēšana nav pabeigta.

Nevarētu piekrist A. Eksarhopulo1 apgalvojumam, ka H. Grosa veiktais pirmais sistematizētais kriminālistisko zināšanu izklāsts ieguvis tiesības saukties par zinātni. Jau H. Grosa darba nosaukums "Handbuch für Untersuchungsrichter" norāda uz izklāstītā raksturu – tas ir noteiktu zināšanu utilitāra izmantošana. Viena no zināšanu zinātniskuma obligātām prasībām ir zināšanu teoretizācija. Zinātne ir zinātniskas teorijas augstākā attīstības pakāpe, taču H. Grosa darba saturs norāda tikai uz empīriskā materiāla (kas saistīts ar tiesu izmeklētāja darba praktiskajiem aspektiem) sākotnēju vispārināšanu un klasifikāciju.

Kādu zināšanu iekļaušana zinātnisku zināšanu sistēmā raksturīga ar to, ka nepieciešams ne tikai precīzi noteikt šo zināšanu vietu zinātnisku teoriju sistēmā, bet arī skaidri noteikt tā zinātniskās izzināšanas procesa pamatelementus, kurā šīs zināšanas tiks izmantotas.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Ieva Višķere
Skaidrojumi. Viedokļi
Ieskats publisko tiesību līgumu vēsturiskajā attīstībā
Raksta mērķis ir pētīt un analizēt publisko tiesību līguma institūta rašanos un attīstību. Noteiktā mērķa īstenošanai šī raksta galvenie uzdevumi ir publisko tiesību līguma rašanos veicinošo faktoru (veidojošo komponentu) ...
10 komentāri
Kristīne Jaunzeme
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunas normas pašvaldību
darba tiesiskajā regulējumā
Šā gada 17. jūlijā Saeimā pieņemti grozījumi likumā "Par pašvaldībām".1 Grozījumu izstrāde galvenokārt pamatota ar vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu un saistībā ar to nepieciešamiem ...
Mārtiņš Dambergs
Juridiskā literatūra
Pilnveidota rokasgrāmata
praktizējošiem juristiem
Papildinot līdzšinējo veikumu gan ar jaunumiem tiesu praksē, gan normatīvajos tiesību aktos, klajā nācis grāmatas “Eiropas Savienības tiesību piemērošana. Rokasgrāmata praktizējošiem juristiem” otrais papildinātais ...
Salvis Sēlis
Notikums
Latvijas tieslietu sistēmas deviņdesmitgadi ieskandējot  
20. jūlijā ap pusdienlaiku virs Saukas, it kā spītēdams svētku pasākuma dalībnieku pacilātajam noskaņojumam, parādījās tumšs lietus mākonis. Mūziķu grupas “Zeļļi” vadītājs Jānis Vējiņš bažīgi lūkojās debesīs, jo ...
5 komentāri
Tiesību prakse
Tiesas tiesības konstatēt
atbildību pastiprinošu apstākli
Tiesa, to motivējot, var atzīt atbildību pastiprinošu apstākli arī tādā gadījumā, ja prokurors nav norādījis uz konkrētu apstākli kā atbildību pastiprinošu, kā arī tad, ja prokurors uzskata, ka konkrēts apstāklis ...
AUTORU KATALOGS