Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

6. Janvāris 2009 /Nr.1 (544)

Advokāta profesionālais noslēpums un pienākums ziņot par likumpārkāpumu
1 komentāri
Irēna Ņesterova
LU Juridiskās fakultātes maģistrante,
zvērinātu advokātu biroja "Visa vērte" juriste

Latvijas parlamentārismam jau kopš tā aizsākumiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu un vēlētāju iespējām kontrolēt savu priekšstāvju darbu. Dažos pēdējos gados šīs diskusijas ieguvušas iepriekš nepieredzētu uzmanību sabiedrībā, koncentrējoties vairāk uz jautājumu par to, kā atlaist Saeimu, kura vairs nepauž vēlētāju vairākuma gribu. Ir tapuši vairāki Satversmes grozījumu projekti, par tiem ir diskutējuši gan politiķi un juristi, gan arī visa sabiedrība. Ir bijusi gan tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, gan arī vairāku Satversmes grozījumu projektu apspriešana Saeimā.

Lielā mērā diskusijas par Satversmes grozījumiem ir iezīmējušas prezidenta Valda Zatlera prezidentūru. Prezidenta Valda Zatlera kadence ir Satversmes laiks. Jau priekšvēlēšanu laikā prezidents vairāk nekā ikviens no saviem priekštečiem uzmanību veltīja Satversmei, aicinādams ikvienu valsts pilsoni to izlasīt. Prezidents arī ir izveidojis autoritatīvu Konstitucionālo tiesību komisiju, kura sniegusi Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanas iespēju vērtējumu, kā arī iesniedzis savus priekšlikumus Satversmē par Saeimas atlaišanas tiesību piešķiršanu pilsoņu kopumam un Valsts prezidenta tiesību atlaist Saeimu izmaiņām.

Taču līdztekus diskusijām par Saeimas atlaišanu sabiedrībā allaž ir skanējis viedoklis, ka nekas jau nemainīšoties, jo jaunajā Saeimā tikšot ievēlēti tie paši politiskie spēki un viss turpināšoties, ka Saeimas atlaišana bez Saeimas vēlēšanu sistēmas pārskatīšanas būšot lieka laika un naudas tērēšana. Šo apstākli ir pamanījis arī Valsts prezidents. Savā 14. janvāra runā viņš aicināja Saeimu mainīt vēlēšanu sistēmu: "Tāpat neatliekams uzdevums Saeimai ir veidot grozījumus Vēlēšanu likumā. Varu viegli paskaidrot. Ir divas problēmas, kas ir samilzušas. Pirmkārt, lokomotīvju problēma, kad daži cilvēki ievelk Saeimā sabiedrībai pilnīgi nepazīstamus pilsoņus. Otrkārt, Saeimā desmit procenti no politiskajiem spēkiem nav ievēlēti pēc to partiju sarakstiem, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās. Desmit procenti ir ļoti daudz. Tātad Saeimā ir politiskās partijas, kuras nav tur ievēlētas vēlēšanu ceļā. Šis anahronisms ir jānovērš."

Šobrīd Saeima, grozot Saeimas vēlēšanu likumu, jau likumprojektā ir ietvērusi Valsts prezidenta prasību atteikties no t. s. lokomotīvju principa. Šis grozījums mainīs mums ierasto vēlēšanu sistēmu. Tajā pašā laikā sabiedrības diskusijās ir izskanējuši vēl vairāki ierosinājumi, kā būtu uzlabojams Saeimas vēlēšanu regulējums. Lai pārrunātu šīs iespējamās izmaiņas, "Jurista Vārds" uz sarunu aicināja Vēlēšanu reformas biedrības priekšsēdētāju Valdi Liepiņu.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
5
0
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
16. Marts 2011 / 14:55
0
ATBILDĒT
Kaut kā nesader teksts par parlamentārismu un profesionālo noslēpumu
visi numura raksti
Ilze Krastiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokāta profesija neietilpst uzņēmējdarbībā
Nesen “Jurista Vārdā” Mg. iur. Agnese Rudzinska plašāk skāra tēmu par līdzdalības honorāru un tā piemērojamību Latvijā. Minētās publikācijas pamudināta, vēlos paust savu viedokli par to, kāpēc advokāta personiskā ...
2 komentāri
Rihards Gulbis
Skaidrojumi. Viedokļi
Datorprogrammu licencēšanas tiesiskie aspekti
Datorprogrammu licenču izsniegšana (licenču līgumu noslēgšana) ir plaši izplatīts veids, kā persona iegūst tiesības lietot datorprogrammas. Taču pašu licenču juridiskā daba un mijiedarbība ar normatīvi tiesisko regulējumu, it ...
2 komentāri
Tiesību prakse
Par ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildības pakāpi
Izskatot prasību par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma noteikumiem, tiesa nedrīkst pierādījumus vērtēt tikai no ...
Tiesību prakse
Par ziņu atsaukšanu masu informācijas līdzekļos
Personas ir tiesīgas prasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja šīs ziņas neatbilst patiesībai (likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21. un 28. pants).
Īsziņas
Tiesības nodibināt servitūtus atbilst Satversmei
AUTORU KATALOGS