ŽURNĀLS Tiesību prakse

6. Janvāris 2009 /Nr.1 (544)

Par ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildības pakāpi
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedums
Lietā Nr. SKC–9
2008. gada 9. janvārī

Izskatot prasību par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma noteikumiem, tiesa nedrīkst pierādījumus vērtēt tikai no administratīvā pārkāpuma aspekta. Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības likuma 31. panta pirmo un sesto daļu apdrošinātājam ir tiesība izvērtēt ceļu satiksmes negadījuma apstākļus. Ja satiksmes ceļu negadījumā iesaistītas divas vai vairākas personas, zaudējumi atlīdzināmi, ņemot vērā katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildības pakāpi (31. panta piektā daļa), vai, ja ceļu satiksmes negadījumu izraisījusi viena persona, bet par zaudējumu nodarīšanu vai to apmēru palielināšanu ir atbildīgas arī citas ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas, zaudējumus atlīdzina, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildības pakāpi (31. panta sestā daļa).

Likuma "Par apdrošināšanas līgumu" 24. pants ir vispārēja norma attiecībā pret Sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma speciālajām normām.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators V. Jonikāns, senators referents R. Namatēvs, senatore R. Saulīte, piedaloties apdrošināšanas a/s "BTA" pārstāvim V.C., izskatīja atklātā tiesas sēdē apdrošināšanas a/s "BTA" kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2007.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Irēna Ņesterova
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokāta profesionālais noslēpums un pienākums ziņot par likumpārkāpumu
Latvijas parlamentārismam jau kopš tā aizsākumiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par parlamenta darba kvalitātes uzlabošanu un vēlētāju iespējām kontrolēt savu priekšstāvju darbu. Dažos pēdējos gados šīs diskusijas ...
1 komentāri
Ilze Krastiņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokāta profesija neietilpst uzņēmējdarbībā
Nesen “Jurista Vārdā” Mg. iur. Agnese Rudzinska plašāk skāra tēmu par līdzdalības honorāru un tā piemērojamību Latvijā. Minētās publikācijas pamudināta, vēlos paust savu viedokli par to, kāpēc advokāta personiskā ...
2 komentāri
Rihards Gulbis
Skaidrojumi. Viedokļi
Datorprogrammu licencēšanas tiesiskie aspekti
Datorprogrammu licenču izsniegšana (licenču līgumu noslēgšana) ir plaši izplatīts veids, kā persona iegūst tiesības lietot datorprogrammas. Taču pašu licenču juridiskā daba un mijiedarbība ar normatīvi tiesisko regulējumu, it ...
2 komentāri
Tiesību prakse
Par ziņu atsaukšanu masu informācijas līdzekļos
Personas ir tiesīgas prasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja šīs ziņas neatbilst patiesībai (likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 21. un 28. pants).
Īsziņas
Tiesības nodibināt servitūtus atbilst Satversmei
AUTORU KATALOGS