ŽURNĀLS Tiesību prakse

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators referents Z. Gencs, senatore S. Lodziņa, senators O. Druks-Jaunzemis, piedaloties prasītājam A.K. un viņa pārstāvim zvērinātam advokātam S.V., un SIA Izdevniecības nams "Petits" pārstāvei zvērinātai advokātei S.B.-S., atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu sakarā ar Aleksandra K. kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2007. gada 12. septembra spriedumu Aleksandra K. prasības lietā pret SIA Izdevniecības nams "Petits" par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Aleksandrs K. 2005. gada 11. martā cēlis prasību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā pret SIA Izdevniecības nams "Petits" par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu, norādīdams, ka 2004. gada 16. decembra laikraksta "Čas" numurā publicēts raksts krievu valodā ar virsrakstu "Kā patriotam Kiršteinam gandrīz atņēma pilsonību". Minētajā rakstā ir paustas šādas, kopumā septiņas, nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas, kuras lūdz atsaukt:

1. Raksta preambulā minēto "Neatdeva miljons latu vecam leģionāram";

2. Frāzi virsrakstā "Kā patriotam Kiršteinam gandrīz atņēma pilsonību";

3. Frāzi apakšvirsrakstā "Patriota atmaskošana";

4. Frāzes tekstā:

4.1. "Īstam riskam zaudēt pilsonību Kiršteins līdz šim bija pakļauts vienu reizi";

4.2. "Atgriezās viņi Vecpiebalgā tikai Otrā pasaules kara laikā. Augusta onkulis bija majors padomju sapieru brigādē, bet tētis Kārlis uzdienēja līdz kapteinim. Tādā veidā Kiršteina dzimta nokļuva Latvijā padomju armijas sastāvā";

4.3. "Viņa ieradās Vecpiebalgā 1945. gadā – kolhozu veidošanās laikā. Bet par cik tētis Kārlis arī bija kolhozu aktīvists, viņi izveidoja ģimeni";

4.4. "Tēva uzvārdu viņš pieņēma ievērojami vēlāk".

Aleksandrs K. 2005. gada 20. oktobra prasības pieteikuma papildinājumos lūdzis piedzīt no SIA Izdevniecības nams "Petits" kompensāciju Ls 15 000.

Saskaņā ar prasības pieteikumu un tā papildinājumiem prasītājs lūdzis tiesu atzīt minētās ziņas par nepatiesām un godu un cieņu aizskarošām, uzlikt par pienākumu atbildētājam publicēt laikrakstā "Čas" ziņu atsaukumu un atvainošanos par minēto ziņu publicēšanu, kā arī piedzīt no atbildētāja kompensāciju Ls 15 000 un ar lietu saistītos izdevumus – samaksu par advokāta sniegto palīdzību Ls 590, samaksātās valsts nodevas Ls 517, samaksu par tulka palīdzību Ls 41,89.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1635. un 2352.a pantu, likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 21. un 28. pantu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 17. pantu.

[2] Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2005. gada 13. decembra spriedumu Aleksandra K. prasība pret SIA Izdevniecības nams "Petits" par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu apmierināta daļēji.

[3] Izskatot lietu sakarā ar SIA Izdevniecības nams "Petits" apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2007. gada 12. septembra spriedumu Aleksandra K. prasību noraidījusi.

[3.1] Civillietu tiesas kolēģija norādījusi, ka saskaņā ar Civillikuma 2352.¹ pantu (pirms tam 2352.a pants) katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Tātad Civillikuma 2352.¹ panta izpratnē izplatītajām ziņām ir jābūt ne vien nepatiesām, bet arī personas godu un cieņu aizskarošām.

[3.2] Civillietu tiesas kolēģija atzinusi, ka pirmās instances tiesa pierādījumus vērtējusi vienpusēji, neievērojot principu, ka preses loma demokrātiskā sabiedrībā ir nodrošināt sabiedrību ar informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem un aktuāliem jautājumiem (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1976. gada 7. decembra spriedums lietā Nr. 5493/72 Handyside pret Apvienoto Karalisti) un tādēļ lietu izspriedusi nepareizi.

Pirmās instances tiesa atzinusi frāzes: virsrakstā – "Kā patriotam Kiršteinam gandrīz atņēma pilsonību"; apakšvirsrakstā – "Patriota atmaskošana"; ievadrakstā (preambulā) – "Neatdeva miljons latu vecam leģionāram"; rakstā – "Īstam riskam zaudēt pilsonību Kiršteins līdz šim bija pakļauts vienu reizi"; "Atgriezās viņi Vecpiebalgā tikai Otrā pasaules kara laikā. Tēvocis Augusts bija majors padomju sapieru brigādē, bet tētis Kārlis uzdienēja līdz kapteinim. Tādā veidā Kiršteina dzimta nokļuva Latvijā padomju armijas sastāvā"; "Viņa ieradās Vecpiebalgā 1945. gadā – kolhozu veidošanas laikā. Bet, tā kā tētis Kārlis arī bija kolhozu aktīvists, viņi izveidoja ģimeni", "Tēva uzvārdu viņš pieņēma ievērojami vēlāk" par nepatiesām un pēc būtības un jēgas Aleksandra K. godu un cieņu aizskarošām, jo prasītāja tēvs strādājis par ģeologu, nav bijis Padomju armijas kapteinis.

Savukārt frāze: "Viņa ieradās Vecpiebalgā 1945. gadā – kolhozu veidošanas laikā. Bet, tā kā tētis Kārlis arī bija kolhozu aktīvists, viņi izveidoja ģimeni" – norāda uz fiktīvu laulību, kas neatbilst vispārpieņemtām sabiedrības normām. Frāze: "Neatdeva miljons latu vecam leģionāram" ir nepatiesa, jo pastāv strīds ar E.G. par USD 686 000.

[3.3] Civillietu tiesas kolēģija atzinusi, ka norādītās frāzes nevar uzskatīt par godu un cieņu aizskarošām.

Pirmās instances tiesa bez pietiekama pamatojuma atzinusi, ka frāze "Viņa ieradās Vecpiebalgā 1945. gadā – kolhozu veidošanas laikā. Bet tā kā tētis Kārlis arī bija kolhozu aktīvists, viņi izveidoja ģimeni" norāda uz fiktīvu laulību, lai gan no tās var secināt tikai to, ka prasītāja vecāki, satiekoties Vecpiebalgā, vēlāk izveidojuši ģimeni.

Arī fakts "Tētis Kārlis uzdienējies līdz kapteinim" nav uzskatāms par tādu, kas var aizskart prasītāja godu un cieņu.

[3.3] Civillietu tiesas kolēģija secinājusi, ka raksta un sadaļu nosaukumi atspoguļo raksta galvenās domas kvintesenci un nav ziņas.

Tā raksta virsraksts "Kā patriotam Kiršteinam gandrīz atņēma pilsonību", apakšvirsraksts "Patriota atmaskošana" nav uzskatāms par ziņām, izanalizējot visu rakstu kopumā. Konkrētajā gadījumā raksts ir par deputātu Aleksandru K., proti, personu, kura ir sabiedrības paaugstinātas intereses lokā.

[3.4] Civillietu tiesas kolēģija atzinusi, ka raksts vērsts uz to, lai izraisītu diskusiju par sabiedrībai interesējošu jautājumu.

Turklāt rakstā ietvertā informācija ir iegūta no iepriekš presē publicētiem O.K. izteikumiem, 1994. gada K.S. raksta avīzē "Nedēļa Tev", kā arī no Latvijas Republikas Saeimas plenārsēžu stenogrammām – J.D., D.R. izteikumiem.

[3.5] Civillietu tiesas kolēģija atzinusi, ka nav pārkāptas Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantā norādītās tiesības brīvi paust savus uzskatus, kā arī ietvertais samērīguma princips, jo sabiedrībai ir tiesības zināt būtiskus faktus par vēlētu deputātu, politiķi.

[3.6] Tāpat tiesa norādījusi, ka frāzes "Patriota atmaskošana", "Neatdeva miljons latu vecam leģionāram" ir ar negatīvu nokrāsu, taču tās nevar uzskatīt par ziņām, šīs frāzes koncentrētā veidā norāda uz nodaļas tēmu un nepārkāpj samērīguma principu.

[4] Kasācijas sūdzībā Aleksandrs K. lūdz Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2007. gada 12. septembra spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā.

[4.1] Uzskata, ka tiesa nepamatoti nav atzinusi frāzes "Kā patriotam Kiršteinam gandrīz atņēma pilsonību" un "Patriota atmaskošana" par ziņām, jo konkrētajā gadījumā tie ir fakta veida apgalvojumi, nevis viedoklis. Līdz ar to tiesa nav piemērojusi Civillikuma 2352.¹ pantu, kuru vajadzēja piemērot.

[4.2] Kasācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka tiesa nav noskaidrojusi publikācijas kopējo kontekstu un to, kā šīs ziņas uztvers neitrāls lasītājs.

[4.3] Kasācijas sūdzības iesniedzējs atsaucas uz Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta otro daļu un uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru lietā Nr. 47/1996/666/852 Oberschlick pret Austriju (Nr. 2) un lietā Nr. 41205/98 Tammer pret Igauniju. Uzskata, ka tiesa saistījusi publicēto rakstu par Aleksandru K. ar viņa politisko darbību. Daudzi rakstā minētie fakti nav saistīti ar kādu Aleksandra K. rīcību vai izteikumiem, bet gan ar viņa vecāku un vecvecāku nepatiesas gaitas atspoguļojumu.

Tāpēc, ka attiecīgā persona ir politiķis, plašsaziņas līdzekļiem tiek atļauts nesodīti publicēt ziņas, kas neatbilst patiesībai. Ja kritika attiecībā pret politiķi ir pieļaujama lielākā mērā un asāka nekā pret parastu personu, tad, ņemot vērā politiķa lomu un sūtību sabiedrībā, meli pret viņu ir divtik nepieļaujami, jo tiek pavērta iespēja izrēķināties ar nevēlamiem politiskajiem pretiniekiem.

[4.4] Uzskata, ka tiesa pārkāpusi Civilprocesa likuma 97. panta pirmo un trešo daļu, nesniedzot tiesisku vērtējumu tiem faktiem, kurus tā atzina par pierādītiem un kurus noraidīja. Līdz ar to nav saprotams, kādu argumentu dēļ netika ņemts vērā neviens no tiem pierādījumiem, kurus pirmās instances tiesa izmantoja, lai pamatotu viedokli par pausto ziņu nepatiesumu.

Apelācijas instances tiesa, balstīdamās uz formāliem apsvērumiem, ignorējusi tiesisku argumentu nepieciešamību un, norādīdama, ka Aleksandrs K. ir deputāts, uzskatījusi, ka virsraksts un apakšvirsraksts nav ziņas. Tiesas secinājumam, ka netika pārkāpts samērīguma princips, nav motīvu.

Apelācijas instances tiesa nav vērtējusi frāzi "Tēva uzvārdu viņš pieņēma ievērojami vēlāk", kaut gan laikraksta pirmajā lapā rubrikas "Skandāls" virsrakstā lasītājiem tiek paziņots, ka Aleksandrs K. ir "okupantes Sļivkinas dēls".

[5] Paskaidrojumā sakarā ar kasācijas sūdzību SIA Izdevniecības nams "Petits" uzskata kasācijas sūdzību par nepamatotu un lūdz to noraidīt.

[6] Senāta sēdē Aleksandrs K. un viņa pārstāvis zvērināts advokāts Saulvedis V. lūdza kasācijas sūdzību apmierināt, bet SIA Izdevniecības nams "Petits" pārstāve zvērināta advokāte Sanita B.-S. lūdza spriedumu atstāt negrozītu.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījis sprieduma likumību, Senāts uzskata, ka spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumu dēļ.

[8] Civillietu tiesas kolēģija, noraidot Aleksandra K. prasību, vadījusies tikai no tā, ka saskaņā ar Civillikuma 2352.¹ pantu izplatītajām ziņām ir jābūt ne vien nepatiesām, bet arī personas godu un cieņu aizskarošām, taču atstājusi bez ievērības to, ka prasītājs ir atsaucies arī uz Civillikuma 1635. pantu un likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem 21. un 28. pantu. Šā likuma 21. panta pirmā daļa nosaka: Personas [..] ir tiesīgas prasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja šīs ziņas neatbilst patiesībai. Lai gan likuma 7. panta piektā daļa aizliedz neslavu ceļošas un godu aizskarošas informācijas publicēšanu, 21. panta piektā daļa paredz iespēju atsaukt tikai ziņas, kuras ir nepatiesas. Šāds 21. panta formulējums izslēdz iespēju prasīt atvainošanos, ja godu un cieņu aizskarošas publikācijas pamatā ir nevis nepatiesas ziņas, bet, piemēram, kādas personas viedoklis vai vērtējums. Tā kā viedoklis ir subjektīvs vērtējums, to atšķirībā no ziņām nevar atsaukt, bet arī tas var aizskart personas godu un cieņu, ja ir bijis rupjš vai nesamērīgi aizskarošs. Šādā aspektā tiesa prasību nav izskatījusi.

[9] Civillietu tiesas kolēģija atzinusi, ka atsevišķi izteikumi, frāzes publikācijā ir ar negatīvu nokrāsu, bet nav uzskatāmas par ziņām un nepārkāpj samērīguma principu, taču šādam secinājumam trūkst pārliecinošas argumentācijas. Turklāt izteikumi publikācijā "Īstam riskam zaudēt pilsonību Kiršteins līdz šim bija pakļauts vienu reizi" un "Tēva uzvārdu viņš pieņēma ievērojami vēlāk" vispār nav vērtēti. Līdz ar to jāuzskata, ka Aleksandra K. prasība nav izskatīta pilnā apmērā. Motīvu nepilnības dēļ spriedumu nevar uzskatīt par likumīgu un pamatotu, jo tas neatbilst Civilprocesa likuma 193. panta piektās daļas prasībām, kas noteic, ka spriedumu motīvu daļā jānorāda lietā konstatētie fakti, pierādījumi, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumenti, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Šajā daļā norāda arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī tiesas secinājumus par prasības pamatotību vai nepamatotību.

[10] Iepriekš minētie pārkāpumi ir jānovērš, izskatot lietu no jauna. Izteikumi jāvērtē ne tikai gramatiski, bet visu lietas apstākļu kontekstā, ņemot vērā kritizētās personas statusu, aplūkojamā jautājuma sabiedrisko nozīmību, publikācijas mērķi. Ir nepieciešams rūpīgi nošķirt ziņas vai faktus no viedokļa vai vērtējuma. Jāņem vērā, ka fakti ir pakļaujami patiesības pārbaudei un to pastāvēšana var tikt pierādīta. Turpretī viedoklis atspoguļo kādas personas subjektīvu vērtējumu par citu personu, tās darbību vai par kādu notikumu. Tādēļ viedokļa un ziņas atšķirībai ir ļoti būtiska nozīme, jo izteikums var vienlaikus saturēt gan faktus, gan, pamatojoties uz tiem, izteiktu viedokli. Tikai pēc visu prasībā norādīto apstākļu rūpīgas pārbaudes un vērtēšanas var spriest par celtās prasības pamatotību vai nepamatotību.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 2. punktu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

nosprieda

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2007. gada 12. septembra spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā tiesnešu sastāvā.

Atmaksāt Aleksandram K. drošības naudu Ls 50 (piecdesmit latu).

Spriedums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs senators referents Z. Gencs
Senatore S. Lodziņa, senators O. Druks-Jaunzemis