ŽURNĀLS Tiesību prakse

1. nodaļa. Valsts pārvaldes tiesības

Valsts amatpersonas amatu savienošana atļaujas kārtībā

Senāta ALD 2008. gada 11. decembra spriedums lietā Nr. SKA-619/2008

Izšķirtais jautājums

Lietā tika izšķirts, vai var uzskatīt, ka iestāde, kurā valsts amatpersona vēlas uzsākt darbu un savienot amatus, ar amatpersonas iecelšanu amatā vienlaikus izvērtē amatpersonas interešu konfliktu un dod savu atļauju.

Senāta atziņa

Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. pants ietver speciālos valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumus. Panta piektās daļas 4. punkts citastarp noteic, ka valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kā arī kapitālsabiedrību padomju locekļiem, kuri pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

Senāts savā praksē jau ir interpretējis tiesību normas, kuras noteic valsts amatpersonu – civildienesta ierēdņu – amatu savienošanas ierobežojumus (sk. Senāta 2006. gada 21. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-426/2006 10. un 11. punktu; 2006. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-418/2006 11. punktu). Minētajos spriedumos Senāts ir norādījis, ka amatu savienošana ir tiesiski iespējama, ja ir izpildīti abi tiesību normā noteiktie nosacījumi, proti, pirmkārt, amatu savienošana nerada interešu konflikta situāciju un, otrkārt, ir saņemta atļauja. Kā atzinis Senāts, rakstiskas atļaujas saņemšanai nav tikai formāls raksturs, tā ietver konkrētās amatu savienošanas izvērtējumu katrā individuālā gadījumā attiecībā uz katru konkrēto amatu un personu. Turklāt, tulkojot minēto tiesību normu teleoloģiski, Senāts secinājis, ka tiesību norma paredz pozitīvas atļaujas lēmuma formā saņemšanu, kas apstiprina, ka attiecīgajai lēmējinstitūcijai nav iebildumu, ka konkrētā amatpersona savieno amatus.

Senāts uzskata, ka minētie apsvērumi ir attiecināmi arī uz likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta piektās daļas 4. punktu. Tā kā apgabaltiesa ir konstatējusi, ka pieteicējs ieņēma valsts akciju sabiedrības padomes locekļa un vēlāk šīs padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un vienlaikus atradās arī citos valsts amatpersonas amatos, tad pamatoti ir atzīts, ka pieteicējam bija jāievēro likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta piektās daļas 4. punktā ietvertie nosacījumi un bija jāsaņem rakstveida atļauja amatu savienošanai.

Rakstiskas atļaujas saņemšanai, lai amatpersona varētu savienot amatus, nav tikai formāls raksturs, tā ietver konkrētās amatu savienošanas izvērtējumu katrā individuālā gadījumā attiecībā uz katru konkrēto amatu un personu. Atļauja pēc būtības ir apliecinājums tam, ka attiecīgajai lēmējinstitūcijai nav iebildumu, ka konkrētā amatpersona veic amatu savienošanu. No likuma neizriet aizliegums minēto izvērtējumu lēmējinstitūcijai veikt vienlaikus ar personas iecelšanu vai ievēlēšanu amatā.

Ievērojot minēto, Senāts uzskata, ka, lemjot par personas, kura jau ieņem citu amatu, par ko lēmējinstitūcija ir informēta, iecelšanu vai ievēlēšanu valsts amatpersonas amatā, lēmējinstitūcija vienlaicīgi arī vērtē iespēju personai turpmāk savienot vairākus amatus. Senāta ieskatā, atbilstība valsts amatpersonas amatam nozīmē arī personas atbilstību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" prasībām. Pretējā gadījumā, proti, ja pēc ievēlēšanas amatā personai vēl būtu jāvēršas pie lēmēj­institūcijas ar lūgumu atļaut šo amatu savienot ar līdz šim ieņemto amatu, atļauja pārvērstos par formālu prasību.

Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

Senāta ALD 2008. gada 4. decembra spriedums lietā Nr. SKA-511/2008

Izšķirtais jautājums

Lietā tika izšķirts, kas jāņem vērā, nosakot konkrētu preces tirgu, tostarp konkrēto ģeogrāfisko tirgu, un nosakot tirgus dalībnieka dominējošo stāvokli.

Senāta atziņas

Lietās par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ir īpaši būtiski vispirms konstatēt konkrēto tirgu. Tirgus dalībnieka tirgus vara, ko raksturo tirgus dalībnieka spēja izšķiroši ietekmēt preču apgrozības apstākļus konkrētajā tirgū un apgrūtināt citu tirgus dalībnieku iekļūšanu šajā tirgū, mainās atkarībā no tā, vai konkrēto tirgu nosaka plaši vai šauri. Nosakot konkrēto tirgu, tiek noskaidroti tirgus dalībnieka konkurenti, kuri ir spējīgi ierobežot tā uzvedību šajā tirgū. Konkrētā tirgus noteikšana ļauj uzzināt konkrētajā tirgū piedāvāto preču daudzumu un katra atsevišķā tirgus dalībnieka piedāvāto preču daudzumu šajā tirgū. Tas dod iespēju noteikt tirgus dalībnieka tirgus daļu, kurai savukārt ir nozīme, izvērtējot, vai tirgus dalībnieks atrodas dominējošā stāvoklī.