ŽURNĀLS Tiesību prakse

7. Aprīlis 2009 /Nr.14/15 (557/558)

Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņas
2008. gada decembris
14 komentāri

2008. gada decembrī Senāta Administratīvo lietu departamentā izskatītas 61 lieta: no tām 18 pabeigtas ar spriedumu, 20 ar rīcības sēdes lēmumu, bet pārējās lietās taisīti lēmumi.

1. nodaļa. Valsts pārvaldes tiesības

Valsts amatpersonas amatu savienošana atļaujas kārtībā

Senāta ALD 2008. gada 11. decembra spriedums lietā Nr. SKA-619/2008

Izšķirtais jautājums

Lietā tika izšķirts, vai var uzskatīt, ka iestāde, kurā valsts amatpersona vēlas uzsākt darbu un savienot amatus, ar amatpersonas iecelšanu amatā vienlaikus izvērtē amatpersonas interešu konfliktu un dod savu atļauju.

Senāta atziņa

Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. pants ietver speciālos valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumus. Panta piektās daļas 4. punkts citastarp noteic, ka valsts kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kā arī kapitālsabiedrību padomju locekļiem, kuri pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

Senāts savā praksē jau ir interpretējis tiesību normas, kuras noteic valsts amatpersonu – civildienesta ierēdņu – amatu savienošanas ierobežojumus (sk. Senāta 2006. gada 21. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-426/2006 10. un 11. punktu; 2006. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. SKA-418/2006 11. punktu). Minētajos spriedumos Senāts ir norādījis, ka amatu savienošana ir tiesiski iespējama, ja ir izpildīti abi tiesību normā noteiktie nosacījumi, proti, pirmkārt, amatu savienošana nerada interešu konflikta situāciju un, otrkārt, ir saņemta atļauja. Kā atzinis Senāts, rakstiskas atļaujas saņemšanai nav tikai formāls raksturs, tā ietver konkrētās amatu savienošanas izvērtējumu katrā individuālā gadījumā attiecībā uz katru konkrēto amatu un personu. Turklāt, tulkojot minēto tiesību normu teleoloģiski, Senāts secinājis, ka tiesību norma paredz pozitīvas atļaujas lēmuma formā saņemšanu, kas apstiprina, ka attiecīgajai lēmējinstitūcijai nav iebildumu, ka konkrētā amatpersona savieno amatus.

Senāts uzskata, ka minētie apsvērumi ir attiecināmi arī uz likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta piektās daļas 4. punktu. Tā kā apgabaltiesa ir konstatējusi, ka pieteicējs ieņēma valsts akciju sabiedrības padomes locekļa un vēlāk šīs padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un vienlaikus atradās arī citos valsts amatpersonas amatos, tad pamatoti ir atzīts, ka pieteicējam bija jāievēro likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta piektās daļas 4. punktā ietvertie nosacījumi un bija jāsaņem rakstveida atļauja amatu savienošanai.

Rakstiskas atļaujas saņemšanai, lai amatpersona varētu savienot amatus, nav tikai formāls raksturs, tā ietver konkrētās amatu savienošanas izvērtējumu katrā individuālā gadījumā attiecībā uz katru konkrēto amatu un personu. Atļauja pēc būtības ir apliecinājums tam, ka attiecīgajai lēmējinstitūcijai nav iebildumu, ka konkrētā amatpersona veic amatu savienošanu. No likuma neizriet aizliegums minēto izvērtējumu lēmējinstitūcijai veikt vienlaikus ar personas iecelšanu vai ievēlēšanu amatā.

Ievērojot minēto, Senāts uzskata, ka, lemjot par personas, kura jau ieņem citu amatu, par ko lēmējinstitūcija ir informēta, iecelšanu vai ievēlēšanu valsts amatpersonas amatā, lēmējinstitūcija vienlaicīgi arī vērtē iespēju personai turpmāk savienot vairākus amatus. Senāta ieskatā, atbilstība valsts amatpersonas amatam nozīmē arī personas atbilstību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" prasībām. Pretējā gadījumā, proti, ja pēc ievēlēšanas amatā personai vēl būtu jāvēršas pie lēmēj­institūcijas ar lūgumu atļaut šo amatu savienot ar līdz šim ieņemto amatu, atļauja pārvērstos par formālu prasību.

 

Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

Senāta ALD 2008. gada 4. decembra spriedums lietā Nr. SKA-511/2008

Izšķirtais jautājums

Lietā tika izšķirts, kas jāņem vērā, nosakot konkrētu preces tirgu, tostarp konkrēto ģeogrāfisko tirgu, un nosakot tirgus dalībnieka dominējošo stāvokli.

Senāta atziņas

Lietās par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ir īpaši būtiski vispirms konstatēt konkrēto tirgu. Tirgus dalībnieka tirgus vara, ko raksturo tirgus dalībnieka spēja izšķiroši ietekmēt preču apgrozības apstākļus konkrētajā tirgū un apgrūtināt citu tirgus dalībnieku iekļūšanu šajā tirgū, mainās atkarībā no tā, vai konkrēto tirgu nosaka plaši vai šauri. Nosakot konkrēto tirgu, tiek noskaidroti tirgus dalībnieka konkurenti, kuri ir spējīgi ierobežot tā uzvedību šajā tirgū. Konkrētā tirgus noteikšana ļauj uzzināt konkrētajā tirgū piedāvāto preču daudzumu un katra atsevišķā tirgus dalībnieka piedāvāto preču daudzumu šajā tirgū. Tas dod iespēju noteikt tirgus dalībnieka tirgus daļu, kurai savukārt ir nozīme, izvērtējot, vai tirgus dalībnieks atrodas dominējošā stāvoklī.

komentāri (14)
14 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
miauu
8. Aprīlis 2009 / 14:39
0
ATBILDĒT
Manuprāt diskutēt par juridiskiem jautājumiem nekad nav slikti un peļami. Tādēļ jau JV ir šāda iespēja :) Piemēram Jānis mani pārliecināja. Patiesībā mums abiem galarezultāts iznāca vienāds, taču atšķirīgs bija viedoklis par jēdzienu "termiņa izbeigšanās diena". Atsevišķās tiesu lietās termiņu skaitīšana tiešām ir problēma, to nevar noliegt.

(Jā, iznāk, ka DL 16.p. esošo termiņu Senāts 2005.gada apkopojumā tik un tā nav pareizi aprēķinājis.)

collin
8. Aprīlis 2009 / 13:25
0
ATBILDĒT
Salīdzinājumu tikko LV un NAIS, atšķirību šobrīd nav, piem., 4.martā izsludināts likums norādīts kā spēkā esošs no 18.marta. Tas priecē. Savulaik \"Likumā un Tiesībās\" bija NAIS darbinieces raksts, kas saprotams ar 14 dienām no izsludināšanas. Ielūkojos NAISā, tas toreiz uzrādīja spēkā stāšanās datumu par vienu dienu vēlāk.

Laikam visdrošākais veids būtu likumos minēt konkrētus piemērus ar datumiem, kā šeit iepriekš :)

Satversme
8. Aprīlis 2009 / 11:43
0
ATBILDĒT
Kā tad Lursofts (NAIS) skaidro likumu spēkā stāšanās laiku? Vienkārši - ziņkāre māc, jo pati izmantoju LV.
collin
8. Aprīlis 2009 / 11:34
0
ATBILDĒT
Paldies Jānim par šo tekstu - \"termiņa pēdējā dienā termiņš nav izbeidzies, tas beidzas, beidzas līdz nobeidzas ap pusnakti vai ātrāk, ja darbība jāveic iestādē (tiesā). Pēc tam, kad termiņš ir nobeidzies, tad tiesības izpildīt procesuālās darbības ir zudušas.\"



Jautri, bet tiešām skaidri, turklāt pilnīgi man vārdus no mutes izņēma. Ja Senāts varētu rakstīt šādā stilā, domāju, problēmu ar teksta izpratni būtu mazāk. Manuprāt, lai neņem ļaunā iepriekšējie komentētāji, arī viņu skaidrojumi nav daudz vieglāk saprotami kā kritizētais Senāta teksts.



Diemžēl no jauna un no jauna jāsastopas ar pušu centieniem pārliecināt tiesu, ka mēnesis no 7.maija ir 8.jūnijs. Cik piņķerīgi to pamato, tikpat piņķerīga droši vien arī atbilde. :)



Un, jā, ja nemaldos, lursoftam (NAIS) arī ir savs, no \"LV\" atšķirīgs skaidrojums, kad īsti stājas spēkā likums. Arī Satversmes formulējums tiek izprasts dažādi.

Praktiķis
8. Aprīlis 2009 / 08:53
0
ATBILDĒT
Mīļo stundiņ, kas par problēmu!
Jānis
7. Aprīlis 2009 / 17:29
0
ATBILDĒT
To ir noteicis likumdevējs: 43.(4) Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā (..). Pareizi - termiņa pēdējā dienā termiņš nav izbeidzies, tas beidzas, beidzas līdz nobeidzas ap pusnakti vai ātrāk, ja darbība jāveic iestādē (tiesā). Pēc tam, kad termiņš ir nobeidzies, tad tiesības izpildīt procesuālās darbības ir zudušas.
miauu
7. Aprīlis 2009 / 15:57
0
ATBILDĒT
Jūsu domu gājiens man ir saprotams, taču es negribētu īsti piekrist tam, ka \"pēdējā diena ir arī termiņa izbeigšanās diena\". Paskaidrošu savu domu. Ja sistēmiski skatās APL 43.p. 1.d., 4.d. un 44.p., tad iznāk, ka termiņa pēdējā dienā termiņš tomēr vēl nav izbeidzies, tas vēl turpina ilgt līdz šīs dienas beigām. Ja būtu tā, kā Jūs sakāt, tad 44.p. piemērošana izrādītos neskaidra un pat pretrunīga, proti, no vienas puses 43.p. 4.d. pasaka, ka \"procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz plkst.24\", taču tajā pašā laikā 44.p. nosaka, ka \"tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likumā (..) noteiktā termiņa izbeigšanos\". No minēto normu sistēmiskās interpretācijas iznāk, ka termiņa pēdējā dienā termiņš vēl nav izbeidzies, bet turpina izbeigties (jeb \"notecēt\"), savukārt termiņa izbeigšanās diena ir nākamā diena. Piemēram, ja termiņa pēdējā diena ir 7.jūnijs, tad 8.jūnijs ir termiņa izbeigšanās diena. Vienlaicīgi jākonstatē, ka APL 43.p. 4.d. likumdevējs nav īsti skaidri izteicies, lietojot vārdkopu \"kurai beidzas termiņš\". Bez šiem vārdiem norma būtu saprotamāka: \"Procesuālo darbību var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz plkst. 24\". Tā kā manā piemērā pēdējā diena ir 7.jūnijs, tad procesuālo darbību var izpildīt 7.jūnijā līdz plkst. 24. 8.jūnijā termiņš ir izbeidzies un procesuālo darbību izpildīt vairs nevar (APL 44.p.). Tas ir mans personīgais skatījums un termiņu jautājumiem :)
jānis
7. Aprīlis 2009 / 14:58
0
ATBILDĒT
Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums.



Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā (..).



Tātad pēdējā diena ir attiecīgais datums un vienlaikus arī termiņa izbeigšanās diena.
miauu
7. Aprīlis 2009 / 13:47
0
ATBILDĒT
Un vēl, man dīvaini liekas, ka Latvijas juristi par sinonīmiem uzskata divus dažādus jēdzienus, proti, \"termiņa pēdējā diena\" un \"termiņa izbeigšanās diena\". Manuprāt, starp tiem ir atšķirība: termiņa pēdējā diena ir diena, kurā vēl var izpildīt attiecīgu darbību, savukārt termiņa izbeigšanās jeb beigu diena ir diena, kurā vairs darbību izpildīt nevar. APL 43.p. un CPL 48.p. runa ir tieši par \"termiņa pēdējo dienu\", savukārt DL 16.p. 3.d. runa ir par \"termiņa izbeigšanās dienu\". Tipiska šāda veida kļūda vērojama AT Senāta Civillietu departamenta 2005.gada izdotajā apkopojumā \"Jautājumi par DL normu piemērošanu\" 5.punktā, kur Senāts par DL 16.p. 3.d. piemērošanu braši norāda: \"Ja uzteikums iedots 15.jūlijā un uzteikuma termiņš ir viens mēnesis, tad \"attiecīgais\" datums, kurā izbeidzas uzteikuma termiņš, būs 14.augusts, kas arī būs darbinieka pēdējā darba diena\". Kā redzams, Civillietu Senāts jau 2005.gadā pieļāva rupju loģisko kļūdu vienā teikumā, t.i., \"termiņš izbeidzas 14.augustā un 14.augustā ir darbinieka pēdējā darba diena\". Es atvainojos, taču ja termiņš izbeidzas, tad izbeidzas. 14.augustā patiešām ir darbinieka pēdējā darba diena, taču tādēļ, ka tā ir termiņa pēdējā diena. Termiņš izbeidzas 15.augustā (kad darbinieku var jau atlaist no darba)\". Ar šo piemēru vēlos parādīt, ka senatoriem nevar uzticēties termiņu aprēķināšanas jautājumos. Redzu, ka arī komentētājs Jānis šos divus jēdzienus ir sajaucis, liekot starp tiem vienādības zīmi.
miauu
7. Aprīlis 2009 / 12:16
0
ATBILDĒT
Bet vai tad Senāts to nevarēja pateikt loģiskāk, piemēram, saskaņā ar APL 42.p.1.d. procesuālais termiņš, kas aprēķināms mēnešos, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu. Savukārt saskaņā ar 43.p. 1.d. termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šī mēneša pēdējā diena. Līdz ar to jāsecina, ka, ja termiņa sākums ir 7.maijs, tad termiņa pēdējā diena būs nākamā mēneša attiecīgais datums – 7.jūnijs (kurā vēl var izpildīt procesuālo darbību). Šajā gadījumā vārdu \"attiecīgais datums \" izejas punkts taču ir tas datums, kad sākas termiņš (7.maijs). 42.p.1.d. attiecībā uz vārdiem \"procesuālais termiņš SĀKAS nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu\" jāsaprot ne tik daudz kā norāde uz aprēķināšanas sākumu, bet gan uz procesuālās darbības izpildes sākumu. Piemēram, tiesnesis 7.maijā pieņem lēmumu, ar kuru nosaka pieteicējam pienākumu viena mēneša laikā iesniegt papildus dokumentus. Pieteicējs šo procesuālo darbību var sākt izpildīt sākot ar 8.maiju, taču termiņa sākums vienalga būs 7.maijs un \"attiecīgais\" datums, kurš ir termiņa pēdējā diena – 7.jūnijs\". 8.jūnijā procesuālo darbību izpildīt vairs nevar, jo termiņš jau ir beidzies.

Manuprāt, vārds \"attiecīgais datums\" jāsaprot kā atbilstošais skaitlis (kā to pareizi norādījis Lobsang Tenzin Chedrup), piemēram, skaitlim 7 atbilst skaitlis 7, skaitlim 15 atbilst skaitlis 15 utt.; grūtākais un svarīgākais ir noteikt datumu, kad sākt aprēķināt termiņu. Un vēl ir jāatceras, ka 43.p. 1.d. runā ne tikai par 1 mēneša termiņa aprēķināšanu, bet arī par vairāku mēnešu (2, 3 utt.) aprēķināšanu (analoģiski nosacījumi iekļauti arī CPL 47. un 48.p.; savukārt Darba likuma 16.p. ir savādaka aprēķināšanas kārtība, jo termiņš sākas datumā vai tā notikuma iestāšanās dienā, kas nosaka termiņa sākumu, savukārt \"attiecīgajā datumā\" tas \"izbeidzas\", nevis ir \"termiņa pēdējā diena\").



Maurice>>>
7. Aprīlis 2009 / 11:09
0
ATBILDĒT
Termiņš nesāk tecēt, bet gan vienkārši sākas!
jānis
7. Aprīlis 2009 / 09:51
0
ATBILDĒT
Mēneša termiņa tecējumu noteic, piemēram, konkrēts datums - 4.marts.



Termiņš sāk tecēt ar 5.martu.



Termiņš beidzas 4.aprīlī (jeb "attiecīgais datums").



Termiņš nebeidzas 5.aprīlī, jo 5.aprīlis jau būs otrā mēneša pirmā diena.
Lobsang Tenzin Chedrup
7. Aprīlis 2009 / 01:30
0
ATBILDĒT
Brrr! Jā, patiešām, kaut kāds nesakarīgs vārdu savirknējums. Ļoti brīnos, ka kaut kas tāds sastopams ES dalībvalsts augstākās tiesas sprieduma tekstā. Kauns, tovārišķi!

Labi, ja jūs nesaprotat, tad es paskaidrošu. Klausaities nu. Vārds "attiecīgs" šajā gadījumā nozīmē "atbilstošs". Piemēram, ja viena mēneša termiņš sāk tecēt 6. martā, tad tas beigsies 6. aprīlī. Skaitlim 21 atbilst skaitlis 21. Un tā tālāk.

Apskatīsim sarežģītāku gadījumu. Nezinu, vai jums tas ir zināms, bet gadā ne visiem mēnešiem ir vienāds dienu skaits. Aizraujošs jaunums, vai ne? Piemēram, termiņš sāk tecēt 31. janvārī. Kurš būs "attiecīgais datums" nākamajā mēnesī? Jau iepriekš dzirdu jūsu triumfējošo atbildi: "31. februārī!" Bet nekā! Jo februārī ir tikai 28 vai 29 dienas. Nezinu, kur tās pārējās dienas palikušas: vai tās kāds nozadzis, vai parkā uz soliņa aizmirsis, bet tā nu tas ir. Ko lai dara? Es jau sajūtu vispārēju apjukumu... Nezināt? Padodaties? Labi, lūk, kāda ir pareizā atbilde: APL 43.p.1.d. otrais teikums: "Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šī mēneša pēdējā diena." Un, tā kā februārī nav 31. (attiecīgā) datuma, tad termiņa pēdējā diena būs februāra pēdējā diena, t.i., 28. vai 29. februāris.

Starp citu, jau paredzot zinātkāro papildjautājumu, steidzos paskaidrot, ka, vai tas būs 28. vai 29. februāris, nav nosakāms pēc tiesas ieskata, bet saskaņā ar attiecīgā gada kalendāru.
miauu
7. Aprīlis 2009 / 01:00
0
ATBILDĒT
Citēju: "Administratīvā procesa likuma 43. panta pirmā daļa noteic, ka termiņam, kuru skaita mēnešos, PĒDĒJĀ diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. (..). Senāta ieskatā, ar jēdzienu "attiecīgais datums" ir apzīmēts tas datums vai notikums, kurš noteic termiņa SĀKUMU. Senāts noraida iespēju, ka ar jēdzienu "attiecīgais datums" būtu apzīmēta nākamā diena pēc datuma vai notikuma, kurš nosaka tā datumu, jo, piemēram, tādējādi viena mēneša termiņš beigtos otrā mēneša sākuma datumā".

Vai nu Senātam kaut kas nav kārtībā ar loģiku, vai arī pieļauta drukas kļūda. Ja 43.p. runa ir par termiņa pēdējā mēneša attiecīgo datumu, tad kādēļ Senāts ar attiecīgo datumu pēkšņi saprot datumu, kurš noteic termiņa sākumu? Nu gan ir notikusi apmaldīšanās trijās priedēs!
visi numura raksti
Aigars Strupišs
Skaidrojumi. Viedokļi
Kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējo attiecību tiesiskais pamats
Pirms zināma laika, 2007. gada 12. decembrī, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments paplašinātā sastāvā taisīja spriedumu lietā Nr. SKC-616/2007, kurš liecina par to, ka pastāv diezgan nopietnas problēmas ar ...
7 komentāri
Aivars Lošmanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāla daļu atsavinājums
Sabiedrību ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas (turpmāk tekstā – SIA), tāpat kā nekustamais īpašums, ir kļuvušas par ekonomiski nozīmīgiem civiltiesiskās apgrozības priekšmetiem. Tādēļ likumdevēja uzdevums ir ...
1 komentāri
Helmuts Jauja
Skaidrojumi. Viedokļi
Komercreģistra iestādes loma komerctiesisku strīdu risināšanā
Tradicionāli juridiska rakstura strīdi tiek risināti tiesā. Tomēr var identificēt trīs gadījumus, kad komerctiesisku strīdu risināšanā ir iesaistīta arī komercreģistra iestāde. Pirmkārt, strīds var rasties, komercreģistra ...
Anita Elksne, Ilze Metuzāle, Sandra Jakušenoka, Aigars Kaupe
Skaidrojumi. Viedokļi
Ar uzņēmumu kapitāla daļu pāreju saistītie riski  
Ēriks Blumbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Komerclikuma pilnveidošana akciju publiskajam piedāvājumam
Akciju publiskā piedāvājuma organizēšana Latvijā nav neiespējama, bet tas ir pietiekami sarežģīts un juridiski riskants process. Ar to var daļēji izskaidrot šī brīža tendenci, ka Latvijas statūtsabiedrības kļūst par Igaunijas un ...
AUTORU KATALOGS