ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Jūlijs 2010 /Nr.30 (625)

Trīs aizmirstās patiesības jeb dažas piezīmes par Komerclikuma piemērošanu
10 komentāri

Pēdējo gadu novērojumi liecina, ka Uzņēmumu reģistrā arvien vairāk sāk valdīt formālisms. Mūsdienu tiesību teorijas vietā atdzimst padomju tiesību tradīcijas. Valsts notāri uztver Komerclikumu pilnīgi atrauti no Civillikuma, neskaidrus jautājumus risina, pamatojoties uz dokumentu noformēšanas prasībām, nevis likuma un darījuma interpretācijas metodēm. Šajā rakstā norādīšu uz būtiskām kļūdām tiesību normu piemērošanā un atļaušos atgādināt dažas tiesību zinātnes patiesības.

Pirmā patiesība: starptautiskai tiesību normai ir augstāks spēks nekā Latvijas tiesību normai

Liekas, ka tiesību normu hierarhija ir pašsaprotama lieta, kura nebūtu jāpierāda. Taču vēl joprojām nākas sastapties ar šādiem gadījumiem:

Iesniedzējs: "Latvijas formas prasības nav attiecināmas uz Vācijas notāra apstiprināto pilnvaru. Šīs pilnvaras spēkā esamību nosaka 1961.

komentāri (10)
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Elizabete
30. Jūlijs 2010 / 08:55
0
ATBILDĒT
Kolēģi, vai tiešām, tādas lietas kā tiesību normu hierarhija Latvijā joprojām ir jāpierāda ar akademiskām publikācijām?! Ir taču lietas, kam ir jābūt pašsaprotāmām, vismaz juristiem. Šajā gadījumā publicistisks stils ir atbilstošs.
Vai
29. Jūlijs 2010 / 19:34
0
ATBILDĒT
Kopumā jau neapstrīdu arī Jūsu viedokli, kolēģi! Tomēr, abstrahējoties no konkrētā gadījuma, es tikai gribēju sacīt, ka juristam ir tiesības pašam uz savu viedokli, kas ir balstīts uz mācību un prakses gaitā iegūtām zināšanām! Uzsveru - tiesības uz publiski paužamu viedokli, un tas nav vienāds jēdziens ar zinātnisku rakstu... Taču arī es, protams, labprāt pavērošu, kas šajā sakarā paužams UR - cerams, ka tur attiecīgais viedoklis ir pamanīts un tiek gatavota kāda atbilde ar daudzām zinātniskām atsaucēm.



Patiesībā Jūsu piemērs par LA ir ļoti labs - tur publicē vēstījumus, kurus raksta tauta tautai. Savukārt, pēc analoģijas, JV publicē juristu vēstījumus juristiem - viss ir pareizi, vai ne?!



p.s. Nekā personīga, un tomēr jādomā, ka profesors nez vai tomēr būsiet... Jo kā jurists es no profesora sagaidītu ne tikai augstvērtīgas juridiskās zināšanas (nešaubos, ka tādas Jums ir!!), bet arī elementārās latviešu valodas gramatikas prasmi - piemēram, pačukstēšu priekšā, ka latviešu valodā palīgteikumus atdala ar komatiem:-)
Profesors
29. Jūlijs 2010 / 13:20
0
ATBILDĒT
Ja gribās ''izteikties, kā saka, skaidri un gaiši'' un bez atsaucēm, tad tādam juristam jāraksta uz ''Latvijas Avīzi'' tur pēdējā lapā publicē no tautas sūtītus vēstījumus... Savukārt ja juridiskā žurnālā vēlams savu domu argumentēt ir jācenšas sameklēt apstiprinājumus savam viedokliem jeb pieņēmumam. Galu galā šobrīd Jurista Vārds ir vienīgais žurnāls un tas uzliek savu latiņu. Atbildība lielāka. Savukārt ja raksta autorei nesanāk savu lēmumu ''izdabūt'' tad jāsameklē kādu juristu, kas var palīdzēt nevis neargumentēti jāžēlojas! Par konkrēto rakstu - emocionāls un tikai.... Ceru Uzņēmumu Reģistrs nākamjā numurā spēs pamatot savus lēmumus.
Vai tiešām?
29. Jūlijs 2010 / 00:17
0
ATBILDĒT
Ziniet, kolēģi, mazliet jau šķebina no šī izplatītā uzskata, ka vienam sakarīgam un pienācīgi izglītotam cilvēkam sava loģiskā viedokļa paušanai ir nepieciešamas atsauces uz nez kādiem autoritatīviem avotiem??!! Tad jājautā - kāda velna pēc tie studenti tā raujas uz LU JF, pa 19 gabaliem uz vienu budžeta vietu rēķinot, ja pēc augstākās izglītības ieguves viņi pat nav tiesīgi publiski paust savu loģisko domu, ja vien tā nav pabalstīta ar prof. un dr.iur. u.tml. uzskatiem, pretējā gadījumā automātiski nonākot kategorijā "nekam nederīgs"??!! Tas taču pat zirgam (vai jebkuram citam lopam!!) ir acīmredzams un skaidrs, ka raksta autore vienkārši piedāvā savu viedokli kā vielu pārdomām, nevis ir izstrādā zinātnisku darbu vai pat rakstu. Nu, vismaz es to tā uztvēru.



p.s. Sen, sen atpakaļ kādā atziņu krātuvītē izlasīju šādu prātulu (citēju aptuveni): 10 Bībeles baušļi ir tik vienkārši un saprotami, jo tie ir uzrakstīti bez padomdevēju palīdzības.



Varbūt viens sakarīgs jurists arī tomēr drīkst izteikties, kā saka, skaidri un gaiši, ko?
Rihards
28. Jūlijs 2010 / 12:29
0
ATBILDĒT
Esmu pārsteigts, ka Jurista vārds publicē tik vāju rakstu! Problemātika ir zināmā mērā aktuāla, tomēr skatīts no dažu raksta autorei UR nelabvēlīgu lēmumu prizmas, ļoti virspusēji un pavirši. Rakstam pietrūkst akadēmiskas pieejas, padziļinātas izpētes, atsaukšanās uz judikatūru un citiem autoritatīviem avotiem. Manā skatījumā no šī raksta neizriet sistēmiska tiesību aktu nepareiza piemērošana Uzņēmumu reģistrā. UR galvenā notāra lēmumu varēja apstrīdēt tiesā, kura varētu sniegt savu vērtējumu.
Čaiņiks
27. Jūlijs 2010 / 15:58
0
ATBILDĒT
Pirmajām divām tēzēm var piekrist, bet par trešo gan esmu skeptisks, jo Komerclikumā tomēr ir nodalītas darbības, kuras var veikt komercsabiedrības likumīgie pārstāvji no darbībām, kuras var veikt arī likumīgo pārstāvju pilnvarotas personas.



Jebkurā gadījumā jāatzīst, ka lēmums par kuru autore sacepusies, atsevišķās vietās (t.sk. arī saistībā ar trešo autores tēzi) noargumentēts ļoti vāji.



P.S. Attiecīgo UR Galvenā valsts notāra lēmumu var lasīt šeit http://www.ur.gov.lv/gvn.html?a=65&l=1487
Arta
27. Jūlijs 2010 / 13:09
0
ATBILDĒT
Īpaši piekrītu par otro tēzi, kā arī varētu pievienot virkni tiesu nolēmumus, kur tiesa nav ļāvusi SIA vai AS apstiprināt iesniegto dokumentu kopijas, jo tās, lūk, neesot "organizācijas", bet privāttiesiski subjekti! Patiesi priecājot, ka tie nolāpītie (atvainojiet) 154 noteikumi, ak laime, zaudējuši spēku. (Bezgalīgi ceru, ka tie MK noteikumi, kas precizēs Dokumentu juridiskā spēkā likumu, neuzkāps uz tā paša grābekļa)

> kapēc tā
27. Jūlijs 2010 / 13:05
0
ATBILDĒT
Un kas gan mainītos no šīs maiņas (Kaspars->Ringolds)? CIk man zināms, Kaspara B. specializācija ir civiltiesības, proti, arī ne Komerctiesības. Rezultāts var sanākt neiepriecinošs šā kā tā! Paliekat savās vietās, es palikšu savējā :)
kāpēc tā
27. Jūlijs 2010 / 12:00
0
ATBILDĒT
UR taču vada salīdzinošo valststiesību speciālists Nr.1! Vai tad viņam sveša ārvalstu (Vācijas) teorija? Varbūt vienkārši jāatzīst, ka privāttiesības no publiskajām tomēr atšķiras. Varbūt jāsamaina Kaspars B. ar Ringoldu B. vietām un viss būs OK?
Prieks
27. Jūlijs 2010 / 11:54
0
ATBILDĒT
man patīk, goda vārds, šitas man patik!
visi numura raksti
Silvija Kuškina
Skaidrojumi. Viedokļi
Saeimas atlaišanas mehānisms un tā galvenie trūkumi
2010. gada aprīlī apritējis gads, kopš Saeima pieņēma grozījumus Satversmē, ar 10. Saeimas sanākšanu paredzot daļai tautas tiesību rosināt Saeimas atsaukšanu. Diskusijas sabiedrībā par Saeimas pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanu ...
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Saeimas atlaišanas prakse
Satversmes 48. pants sadala Saeimas atlaišanas tiesības starp Valsts prezidentu un pilsoņu kopumu. Saskaņā ar Satversmes 48. panta pirmo teikumu "Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu". Savukārt saskaņā ar šā panta ...
Liene Pierhuroviča
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības Tiesas juridiskais aktīvisms
Raksta mērķis ir izveidot juridiskā aktīvisma definīciju kā atskaites punktu tā pētīšanai, nosakot juridiskā aktīvisma un tiesību interpretācijas un tālākveidošanas metožu savstarpējo saistību, kā arī izpētīt iespējamos ...
1 komentāri
Viktors Skudra
Nedēļas jurists
Viktors Skudra
3 komentāri
Tiesību prakse
Tiesai nav jāvērtē vēsturiskie notikumi un jāpauž viedoklis par pasākumu
Godināt Latvijas patriotus, kuri cīnījās pret padomju varu, neapdraud demokrātisko valsts iekārtu, kā arī citu cilvēku tiesības. Katras valsts pamatu veido patriotiski noskaņoti cilvēki, kuri ir gatavi aizstāvēt valsts intereses, tajā ...
AUTORU KATALOGS