ŽURNĀLS Tiesību prakse

27. Jūlijs 2010 /Nr.30 (625)

Tiesai nav jāvērtē vēsturiskie notikumi un jāpauž viedoklis par pasākumu
Administratīvās rajona tiesas spriedums1
Lietā Nr. A420672710
2010. gada 29. jūnijā

Godināt Latvijas patriotus, kuri cīnījās pret padomju varu, neapdraud demokrātisko valsts iekārtu, kā arī citu cilvēku tiesības. Katras valsts pamatu veido patriotiski noskaņoti cilvēki, kuri ir gatavi aizstāvēt valsts intereses, tajā skaitā arī cīnoties pret dažādiem agresoriem.

Kopš Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Rīgas pilsētā regulāri notiek vairāki pasākumi, kurus atsevišķas sabiedrības daļas vērtē kā nacionālā naida slavināšanu un arī kā komunisma vai nacisma ideoloģijas sludināšanu. Kopējā tiesu prakse šāda veida lietās norāda, ka tiesa atturas pārvērtēt viedokļus par atsevišķu vēsturisku notikumu nozīmi.

Secinājumi, kas tiek izdarīti, analizējot vēsturiska notikuma nozīmi, var būtiski atšķirties, ņemot vērā, ka personas izvēlas dažādus vērtēšanas kritērijus. Tiesa pēc būtības nevar noteikt, ka sabiedrībā ir tiesiski atļauts tikai viens viedoklis par kāda vēsturiskā notikuma nozīmi, savukārt visi pārējie viedokļi ir aizliedzami. Šāda pieeja novestu pie viedokļu cenzūras, kas demokrātiskā valstī ir aizliegta.

Iestāde nevar aizliegt gājienu, pamatojot to vienīgi ar iespējamību, ka pasākuma laikā tiks pārkāptas likumdošanas prasības. Šāda pieeja kopumā novestu pie tā, ka jebkuru pasākumu varētu aizliegt uz pieņēmumu pamata.

Jebkura publiska pasākuma laikā pastāv iespējamība, ka var notikt administratīvi un pat krimināli sodāmas darbības, tajā skaitā arī nacisma vai komunisma ideoloģijas slavināšana vai nacionālā un rasu naida sludināšana. Tādos gadījumos policijas darbiniekam vai pašvaldības pārstāvim ir tiesības paziņot pasākumu par slēgtu un pieprasīt, lai tā dalībnieki nekavējoties atstāj pasākuma vietu.

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis V. Poķis, tiesnese R. Migla, tiesnese L. Piusa, piedaloties pieteicējam U.F., atbildētājas Rīgas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rīgas domes pārstāvim I.G., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc U.F. pieteikuma par Rīgas domes Rīgas pilsētas izpilddirektora 2010.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Silvija Kuškina
Skaidrojumi. Viedokļi
Saeimas atlaišanas mehānisms un tā galvenie trūkumi
2010. gada aprīlī apritējis gads, kopš Saeima pieņēma grozījumus Satversmē, ar 10. Saeimas sanākšanu paredzot daļai tautas tiesību rosināt Saeimas atsaukšanu. Diskusijas sabiedrībā par Saeimas pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanu ...
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Saeimas atlaišanas prakse
Satversmes 48. pants sadala Saeimas atlaišanas tiesības starp Valsts prezidentu un pilsoņu kopumu. Saskaņā ar Satversmes 48. panta pirmo teikumu "Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu". Savukārt saskaņā ar šā panta ...
Liene Pierhuroviča
Skaidrojumi. Viedokļi
Eiropas Savienības Tiesas juridiskais aktīvisms
Raksta mērķis ir izveidot juridiskā aktīvisma definīciju kā atskaites punktu tā pētīšanai, nosakot juridiskā aktīvisma un tiesību interpretācijas un tālākveidošanas metožu savstarpējo saistību, kā arī izpētīt iespējamos ...
1 komentāri
Viktors Skudra
Nedēļas jurists
Viktors Skudra
3 komentāri
Elizabete Krivcova
Skaidrojumi. Viedokļi
Trīs aizmirstās patiesības jeb dažas piezīmes par Komerclikuma piemērošanu
Pēdējo gadu novērojumi liecina, ka Uzņēmumu reģistrā arvien vairāk sāk valdīt formālisms. Mūsdienu tiesību teorijas vietā atdzimst padomju tiesību tradīcijas. Valsts notāri uztver Komerclikumu pilnīgi atrauti no Civillikuma, ...
10 komentāri
AUTORU KATALOGS