ŽURNĀLS Redaktora sleja

Nē, negribu. Jautājums ir, kas tad pēc Satversmes tiesas sprieduma tāds ir noticis, ka būtu iemesli teikt, ka situācija mums ir tā mainījusies, ka jādomā vispār cita sistēma. Nav jau tā, ka pēc Satversmes tiesas sprieduma visā valstī turpinātos algu samazinājumi. Kāpēc var atjaunot piemaksas un paaugstināt algas citur, bet Satversmes tiesas spriedumu izpildīt nevar?

Ja galvenā problēma ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja lielā alga, tad to arī vajag risināt. Faktiski tiesnešu vidū daudzi piekrīt tam, ka nav saprātīgas attiecības starp zemākajām algām un augstākajām. taču visi nez kāpēc grib runāt tikai par augstākajām, nevis zemākajām (deputātu gadījumā, starp citu, dara tieši otrādi - informāciju sniedz par mazākajām algām... ) Ja paskatās kaut vai to, kas vērsās Satversmes tiesā, tad ir redzams, ka tie bija galvenokārt rajona tiesu tiesneši. Taču piedāvātie varianti jau nemēģina risināt šo lielo algu problēmas. Nedaudz varbūt to disproporciju izlabo, taču spriedumu nepilda arī attiecībā uz rajona tiesu tiesnešiem.

Rajona tiesu tiesnešus pielīdzina nodaļu vadītājiem. Taču aizmirst, ka tiem ir iespējas saņemt arī piemaksas un faktiski ir tādi ierēdņi, kas reāli saņem vairāk nekā tīrais likumā noteiktais algas maksimums. Tiesnesim šādās iespējas nebūs. Turklāt tiesnesim ir daudz stingrāki amatu savienošanas ierobežojumi. Un cik loģiski ir rajona tiesas tiesnesim notiek 12.amatalgas grupu, ja senatora palīgam ir 13.grupa? Tas tikai parāda, ka mērķis ir nevis izveidot loģisku sistēmu, bet nepildīt Satversmes tiesas spriedumu, jo tas nepatīk...

Gribat teikt, ka tagad var plīst kaut vai viss, galvenais, lai tiesnešu algas tiek noteiktas atbilstoši ST spriedumiem. Jums tiešām šķiet, ka tas, ka AT priekšsēdētājs saņems ap 4000-5000 Ls ir atbilstoša šī brīža samaksa?

Ko nozīmē - paši novilkuši? Vai tad katrs tiesnesi lēma par sev pienākošos algu? Nē, lēma Saeima un tiesneši vienkārši izmantoja savas tiesības vērsties Satversmes tiesā tāpat kā ikviens Latvijas iedzīvotājs. Un Satversmes tiesai bija jāpārbauda, vai Saeimas lemtais atbilst Satversmei. Satversmes tiesai jau neizdomāja kaut kādu jaunu atalgojuma sistēmu. Tā joprojām ir pašas Saeimas apstiprinātā sistēma.

Turklāt neviens cits to darīt nevar. Un tāda ir prakse gan citās lietās Satversmes tiesā, gan citās valstīs, ka konstiucionālajai tiesai ir jālemj par lietām, kas var skart arī viņus pašus, jo cita neviena, kas var izvērtēt normu satversmību jau nav. Manuprāt, ētisku problēmu šādā situācijā ir daudz mazāk nekā tajā, kad deputāti paši lemj par savu atalgojumu. Jo Satversmes tiesa var tikai izvērtēt Saeimas lemto un neko jaunu pati izdomāt nevar, bet deputāti var izdomāt kādas sistēmas grib.

Turklāt iemesls, kāpēc tiesneši Satversmes vērsās Satversmes tiesā bija nevis tas, ka viņi uzskatītu, ka viņu algas nekad nevar samazināt, pat ja samazina visiem citiem. Protams, ka var. Jautājums bija par to, vai tiešām samazina visiem citiem. Un Satversmes tiesas spriedumā diezgan labi ir parādīts, ka nebūt ne visiem samazināja. Turklāt dažiem krīzes laikā algas pat pieauga. Tad kāpēc tieši tiesnesim ir jābūt tam, kuram jāpacieš samazinājums, ja citiem algas var palielināt? Ja godīgi samazinās visiem, tad arī tiesneši necels iebildumus.

Un frontes līniju novilka politiķi, izplatot nekorektu informāciju par Satversmes tiesas sprieduma saturu (piemēram, ka atbilstoši tam, rajona tiesas tiesnesis saņemšot 2000 Ls, kaut gan atbilstoši spriedumam būtu jāsaņem 1500 uz papīra. Tāpat nav korekts apagalvojums, ka tiesneši jau spriedumus nerakstot, tos rakstot palīgi. Vismaz savā tiesā nezinu nevienu tiesnesi, kurš pats nerakstītu spriedumus. Tāpat uz tā visa fona stipri dīvaini izklausās, kad tieslietu ministrs tā abstrakti runā, ka ir vērojis \"ķēķa\" situācijas, taču nevienu vārdā nesauc un savas tiesības rosināt disciplinārlietas neizmanto. Šāds apgalvojums met ēnu uz visiem tiesnešiem un grauj uzticību tiesu varai, kas jau tāpat nav nemas tik augsta. Ja tieslietu ministrs to ir vērojis, bet neko nav darījis, tad kāds ir viņa mērķis?. Un, protams, ļoti interesanti ir arī tas, kā tiek pasniegtas ziņas par deputātu algām, kuras it kā tikšot samazinātas. Man gan šķiet, ja parēķina, tad iznāk ka paliks kādas bijušas un nekas nesamazināsies. Savukārt attiecībā uz tiesnešu algām tiek pasniegts, ka tās tiks palielinātas, kaut gan tās tikai atgrieztos tajā līmenī, kas bija pirms pēdējiem samazinājumiem, kurus tiem pašiem deputātiem nebija jācieš. Tas viss rada iespaidu, ka mums daži ir vienlīdzīgāki par citiem un, lai tiesneši nevarētu iebilst pret to, notiek diezgan nekorekta cīņa.

Tieši tiesneši to ir novilkuši - paši pieņēmāt tādu spriedumu, kādu vēlējāties redzēt sev algu.

Bija vēl krievu laikā arī tāds bojeviks - Fronte tēva pagalmā.

Nu, ja pietrūkst salīdzinājumu.

Iepriekšējais komentārs bija domāts ? , nevis Jānim, -- atvainojos.

Jums skauž, ka kādam izdodas literatūras jomā pacelties pāri ierastajam klēts, kūts un rijas līmenim?

Nedaudz par traku šī redakcijas sleja. Pretenzijas uz augstas kvalitātes literatūru, vai kā..

šeit ir viena liela dilemma. iedomājaties situāciju, kurā ar tiesas spriedumu jums piespriests saņemt parādu par nesamaksāto darba algu, teiksim, 100 latu. taču sprieduma izpildes vietā darba devējs piedāvā jums trīs variantus - saņemt 70 latus, saņemt 80 latus vai izpildīt spriedumu. pie tam atklāti un pārmetot jums, ka esat galīgi neiejūtīgs darbinieks, ka nepiekrītat saņemt tos 80 latus. var piekrist, ka ir frontes līnija. bet tiesneši to nav vilkuši. tā ir Āboltiņas un Štokenberga novilkta līnija. un vēl - tiesneši vairs neuzticas politiķiem, lielākoties tādēļ, ka ir nepamatoti nolikti sabiedrībā apspļaudīšanai.