ŽURNĀLS Intervija

Kāds ir mērķis idejai par advokātu kā vienīgo, kurš drīkstētu sastādīt kasācijas sūdzību ? Laikam jau tas, lai šīs sūdzības būtu kvalitatīvākas (jo kasācijas instancei ir sava specifika, kuru ne-jurists nespēj saprast), nekā tad, ja tās raksta paši lietas dalībnieki, kuriem nav juridiskās izglītības. Tādat, sūdzību kvalitāte, nevis advokātu lobēšana (es ceru !). Ja tā, tad es neredzu iemeslu, kādēļ šādu kasācijas sūdzību nevarētu kvalitatīvi uzrakstīt jebkurš normāls Dipl.iur., Mg.iur. vai Dr.iur., kurš nav zv.advokātu rindās ? Ja kāds vēlas iebilst un teikt, ka tomēr nevar, tad uzreiz jājautā, ko tad māca augstskolās ? Vai tad jurista kvalifikācijas standarts nedod prasmi sastādīt kasācijas sūdzību ? Nu absurds taču ! Iedomājieties, ka kādam no jums, kolēģi juristi, pēkšņi radīsies nepieciešamība pašam vērsties tiesā ar prasību (lai palīdzētu sev, savien draugiem vai tuviniekiem). Jūs ļoti labi apzināties, ka varat uzrakstīt normālu, pareizi noformētu kasācijas sūdzību. Taču nē, vajadzēs iet pie zv.advokāta, lai viņš uzliek savu parakstu uz tās un par to iekasēs, piem., 100 LVL. Jauki, vai ne ? Neaizmirsīsim, ka G.Bērziņa kungs nāk no advokatūras rindām un nebūtu nekāds brīnums, ja viņš lobētu advokātus, jo ministra postenis tomēr nav tik ilglaicīgs un noturīgs, kā zv.advokāta rindas. Un vēl viens aspekts – pas kasācijas sūdzības iesniegšanu maksājamā drošības nauda ir 200 LVL un pierēķiniet vēl advokātu honorārus. Sūdzība iesniedzama 30 dienu laikā. Atņemiet no šīm 30 dienām to laiku, kuru aizņems jautājuma kārtošana par valsts juridiskās palīdzības piešķiršanu (vai noraidīšanu). Cik laika atliks kasācijas sūdzības sagatavošanai un iesniegšanai ? Vai jāsāk būs masveidā prasīt pagarināt šos sūdzību iesniegšanas termiņus ? Tas procesu gan var vēl papildus paildzināt.

Domāju, ka prasību pēc advokāta līdzdalības kasačijas instancē var noteikt, paralēli attīstot un paplašinot valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Pie šādas kombinācijas ST un ECT nevarētu iebilst, jo būtu samērīgi. Ja ar advokātiem nav kaut kas kārtībā, tad vajag risināt. Ja nevar risināt, tad šādu institūtu nevajag uzturēt. Valsts rada advokātu pašpārvaldi (zināmē mērā valsts resursu), bet to neizmanto. Kur ir loģika? P

Vēlos īpaši uzsvērt, ja tiks nodalīts, ka var kasāciju iesniegt tikai zv.advokāts, tad fiz.persona, kas negrib, lai viņas intereses pārstāv zv.advokāts, vai kurai nav līdzekļu, lai noalgotu zv.advokātu, vienkārši nevarēs vērsties tiesā ar kasācijas sūdzību. Par to ir stāsts. Tomēr būtu jāparedz arī izņēmumi, bez tam ir juristi, kas specializējas kādā konkrētā nozarē un ir zinošāki arī par zv.advokātiem. Starp citu, arī Bērziņa kungs norāda, ka advokatūrā pastāv problēmas.

Satversmes tiesa jau norādījusi, ka tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no vissvarīgākajām personas tiesībām, tāpēc ierobežojumi šīm personas tiesībām nosakāmi tikai pašos nepieciešamākajos gadījumos (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 14. marta sprieduma lietā Nr. 2005-18-01 10. punktu). Personas pamattiesības, arī tiesības vērsties tiesā, var ierobežot tikai Satversmē noteiktajos gadījumos, ja to prasa svarīgu sabiedrības interešu aizsardzība un ja tiek ievērots samērīguma princips.Satversme tieši neparedz gadījumus, kuros tiesības uz taisnīgu tiesu varētu ierobežot, tomēr šīs tiesības nevar uzskatīt par absolūtām (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 4. janvāra sprieduma lietā Nr. 2004-16-01 7.1. punktu).

Arī ECT norādījusi, ka tiesības uz taisnīgu tiesu nav absolūtas un var tikt ierobežotas. Šie tiesību ierobežojumi tomēr nevar būt tādi, kas pēc būtības liedz īstenot tiesības uz taisnīgu tiesu (sk., piemēram, ECT spriedumus lietās: Edificaciones March Gallego S.A. v. Spain, judgement of 19 February 1998, para. 34; Garcia Manibardo v. Spain, no. 38695/97, para. 36; Staroszczyk v. Poland, judgement of 22 March 2007, para. 125). Tādējādi gan Satversmes tiesa, gan arī ECT nepārprotami secinājušas, ka tiesības vērsties tiesā var ierobežot tiktāl, ciktāl tās netiek atņemtas pēc būtības. (atsaucos uz Satversmes tiesas spriedumu \"Par Civilprocesa likuma 434. un 464. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 82., 86. un 92. pantam\")!

Lūdzu, paskaidrojiet, kādā veidā liegums personai pārstāvēt pašai sevi kasācijas procesā pārkāpj tiesības uz pieeju tiesai! Cik vien iespējams konkrēti un izsmeļoši (piemēram, salīdzinot ar līdzšinējo cilvēktiesību praksi), bez abstraktiem argumentiem par loģisko domāšanu un taisnīgumu!

Varbūt precizējiet praksi, vai arī atsaucaties konkrēti, piekrītot eksperta izteiktam viedoklim!

Tātad Jūs esat viens no Satversmes tiesas tiesnešiem vai izsakāt Satversmes tiesas tiesnešu vairākuma viedokli? Paldies atklātību!

Prakse rāda,ka ST spriedumus var arī ignorēt,kā to izdarīja MK un Saeima ar 2010. gada 18. janvāra un 2010. gada 22. jūnija spriedumiem.

Kā izriet no Satversmes tiesas likuma 32. panta otrās daļas, Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām!!!! Uzskatu, ka norādītais intervijā ir absurds attiecībā uz AT, jo tādējādi tiks ierobežots to personu loks, kas var vērsties ar kasācīju, piemēram, ja fiz.persona spēj sastādīt kvalitatīvi kasācījas sūdz. un pati sevi pārstāvēt (reti, bet tā arī notiek), tad pie minētā nosacījuma, viņai tiks liegtas tiesības uz pieeju tiesai - Satversmes 92.pants! Bez tam, ne jau \"zv.advokāts\" vienmēr nozīmē kvalitāti, ir arī juristi, kam ir vairāk gan pieredzes, gan zināšanu!

Jūsu aktivitātes ir apbrīnojamas - Jums visur un par visiem jautājumiem ir viedoklis.

Jurisprudence nav priekšvēlēšanu debates, kur muļķa ļautiņiem var iestāstīt, ka Latvijā drīz augs banāni.

P.S. Jūsu pieminētais Satversmes tiesas spriedums bija tik sen,šodien tiesa lemtu noteikti savādāk.

No Satversmes tiesas 2003.gada 27.jūnija sprieduma lietā Nr.2003-04-01



\\\"vest savas lietas un pārstāvēt citas personas ne sliktāk par advokātiem var arī tiesneši un prokurori (likumā noteiktajos gadījumos), juridisko zinātņu doktori, īpašas juridisko palīdzību sniedzošas nevalstiskas organizācijas vai valsts finansētas iestādes, kuras sniedz bezmaksas juridisko palīdzību, kā arī personas, kurām ir augstākā juridiskā izglītība un kuras nokārtojušas attiecīgās prasmes un iemaņas apliecinošu eksāmenu u.tml\\\"

Kad Satversmes tiesa pieņēma šo spriedumu, tad tas bija pamatots ar apstākļiem, kādi bija uz to brīdi, pašlaik atsaukties uz šo Satversmes tiesas spriedumu nebūtu korekti, jo Satversmes spriedumā minētie apstākļi ir mainījušies - ir būtiski palielināts advokātu skaits, valsts nodrošina juridisko palīdzību.

Bet varu piekrist apgalvojumam, ka advokāti kopumā nav kompetentāki par juristiem, tādēļ nedomāju, ka mainītos kasācijas sūdzību kvalitāte, ja tās sagatavotu advokāti.

Tikai tad, ja advokātiem tiktu noteikta obligāta apmācība un sertifikācija, tad varētu runāt par advokātu augsto kompetenci, salīdzinājumā ar juristiem.

Ja nav oriģinālu ideju tiesvedības procesa paātrināšanai, vai bija politiski un visādi citādi gudri no \\\"Visu Latvijai - TB/LNNK\\\" ministra puses piedāvāt piešķirt advokātiem ekskluzīvas tiesības iesniegt kasācijas sūdzību,kuras par neatbilstošu Satversmei atzinusi Satversmes tiesa.

Turklāt ministrs kaut kā netīšam būs aizmirsis pavisam nesen daudzkārtīgi palielināto drošības naudas apmēru līdz 200 latiem civilprocesā par kasācijas sūdzības iesniegšanu. Drošības naudas apmēra palielināšanas mērķis bija taču ierobežot personu tiesības vērsties kasācijas instancē ar \\\"bezcerīgām\\\" sūdzībām.

Ministrs acīmredzami apšauba valsts iestāžu vai pašvaldības iestāžu algoto juristu (juridisko dienestu) profesionalitāti, uzskatot, ka tikai advokāti spēj sagatavot kvalitatīvu kasācijas sūdzību jebkurā tiesvedības procesā,tajā skaitā arī tādā, kurā lietas dalībnieks ir valsts iestāde vai pašvaldības iestāde.

Nu, ko uz tautas rēķina atkal varēsim šķērdēt valsts un pašvaldības budžeta līdzekļus, šoreiz par labu advokātiem.

Jā, par to kasācijas sūdzību, šķiet, nav izsvērti visi argumenti. Atceros, kad Civilprocesā bija iestrādāta minētā norma, vienmēr atradās advokāti, kuri par noteiktu naudas summu parakstīja sūdzību, to pat neizlasot. Taisnība arī, ka tas neveicinās lietu ātrāku izskatīšanu, jo sastrēgumi visvairāk ir pirmajā un apelācijas instancē. Arī arguments par valsts juridisko palīdzību ir pašķidrs, jo valsts juridisko palīdzību nesniedz visās lietās, bet tikai tajās, kas noteiktas likumā.

Kaut kā nepārliecina tas izceltais citāts par to, ka kasācijas sūdzību var iesniegt tikai advokāts\". Vienreiz taču civilprocesā uz šī grābekļa jau tika uzkāpts, vai tiešām jāatkārto? Neredzu neko, kas būtu mainījies kopš ministra minētā Satversmes tiesas sprieduma pieņemšanas. Turklāt - neredzu loģisko saikni starp lietu ilgu skatīšanu un to ka kasāciju gatavo persona pati, bez advokāta. Ja pirmās instances tiesa civillietas Rīgā nozīmē pēc gada, kāds tam sakars ar kavēšanos kasācijas instancē ...

Var jau Bērziņu nepārtraukti slavēt, bet kur tad nepieciešamās reformas?? Neliekās, ka kautkas šajā valstī tiesiskuma ziņa mainītos uz labo pusi! Krimināllikumu un Civilprocesa likumu tikai groza neskaitāmas reizes bez savas jēgas!

Laba un saturīga intervija! Bērziņa kungs ir viens no retajiem profesionāļiem ministra amatā, kurš izprot, ar ko viņa vadītā tieslietu nozare nodarbojas un kā tā funkcionē.