Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Numura tēma

28. Februāris 2012 /Nr.9 (708)

Ja valdes loceklis bez darba līguma savā uzņēmumā šuj kleitas
Nozaru eksperti meklē vienotu izpratni
35 komentāri

Jau izsenis juristu vidē ir aktuāla diskusija par likumu patieso būtību un jēgu, vienlaikus mēģinot rast viedokļu kompromisu un definēt, ko ietver jēdziens "labs, pareizs likums". Lai arī par to domas dalās, jo ne visi ir vienisprātis, piemēram, par taisnīguma – likuma mērauklas – izpratni, tomēr šķiet, ka tikai retais atbalstītu tiesisko nenoteiktību jeb, gluži kā dzejas rindās, iespēju katram likumā atrast ko savu atbilstoši tā brīža vajadzībām, vēlmēm un sajūtām.

Varbūt nedaudz pārspīlēts salīdzinājums, tomēr šoreiz tā ir sanācis ar jautājumu, kas skar no Komerclikuma izrietošo kapitālsabiedrību valdes locekļu pārstāvību, funkcijas, uzdevumus, nodarbinātību. Kāds oponēs – šajā ziņā likumos viss ir skaidrs un saprotams, taču šī žurnāla numura tēma atklāj ko citu – dažādos aspektos vienprātības nav, un tas spilgti izpaužas arī likuma piemērošanas praksē. Tā, piemēram, šajā numurā izlasīsiet, ka tiesas spriedumus un tajos paustās atziņas, ar kurām valsts pārvaldes iestāde pamato un pastiprina savas administratīvās prakses tiesiskumu, autoritatīvs komerctiesību eksperts komentē nepārprotami: "VID un tiesas argumentācijas gaita [..] ir stipri apšaubāma ne vien no komerctiesību, darba tiesību un tiesību teorijas, bet arī no elementāras loģikas un argumentācijas skatupunkta. Līdz ar to var apgalvot, ka šāda administratīvā un tiesu prakse ir prettiesiska ne vien no komerctiesību, darba tiesību un nodokļu tiesību, bet arī no cilvēktiesību aspekta."

Tādēļ, atsaucoties Tieslietu ministrijas izteiktajam pamudinājumam, "Jurista Vārds" ir sagatavojis un lasītāju vērtējumam nodod šo speciālo tematisko numuru, kas tapis, lai izvērstu diskusiju par kapitālsabiedrību valdes locekļu tiesisko statusu un no tā izrietošajām tiesībām, pienākumiem to nodarbinātības un atlīdzības sakarā. Lai aptvertu pēc iespējas plašāku viedokļu spektru, minētās tēmas ietvaros savās domās dalās gan darba tiesību un komerctiesību, gan arī nodokļu tiesību speciālisti. Tādējādi lasītājiem šajā numurā piedāvājam praktizējošu juristu un mācībspēku viedokļus, valsts pārvaldes iestāžu (Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests) oficiālo nostāju, kā arī īpaši atlasītus spēkā stājušos Administratīvās rajona tiesas spriedumus (rubrikā "Tiesību prakse/Nolēmumi), kuri turklāt autoru rakstos (starp tiem LU Juridiskās fakultātes lektors Aigars Strupišs) tiek komentēti, analizējot tajos paustās atziņas.

Lai arī šis speciālais numurs joprojām nedod vienu konkrētu atbildi – divi reiz divi ir četri, tomēr, izzinot dažādos viedokļus, redakcijas ieskatā, šajos rakstos kopumā tomēr izkristalizējas būtiski apsvērumi un kritēriji, kas nākotnē var kalpot par vienveidīgu pieeju šo strīdīgo jautājumu risināšanā.

JV redakcija

Problēmas būtība un strīdīgie aspekti

Atbilstoši Komerclikumam valde ir kapitālsabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. "Kapitālsabiedrības vadīšana ir uz kapitālsabiedrības darbības nodrošināšanu vērsto pasākumu kompleksa realizācija kapitālsabiedrības iekšienē (tas ir, vadīšanas gadījumā nav tiešu attiecību ar trešo personu). Tādējādi vadīšana ietver, piemēram, lēmumu pieņemšanu, darbības organizēšanu un nodrošināšanu, darba iekšējās kārtības noteikumu un instrukciju apstiprināšanu utt. Otra likumā noteiktā valdes funkcija ir kapitālsabiedrības pārstāvēšana attiecībās ar trešajām personām, un tas izriet no valdes kā kapitālsabiedrības likumiskā pārstāvja statusa. Atšķirībā no vadīšanas funkcijas pārstāvības funkcija ir ārēja, uz āru vērsta. Pārstāvības funkcija ietver ne tikai darījumu slēgšanu ar trešajām personām, pilnvaru izsniegšanu un citādas darbības privāttiesiskajā sfērā, bet arī kapitālsabiedrības reprezentāciju publiski tiesiskajā sfērā."

Saskaņā ar Darba likuma 44. panta trešo daļu ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Atbilstoši Komerclikuma noteikumiem valdes locekļi tiek nodarbināti, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu. Valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības finansiālajam stāvoklim.

Praksē (jo īpaši viena īpašnieka sabiedrībās, kurās vienīgais dalībnieks ir arī vienīgais valdes loceklis) valdes locekļi nereti veic arī tādus pienākumus, kas ietilpst, piemēram, grāmatveža vai jurista funkcijās, nealgojot atsevišķu darbinieku minēto pienākumu veikšanai, kā arī neslēdzot ar valdes locekli darba līgumu par konkrēto pienākumu veikšanu un neparedzot atsevišķu atlīdzību par šiem pienākumiem. Atsevišķos gadījumos valdes locekļi veic arī, piemēram, pārdevēja vai šuvēja pienākumus. Tādējādi praksē ir daudz šādu reālu strīdīgu situāciju, par kurām, bet ne tikai, tika iztaujāti arī "Jurista Vārda" uzrunātie speciālisti:

• Vai valdes locekļa funkcijās (sabiedrības vadīšanā un sabiedrības darba organizēšanā un nodrošināšanā) ietilpst tādu pienākumu tieša izpilde, kas saistīti un nepieciešami sabiedrības darbības nodrošināšanai (piemēram, grāmatveža, jurista, pārdevēja, šuvēja pienākumu veikšana), vai arī par šādu pienākumu izpildi ir slēdzams atsevišķs darba līgums?

• Vai atsevišķs darba līgums ar valdes locekli par tādu pienākumu tiešu izpildi, kas nepieciešami un saistīti ar sabiedrības darbības nodrošināšanu, slēdzams arī viena īpašnieka sabiedrībās, kurās vienīgais īpašnieks ir arī vienīgais valdes loceklis un kurā netiek nodarbinātas citas personas?

• Vai valdes loceklim ir nosakāma atsevišķa atlīdzība par tādu darbību veikšanu, kas saistītas ar tiešu darbu izpildi, vai arī atlīdzība par minēto pienākumu veikšanu ietilpst valdes loceklim noteiktajā atlīdzībā par valdes locekļa pienākumu izpildi?

• Vai valdes loceklim atlīdzība par pienākumu veikšanu ir nosakāma obligāti, un vai normatīvajos aktos ir nepieciešams paredzēt minimālo atlīdzības apmēru, kādu ir tiesības saņemt valdes loceklim par savu pienākumu izpildi?

9
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (35)
35 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
dzeltenā
13. Aprīlis 2013 / 23:57
0
ATBILDĒT
Sveiki!

Vai uz šo brīdi ir kādas izmaiņas šajā tēmā?..
PNLlaSjeWGxXJkyymL
13. Marts 2012 / 06:29
1
ATBILDĒT
Darba devēji paši ēd nost māmiņas ar bērniem un atlaiž setiivees stāvoklī.Ja setiivee viena audzina bērnu,viņai nav cerību otrreiz apprecēties,jo vīrieši necieš cita vīrieša bērnus.Te gan jāņem vērā,ka bez mātes neviens šāds izdzimtenis nebūtu pasaulē nācis un izdzīvojis.Kur vēl tie, kas bēguļo un nemaksā alimentus-sen laiks ieviest bezbērnu nodokli.
DYsgdNpIIwNbWyQg
11. Marts 2012 / 13:26
0
ATBILDĒT
Bērnu audzināšana prasa laiku. Ja abiem vecākiem ir jāstrādā, un darbu nevar eiopanvt ar bērnu audzināšanu (darba vietā bērnus turēt nedrīkstvai nav iespējams), tad likumsakarīgi, ka dzimstība krītas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vecumdienas solās nodrošināt valsts, un pieauguši bērni vairsnav nodrošinātu vecumdienu garants. Līdz ar ko racionāls lēmums: viens bērns, jo daba prasa savu, un dzīvot gribas šodien, nevis gaidītvecumdienas, kuras var arī nepienākt. Ja esi maz maksājis sociālo nodokli, tad arī pensija būs neliela. Dzimstības pieaugums sāksies, kad viens no vecākiem varēs palikt mājās audzināt bērnus. To tad arī pēc būtības cenšas īstenot valstis, kas rakstā minētas kā pozitīvie piemēri.
mazgudrais
5. Marts 2012 / 22:03
0
ATBILDĒT
par adm. tiesām un argumentāciju - tiešām, adm. tiesu spriedumi pārsvarā ir labi argumentēti, bet bieži ar apskaužamiem loģikas salto, kas attiecas uz nodokļu lietām, tad VIDs vinnē gandrīz vienmēr, dažreiz ir tāda sajūta, ka tiesām ir dots uzstādījums - algu gribat, jāiekasē nodokļi, tad nu tiesas cenšas, cik tik māk, lai VIDam būtu taisnība

piem., tiesa apšuba iespēju, ka no cietuma persona var kontaktēties ar āru pa mobilo, bet tai pašā laikā presē ir ziņas, ka stipri daudz mobilos cietumniekiem atņem, vai piem., tiesa nesaprot, kā logo uz apakšbiksēm var veicināt uzņēmuma atpazīstamību
pusdumjais
5. Marts 2012 / 09:17
0
ATBILDĒT
Man gan liekas, ka šito \"dumjo\" spriedumu uzcepuši ne \"vecie\", bet tieši \"jaunie\" juristi, tikai ne ar LU, bat ar LPA un Turības izglītību.
A.Strupišs
2. Marts 2012 / 22:03
0
ATBILDĒT
Būs vien jāraksta :)
Juriste
2. Marts 2012 / 16:18
0
ATBILDĒT
Latvijas juristiem, jo īpaši vecajiem, ir ļoti vājas teorētiskās zināšanas jurisprudencē. Tieši no tā arī rodas muļķības. No tā arī skatīšanās apkārt uz citu viedokļiem. Uzrakstiet kādu labu grāmatu par šo tēmu, Strupiša kungs! Vēl Jāni Neimani pieaiciniet. Jūsu abu lekcijas LU Jur.fak. bija noderīgas, tikai ne visi tās ir dzirdējuši.
A.Strupišs
2. Marts 2012 / 15:51
0
ATBILDĒT
Jo vairāk es par šo tēmu domāju, jo vairāk sliecos domāt, ka mana raksta pēdējā rindkopā minētā tēze ir visnotaļ pamatota: problēma ir tiesībteorētiska, tiesībsocioloģiska un sistēmiska. Tā ir tiesību sistēmas kā vienota organisma neuztveršana kopumā. Rezultāts - nespēja nošķirt publiskās tiesības no privātajām, dispozitīvās normas no imperatīvajām, atļauto no aizliegtā. Pie šīs tēzes būs jāpiestrādā, iespējams, ar tiesību socioloģijas metodēm. Tad, iespējams, parādīsies kāds gaismas stariņš jautājumā, ko tur varētu labot sistēmas līmenī.
Juriste
2. Marts 2012 / 11:58
0
ATBILDĒT
Es gan nemestu tik lielu ēnu uz administratīvajām tiesām, jo, manuprāt, šo tiesu spriedumi salīdzinoši ir vislabāk argumentētie. Viena no bēdīgākajām situācijām ir maksātnespējas lietās, jo tur rajona tiesas spriedums nav pārsūdzams. Kā viens nolēma, tā arī būs. Tas attiecas uz visiem maksātnesp.procesā izskatāmajiem jautājumiem, ne tikai uz maksātnesp.pasludināšanu (izņemot izsoles). Kā šajās lietās tiesnešiem patīk pakļauties dažādiem viedokļiem! Ir no ādas jālien laukā, lai pārliecinātu, ka viedokļi dažkārt ir greizi. Ja neizdosies, tad vairs nebūs kur pārsūdzēt.
pusdumjais
2. Marts 2012 / 10:37
0
ATBILDĒT
Tā jau nav nekāda tiesa, ja viņa pati nerubī fišku, bet tikai nostājas autoratīvākās personas pusē. Sevišķi tas ir attiecnāms uz Latvijas administratīvo tiesu. Kāda jēga no tādas tiesas un kādu taisnīgumu tādā tiesā var panākt parasts cilvēks- pilnīgi nekādu.
A.Strupišs
1. Marts 2012 / 18:17
0
ATBILDĒT
Labāk būtu, ja tiesas pienācīgi argumentētu, nevis nostātos \"autoritātes\" pusē, lai ko ar šo jēdzienu arī neapzīmētu
Juriste
1. Marts 2012 / 17:26
0
ATBILDĒT
Es gan neesmu tiesa...bet zinu gadījumus, kad tiesas, ja ne pārāk labi orientējas tēmā, pakļaujas stiprākās/autoritatīvākās personas viedoklim. VID taču skaitās kompetenta iestāde...un tam \"mazajam\" vajag ļoti censties, lai panāktu savu. Te būs atbilde.

Bet, tā kā Jūs esat autoritāte daudziem, tad paredzams, ka turpmāk tiesas nostāsies Jūsu viedokļa pusē:)
A.Strupišs
1. Marts 2012 / 16:42
0
ATBILDĒT
Atklāti runājot, mani pārsteidz ne tik daudz VIDs (viņiem tāds darbs), cik tiesa, kurai jāskatās uz abstraktu tiesiskumu, nevis uz cilvēkiem kā uz potenciāliem noziedzniekiem. Kur tiesas tur ir saskatījušas prettiesiskumu, lai sodītu - nesaprotu. Goda vārds, nesaprotu. Tiesas, paskaidrojiet, lūdzu, kur es kļūdos!
A.Strupišs
1. Marts 2012 / 16:15
0
ATBILDĒT
Tā arī ir. Es tikai brīnos, kādēļ nav izpētīti jau pasaulē aprobēti institūti, piemēram, ar ko atšķiras \"tax avoidance\" no \"tax evasion\", ar kādām metodēm pierāda vienu vai otru utt. Es pāris stundu laikā internetā atradu ļoti daudz interesantu materiāu par šiem tematiem, kādēļ tas netiek izdarīts valsts līmenī? Starp citu, būtu jāsāk ar saprotamu nodokļu likumu pieņemšanu. Pašreizējie atgādina pārlāpītas bikses, no kurām valsts jau ir izaugusi ārā
pusdumjais
1. Marts 2012 / 15:54
0
ATBILDĒT
Ja VID un administratīvā tiesa uzskata, ka iecelšana uzņēmuma valdē ir nelegālas nodarbinātības veids, jeb veids, kā apiet likumu un nemaksāt uz darbinieku gulstošos nodokļus, tad vajag valdes locekļu institūtu kā tādu likvidēt. Lai tad visi ir uzņēmuma darbinieki ar vai bez paraksta tiesībām un Komerclikums arī varbūt tad nemaz nav vajadzīgs un visa problēma tad būs atrisināta pašā saknē. Bet šitādi tiesu spriedumi izskatās ne pēc kā citā, kā pēc mēģinājuma spriest tiesu nevis pēc spēkā esošā likuma, bet pēc revolucionārā taisnīguma apziņas.
A.Strupišs
1. Marts 2012 / 14:55
0
ATBILDĒT
Es jau arī neko, bet viss vienalga paliek atkarīgs no VID intepretācijas. Es labprāt dzirdētu arī kādus pretargumentus saviem apsvērumiem, taču pagaidām tukšs...
Juriste
1. Marts 2012 / 14:42
0
ATBILDĒT
Man kā valdes loceklei un dalībniecei Jūsu raksts būs noderīgs, lai optimizētu nodokļus...es jau neko.
A.Strupišs
1. Marts 2012 / 14:06
0
ATBILDĒT
Pekrītu, smadzenes jāieriktē. Problēma vien tā, ka tam smadzeņu riktētājam pašam ir jārāda tiesiskuma paraugs.
A.Strupišs
1. Marts 2012 / 13:57
0
ATBILDĒT
Citēju: Vai VID mēs neuzliekam pārāk lielu pierādījumu slogu?



VID-am nav jāpierāda, vai valdes loceklis ir vai nav fiktīvs vai citādi. Tas praktiski ir tikpat kā neiespējami, tādēļ nevajag VID-am krāmētis ar nerealizējamām lietām. Vēlreiz uzsveru: VIENĪGAIS, kas VID-am jāpārbauda, ir tas, vai persona gūst atlīdzību par konkrēto darbu, un vai šī atlīdzība ir uzskatāma par ar nodokli apliekamu. Viss pārējais ir ārpus VID kompetences.



Par bažām, ka tagad visi būs valdes locekļi - nedomāju, ka saprātīgs cilvēks uz ko tādu ietu. Pirmkārt, darbinieku formāla iesaistīšana valdē ir ļoti riskants pasākums pašam komersantam. Piemēram, nav iespējams noteikt statūtos, ka Valdes priekšsēdētājs pārstāv atsevišķi, bet pārējie - tikai ar VP. Pārējiem jābūt spējīgiem pārstāvēt vai nu kopā vai atsevišķi, bet bez VP. Gribētu redzēt dalībniekus, kuri uz ko tādu parakstīsies - salikt visus darbiniekus valdē. Teorētiski gan var būt, ka kaut kādu modeli izdomā, taču nāk nākamais moments: labi, visi ir valdes locekļi. Pieņemsim, likums to neaizliedz. Bet no kurienes viņi ņem iztikas līdzekļus? Ja tas ir dalībnieks - skaidrs - dividendes. Bet apkopēja, šuvēja, kuri nav dalībnieki? Lūk, kur jāskatās VID-am - no kā cilvēki iztiek, un vai neslēpj ienākumus, nevis jāspiež likumīgi ievēlētos valdes locekļus maksāt nodokli no neesošiem ienākumiem tikai tāpēc, ka tie ir valdes locekļi.
Baraks Osama
1. Marts 2012 / 13:50
0
ATBILDĒT
Kas attiecas uz nevēlēšanos maksāt nodokļus un jūsu piesauktajiem piemēriem, tad te nu pirmais un galvenais darbs būtu, kā smejies, ieriktēt tautai smadzenes pareizajā vietā. Pašlaik daudzi budžeta un nodokļu sistēmai pieiet ar attieksmi: ir pabalstu un pensiju nauda, ko es varu saņemt \"uz ķepas\", bet viss pārējais tiek nozagts vai iztērēts \"pieredzes apmaiņas braucienos. Citiem vārdiem, ja man \"nespīd\" no valsts saņemt skaidru naudu, tad nav par ko tos nodokļus maksāt. Loģika apmēram tāda kā vidējam interneta komentētājam - lai lampas uz ielām dedzina, policijai algas maksā, skolas uztur utt. visi apkārtējie, bet ja nu galīgi naudas pietrūkst, lai nemaksā algas negausīgi rijīgajiem deputātiem un ministriem, tad jau pietiks visām pārējām budžeta pozīcijām :)
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 15
visi numura raksti
Aigars Strupišs
Numura tēma
Tiesas spriedumu komentāri: par valdes locekli kā darbinieku
Atsaucoties "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumam, šajā rakstā pausts autora viedoklis un komentāri1 par divos Administratīvās rajona tiesas spriedumos (abi stājušies likumīgā spēkā un publicēti šī žurnāla rubrikā "Tiesību ...
5 komentāri
Dace Pelēkā
Numura tēma
Komercsabiedrību amatpersonu tiesiskais statuss atalgojuma kontekstā
Lai arī jautājumi, kas saistīti ar Civillikumā, Komerclikumā vai Darba likumā ietverto normu piemērošanu, nav Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) kompetencē, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas ...
2 komentāri
Aivars Paegle
Nedēļas jurists
Aivars Paegle
4 komentāri
Baiba Lielkalne
Numura tēma
Valdes locekļu nodarbinātības problemātiskie aspekti
2 komentāri
Renārs Lūsis
Numura tēma
Darba inspekcija katru gadījumu vērtē individuāli
Tā kā saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 2. panta pirmo daļu Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un Labklājības ministrija izstrādā ...
5 komentāri
AUTORU KATALOGS