ŽURNĀLS Numura tēma

28. Februāris 2012 /Nr.9 (708)

Tiesas spriedumu komentāri: par valdes locekli kā darbinieku
5 komentāri
Aigars Strupišs
LU Juridiskās fakultātes lektors 

Atsaucoties "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumam, šajā rakstā pausts autora viedoklis un komentāri1 par divos Administratīvās rajona tiesas spriedumos (abi stājušies likumīgā spēkā un publicēti šī žurnāla rubrikā "Tiesību prakse/Nolēmumi") paustajām tēzēm par komercsabiedrību valdes locekli kā darbinieku.

Ievads: spriedumu loģiskā konstrukcija

Kopējo spriedumos izteikto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un tiesas domu gaitu shematiski var attēlot aptuveni šādi:

A – persona X ir valdes loceklis;

B – likumā noteikts, ka valde vada sabiedrību;

C – vadības funkcija neietver nekādu citu darbu veikšanu;

D – tātad valdes loceklis nedrīkst darīt neko citu ārpus vadības bez atsevišķa līguma (darba līguma) noslēgšanas;

E – tātad, ja X kaut ko dara ārpus SIA vadības, viņam jāslēdz darba līgums;

F – par darba ienākumiem jāmaksā sociālās iemaksas;

G – tātad, ja ar X būtu slēgts darba līgums, būtu jāveic sociālās iemaksas;

H – darba līgums ar X nav noslēgts;

I – tomēr bija pienākums maksāt nodokli;

J – tātad notikusi izvairīšanās no nodokļiem.

Šīs domu gaitas analīzē ir jāaplūko: (a) valdes locekļa statuss sabiedrībā, (b) valdes locekļa amats darba līguma kontekstā un (c) nodokļu tiesību jautājumi par to, no kā tiek aprēķinātas sociālās iemaksas. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas jautājumi spriedumos nav aplūkoti, tādēļ par tiem netiks runāts.

 

Valdes locekļa statuss

SIA kā juridiska persona jeb fikcija (sk. Komerclikuma 135. pantu) nespēj patstāvīgi realizēt rīcībspēju. Tā nespēj ne slēgt darījumus, ne sniegt pakalpojumus, ne ražot preces. Šim nolūkam ir nepieciešamas fiziskās personas, caur kurām šī rīcībspēja tiek realizēta. Tas tiek panākts ar valdes institūtu (Komerclikuma 221.–224. pants). Valde ir sabiedrības institūts, kas realizē sabiedrības rīcībspēju. Likums nosaka divas valdes funkcijas: vadības funkciju un pārstāvības funkciju (Komerclikuma 221. panta pirmā daļa). Valdes locekļiem ir pienākums veikt abas funkcijas.

Sabiedrības vadīšana nozīmē uz SIA darbības nodrošināšanu vērsto pasākumu realizāciju, kas noris sabiedrības iekšienē. Tas attiecas uz sabiedrības saimniecisko un organizatorisko vadīšanu, kura vērsta uz sabiedrības mērķu (peļņas gūšanas) sasniegšanu – darbības nodrošināšana, darba organizācija, darbinieku izrīkošana, pasākumi vadības nodrošināšanai (sapulču sasaukšana, lēmumu pieņemšana un tās organizēšana, grāmatvedības kārtošana, gada pārskata sastādīšana, dokumentu sagatavošana un iesniegšana valsts iestādēs, kā arī šo dokumentu glabāšana, darba iekšējās kārtības noteikumu, instrukciju apstiprināšana, rīkojumu izdošana u.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
SIA Naftimpeks
26. Maijs 2014 / 16:14
0
ATBILDĒT
Senā vēsturē Sokrats pauda skeptisku uzskatu par zināšanu ierakstīšanu grāmatās, jo to vērtība un nozīme ir tikai, ja tās ir cilvēka galvā. Domāju, ka izeja meklējama visas normas nodot sakārtot mākslīgas inteliģences galvai. Uzskatu, ka "normu labirintā", sevišķi "normu plūdu" laikos, ieviest kārtību nav cilvēkam pa spēkam.
A.Strupišs
2. Marts 2012 / 10:04
0
ATBILDĒT
Paldies par informāciju, man nav bijusi saskare ar administratīvo pārkāpumu lietām tiesās.
autoram
1. Marts 2012 / 17:23
0
ATBILDĒT
nebrīnieties, jo pēdējā laikā laba daļa rajona tiesas tiesnešu un gabdrīz pilnīgi visi apgabaltiesas tiesneši administratīvās apgabaltiesas praksi administratīvo pārkāpumu lietās (kurām, diemžēl, vairs nav kasācijas) sākuši uzskatīt par tiesību pamatavotu. Tas liecina par to, ka zināšanas tiesību teorijā ir visai vājas vai to praktiski nav vispār.

Šajā sakarā ir \"ieteikums\" likumdevējam: visas praksē attīstītās glupības kaligrāfiski nostiprināt tiesību normās, lai privātpersonas jau iepriekš droši zinātu, ka viņas izčakarēs par to, ko viņas nekad nav izdarījušas.

To tad sauks par tiesisko skaidrību
Juriste
28. Februāris 2012 / 14:48
0
ATBILDĒT
Strupiša kungs, paklanos Jūsu priekšā ar vislielāko cieņu par šo rakstu. Cerams, ka šādi absurdi spriedumi būs pagātne. Paldies!
pusgudrais
28. Februāris 2012 / 09:32
0
ATBILDĒT
Strupišam pilnīga taisnība. Administratīvā tiesa ir VID kabatas tiesa, kura visas lietas, cik vien iespējams, izspriež par labu VIDam. Tāpēc neizbēgami rodas tādi absurdi administratīvās tiesas spriedumi. Gribētos, lai VID pret saviem darbiniekiem attiektos tāpat un maksātu viņiem pēc tiem pašiem principiem, kādus viņi grib piemērot citiem, citādi var sanākt, ka VIDā pašā 99% darbinieki tiek nodarbināti nelikumīgi :)
visi numura raksti
Numura tēma
Ja valdes loceklis bez darba līguma savā uzņēmumā šuj kleitas
Jau izsenis juristu vidē ir aktuāla diskusija par likumu patieso būtību un jēgu, vienlaikus mēģinot rast viedokļu kompromisu un definēt, ko ietver jēdziens "labs, pareizs likums". Lai arī par to domas dalās, jo ne visi ir vienisprātis, ...
35 komentāri
Dace Pelēkā
Numura tēma
Komercsabiedrību amatpersonu tiesiskais statuss atalgojuma kontekstā
Lai arī jautājumi, kas saistīti ar Civillikumā, Komerclikumā vai Darba likumā ietverto normu piemērošanu, nav Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) kompetencē, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas ...
2 komentāri
Aivars Paegle
Nedēļas jurists
Aivars Paegle
4 komentāri
Baiba Lielkalne
Numura tēma
Valdes locekļu nodarbinātības problemātiskie aspekti
2 komentāri
Renārs Lūsis
Numura tēma
Darba inspekcija katru gadījumu vērtē individuāli
Tā kā saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 2. panta pirmo daļu Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un Labklājības ministrija izstrādā ...
5 komentāri
AUTORU KATALOGS