Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Numura tēma

28. Februāris 2012 /Nr.9 (708)

Darba inspekcija katru gadījumu vērtē individuāli
5 komentāri
Renārs Lūsis
Valsts darba inspekcijas direktors 

Tā kā saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 2. panta pirmo daļu Valsts darba inspekcija (turpmāk – Darba inspekcija) ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un Labklājības ministrija izstrādā valsts politiku darba tiesisko attiecību regulēšanā, Darba inspekcija pievienojas Labklājības ministrijas 2011. gada 30. decembra vēstulē Nr. 15.2-04/2929 (sk. 11. lpp.) paustajam viedoklim par kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļu, tātad arī valdes locekļu, nodarbināšanas nosacījumiem.

Proti, Darba likuma 44. panta trešā daļa paredz ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem, tātad arī valdes locekļiem, slēgt darba līgumu, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Tātad Darba likums šādos gadījumos nenosaka obligātu pienākumu slēgt tieši darba līgumu. Minētais nozīmē, ka valdes locekļa un uzņēmuma tiesisko attiecību pamatā var būt arī tādi civiltiesiski līgumi, kā, piemēram, uzņēmuma līgums vai pilnvarojuma līgums. Šādas pušu tiesības izvēlēties noteiktu līguma formu ir pamatojamas arī ar civiltiesībās nostiprināto līguma slēgšanas brīvības principu, kas ir privātautonomijas nozīmīgākā izpausme.

Vienlaikus no Civillikuma 1504. panta (iztulkojot darījumu, jāskatās uz darījumā lietoto vārdu nozīmi, un, ja tie nav divējādi saprotami, tad tie cieši jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu) izriet, ka jebkuram darījumam vajadzētu atspoguļot līdzēju patieso gribu. Arī uzņēmuma un valdes locekļa tiesisko attiecību pamatā būtu jābūt tādam līgumam, kas atbilst faktiskajam valdes locekļa tiesību un pienākumu apjomam, tātad arī uzdevumiem, uzņēmumā. Savukārt neatkarīgi no tā, kādu civiltiesisku līgumu savā starpā noslēdz konkrētais uzņēmums un valdes loceklis, Darba inspekcija uzskata, ka ikviena nodarbināta persona, tajā skaitā valdes loceklis, iegulda noteiktu darbu konkrēta uzņēmuma attīstībā, tātad arī peļņas gūšanā, jo jebkura uzņēmuma dibināšanas mērķis ir saimnieciskā darbība ar nolūku gūt peļņu. Tādējādi ir pamatoti un taisnīgi, ja nodarbinātā persona par ieguldīto darbu uzņēmuma attīstībā saņemtu atlīdzību, bet no saņemtās atlīdzības valsts budžetā samaksātu nodokļus.

Tā kā viena no līguma slēgšanas brīvības principa izpausmēm ir minētā līguma formas izvēles brīvība, konkrētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests nevar piespiest uzņēmumu noslēgt ar valdes locekli darba līgumu.

Vienlaikus jāatzīmē, ka Ministru kabineta 2010. gada 18. maija noteikumi Nr. 461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" paredz, ka valdes loceklis iekļauts mazajā grupā (121) kā rīkotājdirektors un uzņēmuma vadītājs, kura profesionālās darbības pamat­uzdevumos ietilpst: noteikt vai formulēt uzņēmuma darbības pamatvirzienus; plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma darbu kopumā; noteikt ekonomiskos un tehniskās attīstības rādītājus, konkrētus uzdevumus un konsultēt pakļautos vadītājus; vadīt ikdienas darījumus, operatīvos darba procesus (piemēram, darījumu slēgšana ar piegādātājiem, klientiem, citām iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, organizācijām); pārstāvēt uzņēmumu darījumos ar citiem uzņēmumiem, tajā skaitā valsts pārvaldes iestādēm vai citām valsts varas institūcijām; kontrolēt izdevumus, nodrošināt materiāltehnisko un citu resursu apgādes plānošanu un to racionālu izmantošanu; izvēlēties un apmācīt personālu un kontrolēt tā pienākumu izpildi; analizēt un novērtēt uzņēmuma darbību, tās rezultātus un ziņot par tiem direktoru padomei, vadības grupai un augstākajiem vadītājiem; organizēt operatīvo, grāmatvedības, statistisko uzskaiti un pārskatus par vadītā uzņēmuma darbību; slēgt darba koplīgumus; kontrolēt to izpildi; nodrošināt vides aizsardzību; organizēt un vadīt valdes, komisijas un padomes darbu; sagatavot atzinumus, vērtējumus un priekšlikumus; organizēt un nodrošināt saskaņoto un akceptēto būvprojektu vai citas būvniecības dokumentācijas pārbaudi; vadīt citus darbiniekus.

Ievērojot minēto, Darba inspekcija norāda, ka katru konstatēto gadījumu, kad valdes locekļa pienākumu apjoms iziet ārpus komercsabiedrības vadības un pārstāvības funkcijām, piemēram, valdes loceklis gan vada sabiedrību, gan sniedz šuvēja pakalpojumus, Darba inspekcija vērtēs kopsakarā ar lietas faktiskajiem apstākļiem un Darba likuma 3. panta, 28. panta pirmās, otrās un trešās daļas, 39. panta, 40. panta pirmās un otrās daļas, 41. panta un 44. panta trešās daļas, kā arī Civillikuma 1., 1415. panta, 2178.–2195. panta nosacījumiem ar mērķi noskaidrot, vai valdes locekļa nodarbināšanas nosacījumi pēc savas būtības, mērķa un jēgas atbilst darba tiesiskajām attiecībām vai – gluži pretēji – kādām citām civiltiesiskajām attiecībām.

 

Latvijas Republikas Labklājības ministrija

Rīga, 30.12.2011. Nr. 15.2-04/2929

Par skaidrojuma sniegšanu

Labklājības ministrija ir iepazinusies ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) "X" 2011. gada 25. novembra vēstuli Nr. 349 un sniedz šādu atbildi.

Iesākumā vēršam uzmanību uz to, ka Labklājības ministrijas funkcijas, uzdevumus un kompetenci reglamentē Ministru kabineta 2004. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 49 "Labklājības ministrijas nolikums", kas neparedz ministrijai tiesības veikt tiesību normu oficiālu interpretāciju. Līdz ar to Labklājības ministrijas tālāk sniegtā informācija vērtējama vienīgi kā ministrijas viedoklis, kas nav saistošs citām personām vai iestādēm.

Darba likuma 44. panta trešā daļa paredz ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem, tātad arī valdes locekļiem, slēgt darba līgumu, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Tātad Darba likums šādos gadījumos nenosaka obligātu pienākumu slēgt tieši darba līgumu. Minētais nozīmē, ka valdes locekļa un uzņēmuma tiesisko attiecību pamatā var būt arī tādi civiltiesiski līgumi, kā, piemēram, uzņēmuma līgums vai pilnvarojuma līgums. Šādas pušu tiesības izvēlēties noteiktu līguma formu ir pamatojamas arī ar civiltiesībās nostiprināto līguma slēgšanas brīvības principu, kas ir privātautonomijas nozīmīgākā izpausme.

Tā kā viena no līguma slēgšanas brīvības principa izpausmēm ir minētā līguma formas izvēles brīvība, konkrētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests nevar piespiest uzņēmumu noslēgt ar valdes locekli darba līgumu.

Vienlaikus no Civillikuma 1504. panta (darījumu iztulkojot, jāskatās uz darījumā lietoto vārdu nozīmi un, ja tie nav divējādi saprotami, tad tie cieši jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu) izriet, ka jebkuram darījumam vajadzētu atspoguļot līdzēju patieso gribu. Tā arī uzņēmuma un valdes locekļa tiesisko attiecību pamatā jābūt tādam līgumam, kas atbilst faktiskajam valdes locekļa tiesību un pienākumu apjomam, tātad arī uzdevumiem, uzņēmumā. Savukārt neatkarīgi no tā, kādu civiltiesisku līgumu savā starpā noslēdz konkrētais uzņēmums un valdes loceklis, Labklājības ministrija uzskata, ka ikviena nodarbināta persona, tajā skaitā valdes loceklis, iegulda noteiktu darbu konkrēta uzņēmuma attīstībā, tātad arī peļņas gūšanā, jo jebkura uzņēmuma dibināšanas mērķis ir saimnieciskās darbības veikšana ar nolūku gūt peļņu. Tādējādi ir pamatoti un taisnīgi, ja nodarbinātā persona par ieguldīto darbu uzņēmuma attīstībā saņemtu atlīdzību, bet no saņemtās atlīdzības valsts budžetā samaksātu nodokļus.

Valsts sekretārs R. Beinarovičs

0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
TqkWfXaV
13. Marts 2012 / 05:56
0
ATBILDĒT
ntlwzn tisxwozslqnz
hINkxZICAmDDGri
13. Marts 2012 / 04:11
0
ATBILDĒT
sveiciens, Gunta,neredzu vairs iespēju plkiat LV. Atradu darba piedāvājumu pils. Ivre par telpu uzkopēju Hotelī un solārijs. Mērķis ir aizbraukt no LV lai varētu izdzīvot šai nodokļu apsēstajā valstī. Pēc pusgada nauda būs pa nullēm.Es tik daudz apsveru par un pret. Ir augst. izgl. (darbā samazināja), tagad vēl beidzu arī frizieru kursus (jau strādāju). Nav cilvēku, visi aizbraukuši, ielas tukšas.Vai var uzticēties tur? Kādi ir krāpšanas paveidi?Ata
gtiRRnnHcGk
11. Marts 2012 / 16:00
0
ATBILDĒT
CVvOd5 mabxmauwnkoj
SMKRYaefX
11. Marts 2012 / 13:26
0
ATBILDĒT
labdien.Nu beidzot,pēc ilgi.ilgi meklēta laika esam nonākuši pie slēdziena,ka pārcelsimies uz Norvēģiju.Ir dažādi entiopni iemesli,kuru dēļ tas ir jādara.Būtībā,zinājām tikai,ka tā ir skaista zeme,bet ne ekanomiku,tā vēl ir sveša.Šobrīd lasu un meklēju internetā visu,kas izglīto.Esmu mamma ar 2 skolas vecuma bērniem.Pagaidām sākam mācīties valodu.Ļoti ceram līdz vasaras beigām apgūt un tad daļa no norvēģiem,kaut ļoti sīka,bet būtiska būs pašiem.Saprotam,ka valstī ļoti svarīga ir valodas prasme.
prljlEzIqVCODwXsaI
11. Marts 2012 / 04:58
0
ATBILDĒT
Oh well, I disabled ierevhntont and seems to work Added a couple of rules to CSS to make it work without jquery:#nav li:hover ul ul, #nav li:hover ul ul ul, #nav li:hover ul ul ul ul{display:none;}#nav li:hover ul, #nav li li:hover ul, #nav li li li:hover ul, #nav li li li li:hover ul{display:block;}and then changed the javascript to just pure jquery functions//menu Jquery$( #nav li ).hover(function(){$(this).find( ul:first\').css({visibility: visible ,display: none }).slideDown( slow\').show();},function(){$(this).find( ul:first\').css({display: block }).slideUp();});
visi numura raksti
Numura tēma
Ja valdes loceklis bez darba līguma savā uzņēmumā šuj kleitas
Jau izsenis juristu vidē ir aktuāla diskusija par likumu patieso būtību un jēgu, vienlaikus mēģinot rast viedokļu kompromisu un definēt, ko ietver jēdziens "labs, pareizs likums". Lai arī par to domas dalās, jo ne visi ir vienisprātis, ...
35 komentāri
Aigars Strupišs
Numura tēma
Tiesas spriedumu komentāri: par valdes locekli kā darbinieku
Atsaucoties "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumam, šajā rakstā pausts autora viedoklis un komentāri1 par divos Administratīvās rajona tiesas spriedumos (abi stājušies likumīgā spēkā un publicēti šī žurnāla rubrikā "Tiesību ...
5 komentāri
Dace Pelēkā
Numura tēma
Komercsabiedrību amatpersonu tiesiskais statuss atalgojuma kontekstā
Lai arī jautājumi, kas saistīti ar Civillikumā, Komerclikumā vai Darba likumā ietverto normu piemērošanu, nav Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) kompetencē, ievērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas ...
2 komentāri
Aivars Paegle
Nedēļas jurists
Aivars Paegle
4 komentāri
Baiba Lielkalne
Numura tēma
Valdes locekļu nodarbinātības problemātiskie aspekti
2 komentāri
AUTORU KATALOGS