ŽURNĀLS Redaktora sleja

6. Marts 2012 /Nr.10 (709)

Likums nav brīnumnūjiņa
5 komentāri
Dr.iur.
Gatis Litvins
 

Pilsonības institūts pastāv, kopš radās valsts. Pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar valsti un atļauja kļūt par sabiedriskā līguma dalībnieku. Pilsonība ir formālais apliecinājums cilvēka saiknei ar valsti, kas rada politiskās u.c. tiesības. Pilsonībā uzticība (lojalitāte) valstij ir viena no šīs saiknes būtiskākajām stīgām.

Ikvienam ir tiesības uz pilsonību. Izšķir vairākus pilsonības iegūšanas veidus: pēc dzimšanas vietas (ius soli) un asinsradniecības (ius sanguinis), kā arī naturalizācijas kārtībā. Pirmajos divos gadījumos pilsonības pamats ir fakts, uz ko pamatojoties tiek prezumēta pilsonībai tik nepieciešamā cilvēka emocionālā saikne ar valsti. Jaundzimušajam nav jāpierāda sava uzticība valstij. Pavisam citas prasības tiek attiecinātas uz personām, kas vēlas saņemt pilsonību, būdamas, piemēram, bezvalstnieki vai citas valsts pilsoņi. Valsts ir radījusi naturalizācijas (uzņemšana pilsonībā) kārtību, kurā pārbauda šo personu spēju iekļauties tautā un uzticību valstij. Latvijā naturalizētajām personām uzticības esamība tiek prezumēta ar likumā uzskaitīto formālo kritēriju izpildi un solījuma par uzticību Latvijas Republikai došanu. Turklāt likumdevējs ir piešķīris tiesības Ministru kabinetam ar politisku lēmumu atteikt personu uzņemt Latvijas pilsonībā. Līdz ar to uzņemšana pilsonībā ir individuāla rakstura process starp konkrētu indivīdu un valsti.

Šobrīd tiek vākti paraksti referendumam par pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, atrunājot iespēju, ka nepilsonis var atteikties pieņemt tam ar likumu piešķirto jauno statusu un saglabāt nepilsoņa statusu. Ierosinātais likumprojekts ir nevis par naturalizācijas kārtības grozīšanu, bet par jauna tiesiskā statusa piešķiršanu vairāk nekā 300 000 cilvēkiem. Likumprojekta atbilstība Satversmei ir apšaubāma. Sabiedrība ir pilnvarojusi valsti naturalizācijas kārtībā individuāli izvērtēt katra cilvēka gatavību iekļauties tautā, lai par sabiedriskā līguma dalībniekiem zibens triecienā nekļūtu cilvēki, kas var apdraudēt visas sabiedrības drošību.

Šis ir viens piemērs, kad likuma nozīme tiek pārvērtēta. Kā problēmas risinājums tiek uzskatīts likums, aizmirstot par ne mazāk svarīgu dimensiju – indivīda tikumu. Sekošana tiesību normai veido tikai daļu no tā, kas sabiedrības vārdā tiek prasīts no personas. Būt atbildīgam pret sevi un citiem, rīkoties taisnīgi, būt patiesam, drosmīgam, tolerantam utt. prasa individuālu tikumu, ne tikai atsauci uz likumu. Individuālais tikums ir vajadzīgs, lai sarežģītās situācijās varētu paļauties uz otru līdzcilvēku pat tad, ja nav tiesību norma, kas norāda, kā rīkoties.

komentāri (5)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Neo
7. Marts 2012 / 13:35
0
ATBILDĒT
Būsim labdari un ar likumu piešķirsim LR pilsonību visiem pasaules bezvalsniekiem.
Rigaer Zeitung
7. Marts 2012 / 13:24
0
ATBILDĒT
Pilsonības piešķiršanu personām, kurām jau ir citas valsts pilsonība un kas dzīvo ārzemēs: 1) varētu jau vērtēt kā iejaukšanos tās iekšējās lietā 2) varētu apšaubīt efektīvas saiknes ar jaunas pilsonības valsts trūkuma dēļ 3) nevarētu pamatot kā tiesību uz pilsonību nodrošināšanu (tāpēc būtu vajadzīga viņu piekrišana, kaut vai klusējot izteikta).



Kopumā: atšķirības no Latvijas nepilsoņu situācijas Jūsu aprakstītajā variantā ir milzīgas.
Neo
6. Marts 2012 / 19:37
0
ATBILDĒT
Pēc Jūsu loģikas sanāk, ka ar likumu varētu arī, piem., Lietuvas vai Nigērijas pilsoņus, kam ļauta dubultpilsonība, bez viņu ziņas var padarīt par Latvijas pilsoņiem. Iespēja, kā var dabūt papildus nodokļu maksātājus :D
Rigaer Zeitung
6. Marts 2012 / 16:25
0
ATBILDĒT
Ierosinātais likumprojekts ir nevis par naturalizācijas kārtības grozīšanu, bet par jauna tiesiskā statusa piešķiršanu vairāk nekā 300 000 cilvēkiem. Likumprojekta atbilstība Satversmei ir apšaubāma. Sabiedrība ir pilnvarojusi valsti naturalizācijas kārtībā individuāli izvērtēt katra cilvēka gatavību iekļauties tautā, lai par sabiedriskā līguma dalībniekiem zibens triecienā nekļūtu cilvēki, kas var apdraudēt visas sabiedrības drošību

-----

Kad likumdevējs 1919. un 1991. g. noteica LR pilsoņu loku, tas ir rīkojies krietni radikālāk, piešķirot jaunu tiesisku statusu vairāk nekā miljonam cilvēku. Pēc autora loģikas attiecīgo aktu atbilstība Satversmei ir vēl apšaubāmāka nekā pašreizējam likumprojektam. Ko tad - pilsonības detalizētu regulējumu ietvert konstitūcijā? Ārkārtīgi neērta un (vismaz Eiropas konstitūcijām) ekstravaganta pieeja.



\"Sabiedrība ir pilnvarojusi\" - pieļausim, ka tā (jānorāda, ka pilsoņu kā pilnvarotspējīgās sabiedrības loku 1919. g. noteica saujiņa politiķu - nevēlētā Tautas Padome, bet 1991. g. - arī pašreizējo nepilsoņu ievēlētā Augstākā Padome). Tad sabiedrība var pilnvarot valsti arī fiksēt pilsonību cilvēku grupai, lai ieviestu dzīvē Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā pasludinātās tiesības uz pilsonību.



Atsauce uz sabiedrības drošību, individualizējot pilsonības piešķiršanu, savukārt, var kalpot valdības patvaļai un nekādi netiek pamatota rakstā. Ja cilvēkiem var būt cits viedoklis par kādiem jautājumiem nekā vairumam pašreizējo pilsoņu (domājams, to varētu apliecināt ar aptauju, kurās atbildes tiek klasificētas pēc respondentu pilsonības, rezultātiem), tas vēl nenozīmē draudus drošībai.
Campbell
6. Marts 2012 / 11:25
0
ATBILDĒT
Vai nevarētu uzskatīt, ka nepilsoņi ir jau sabiedriskā līguma dalībnieki, tikai viņiem, atšķirībā no pārējiem, šajā līgumā ir paredzēti vienīgi pienākumi, bet ne tiesības?
visi numura raksti
Agris Bitāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Juridiskas piezīmes latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida sakarā
Jāizsaka pateicība žurnālam "Jurista Vārds", kas 2011. gada 25. oktobra numurā Nr. 43(690) apkopoja ievērojamu juristu domas par latgaliešu valodu. Tas savukārt novērš nepieciešamību tērēt laiku, lai pārliecinātu, ka šis jautājums ...
21 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesas kompetence apsūdzības trūkumu koriģēšanā
Latvijas juridiskajā literatūrā līdz šim galvenā uzmanība veltīta tam, kas jānorāda apsūdzībā, tai skaitā, kā uzlabojama KPL 405. panta redakcija, kas nosaka apsūdzības saturu.1 Mazāk uzmanības pievērsts, kādas juridiskas sekas ...
18 komentāri
Dagne Rušeniece
Skaidrojumi. Viedokļi
Aizvadīts pirmais gads, kopš zvērināti notāri šķir laulību
2011. gada 1. februārī stājās spēkā virkne grozījumu Civillikumā, Civilprocesa likumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu likumā, ar kuriem tika noteikts, ka turpmāk bezstrīdus laulības šķiršanas lietas izskatīs zvērināti ...
11 komentāri
Linda Vīnkalna
Nedēļas jurists
Linda Vīnkalna
8 komentāri
Gatis Litvins
Notikums
Notāru dienu tradīcija turpinās
Zvērināti notāri ir vieni no retajiem, kas rīko pasākumu, kurā ārpus ikdienas komunikācijas ikvienam iedzīvotājam ir iespēja bez maksas saņemt atbildi uz līdz tam sev neatbildētajiem jautājumiem. Jautājumu dažādība parasti ir ...
AUTORU KATALOGS