Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienības krimināltiesības neizraisa Latvijas juristu padziļinātu uzmanību, attīstība šajā jomā ir nenoliedzama. Kāpēc Eiropas Savienība ietekmē jomu, kas līdz šim bijusi dalībvalstu prerogatīva? Atbilde ir skaidra. Sākot ar apvienību, kas veidota, lai uzlabotu ekonomisko stāvokli, dalībvalstis saprata, ka nākamais loģiskais solis būtu nodrošināt ne tikai brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla, bet arī personu kustību. Ja tiek atceltas robežas, tiek rastas jaunas iespējas noziedzīgiem nodarījumiem, pārkāpēji pārvietojas brīvāk un aktīvāk, kas rada nepieciešamību nodrošināt gan efektīvu datu apmaiņu, gan efektīvu sodu izpildi.
Jau 1977. gadā Francijas prezidents Žiskārs d"Estēns (Giscard d"Estaing) ierosināja Eiropas Padomē tiesiskuma telpas konceptu, kas būtu jauno normu apkopojums par izdošanu. Mērķis bija atrisināt starp deviņām dalībvalstīm pastāvošās problēmas attiecībā uz izdošanu par terorismu. Tomēr šis ierosinājums netika atbalstīts. Vēlāk 1985. gadā piecas dalībvalstis Šengenā vienojās par pakāpenisku robežu pārbaužu atcelšanu. Turklāt 1986. gadā divpadsmit dalībvalstis noslēdza Vienotu Eiropas aktu, kas paredzēja garantiju nodrošināt brīvu preču, personu, pakalpojumu un kapitāla kustību.
Jau no Eiropas Savienības izveidošanas laikiem krimināltiesības bija katras valsts suverenā joma, tomēr ar laiku šī joma zaudē suverenitāti. Lisabonas līgums1 ir pēdējais no elementiem, kas ievieš konceptuālas izmaiņas attiecībās starp nacionālajām krimināltiesībām un Eiropas Savienību. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, krimināltiesības tiek pielīdzinātas pārējām Savienības jomām. Pašlaik atkarībā no skatāmā jautājuma iespējams izstrādāt regulas un direktīvas. Līdz šim ne Eiropas Komisija, ne Eiropas Savienības dalībvalstis nav nākušas klajā ar regulu krimināltiesību jomā. Tomēr tiek izstrādātas vairākas direktīvas krimināltiesību un kriminālprocesuālos jautājumos.
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departaments koncentrētā veidā sniedz pārskatu par jauniem Direktīvas projektiem, par kuriem ir panākts progress diskusijās Eiropas Savienības Padomē. Viens no šādiem tiesību aktiem ir Direktīva par Eiropas aizsardzības rīkojumu, kas stājās spēkā 2011.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes