ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

18. Septembris 2012 /Nr.38 (737)

Vācijas komercreģistra sistēma
Prof. Dr.1
Pēters Limmers
 

Komercreģistra sistēma atslogo tiesisko apgrozību, ļaujot īsākā laikā ar mazākiem spēkiem un mazākiem līdzekļiem iegūt nepieciešamo informāciju. Lai šādu rezultātu varētu sasniegt, komercreģistrā iekļauto ziņu pareizībai ir jābūt īpaši garantētai. Šis raksts iepazīstina ar to, kā Vācijā tiek nodrošināta komercreģistra pareizība un kā tiek sasniegts šā reģistra mērķis.

I. Komercreģistra mērķis

1. Tiesiskās apgrozības vienkāršošana

Slēdzot līgumu ar jebkuru sabiedrību, katram līdzējam sevišķi svarīgi kļūst trīs jautājumi:

1. Vai sabiedrība, ar kuru ir jāslēdz līgums, vispār eksistē?

2. Vai personām, kuras rīkojas sabiedrības vārdā, ir atbilstošas pārstāvības tiesības?

3. Kurš, resp., kāda manta, atbild par sabiedrības saistībām?

Uzticams komercreģistrs uz šiem jautājumiem sniedz drošas un tajā pašā laikā finansiāli pieejamas atbildes.2 Transakciju izmaksas līdz ar to samazinās. Reģistrācijas sistēma tādējādi kalpo tiesiskās apgrozības drošībai un vienkāršībai.3

2. Komercreģistra sistēmas ekonomiskā nozīme salīdzinošo tiesību skatījumā

Pienācīgi funkcionējošas reģistrācijas sistēmas ekonomiskās priekšrocības uzskatāmi izpaužas jo sevišķi salīdzinājumā ar tādām zemēm kā ASV vai Anglija, kurās nav reģistrācijas sistēmu vai arī tās ir vāji attīstītas.

a) ASV

ASV vispār netiek vests personālsabiedrību reģistrs, no kura varētu iegūt ziņas par sabiedrības eksistenci un pārstāvības tiesībām.4 Lai nodibinātu kapitālsabiedrību, noteiktā valsts iestādē ir jāiesniedz zināmi dokumenti,5 taču no tiem, piemēram, pēc tam nebūs redzams, vai šī sabiedrība pa to laiku nav jau likvidēta. Netiek aizsargāta arī labticīga paļaušanās uz iestādē deponēto dokumentu pareizību.6

Tiesiskās apgrozības dalībnieki attiecībā uz sabiedrības eksistenci un pārstāvību tādēļ ir atkarīgi no advokātu biroju sagatavotajiem legal opinions.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Evija Novicāne, Zane Kļaviņa
Skaidrojumi. Viedokļi
Valdes locekļu atbildība par biznesa lēmumiem
6 komentāri
Lauris Rasnačs
Skaidrojumi. Viedokļi
Sabiedrības prasību celšana pēc mazākuma pieprasījuma
Varētu šķist, ka Komerclikuma norma, kas paredz sabiedrības mazākuma dalībnieku tiesības ierosināt un nepieciešamības gadījumā arī celt prasību, ko autors šī darba turpmākajā tekstā piedāvā dēvēt par "tiesībām iniciēt ...
Aivars Paegle
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunākā administratīvās tiesas prakse saistībā ar Uzņēmumu reģistra kompetenci
Rakstā* tiks aplūkotas galvenās atziņas saistībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) kompetenci, ko skatījusi administratīvā tiesa pēdējā pusotra gada laikā. Administratīvajai tiesai visās ...
6 komentāri
Alvils Strīķeris
Skaidrojumi. Viedokļi
Lobēšanas atklātības likums: problēma vai risinājums
Ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – Birojs) kompetenci, noteikti kādam radīsies jautājums, vai Birojam lobēšanu reglamentējošā likuma izstrāde uzdota tāpēc, ka lobēšana ir viens no korupcijas ...
Tiesību prakse
Īres maksas paaugstināšanas brīdinājuma kārtības ievērošana, mainoties izīrētājam
Mērķis sešu mēnešu brīdinājumam par īres maksas paaugstināšanu ir īrnieka savlaicīga un pienācīga informēšana par būtisku līguma nosacījumu – īres maksas grozīšanu, lai viņš varētu izšķirties piekrist vai nepiekrist ...
AUTORU KATALOGS