Ņemot vērā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – Birojs) kompetenci, noteikti kādam radīsies jautājums, vai Birojam lobēšanu reglamentējošā likuma izstrāde uzdota tāpēc, ka lobēšana ir viens no korupcijas veidiem, vai tas ir kāds sinonīms kukuļošanai un tamlīdzīgi. Nē. Gluži otrādi. Mērķis ir skaidri un nepārprotami pateikt, ka lobēšana ir atļauta darbība, kā arī novilkt robežas tam, cik tālu un kādos rāmjos tā ir atļauta. Biroja kompetencē ir Krimināllikuma 326.1 panta piemērošana, un tajā ir noteikta kriminālatbildība par tirgošanos ar ietekmi. Latvijas vietējie lobētāji, kas par lobēšanu saņem arī samaksu, noteikti ir uztraukušies, vismaz viņiem tādiem vajadzētu būt, ka vienā dienā Biroja amatpersonas varētu pieklauvēt pie durvīm ar roku dzelžiem. Tomēr lobēšana ne visos gadījumos ir tirgošanās ar ietekmi. Birojam primāri dots uzdevums izstrādāt attiecīgu likumprojektu tieši tāpēc, lai novilktu skaidru un nepārprotamu līniju starp likumīgu lobēšanu un krimināli sodāmo tirgošanos ar ietekmi. Šādu uzdevumu Birojam ir devis Ministru kabinets.
Lobēšana nav nekas neparasts, daudzās valstīs tā ir neatņemama likumdošanas procesa sastāvdaļa. Un tā izpaužas kā likumdevēja pārliecināšana par tādu tiesību normu pieņemšanu, kas ir izdevīgas lobētāja klientam, nepārkāpjot likumu, nekukuļojot, netirgojoties ar ietekmi, neizmantojot savu īpašo stāvokli utt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes