Saeima 20. jūnijā trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Grozījumi likumā "Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums"". Saskaņā ar likuma grozījumiem publiska pasākuma norises laikā būs aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, izmantot arī stilizētā veidā bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.
Līdz šim līdzīgi aizliegumi bija noteikti pasākumiem, kas tika organizēti atbilstoši likumam "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", savukārt nebija noteikts tiem, kas rīkoti saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu, piemēram, sabiedrībai pieejamos svētkos, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākumos publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības. Jaunā tiesiskā regulējuma mērķis ir novērst iespēju izmantot publiskus izklaides un svētku pasākumus, lai sludinātu vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, veiktu kara propagandu.
Saeimas debatēs bija ne tikai likumprojekta atbalstītāji. Citādi domājošie izvirzīja ne mazums apsveramu pretargumentu, piemēram, kāda būs attieksme pret Vācijas un Krievijas himnām, kuras ir tās pašas nacistiskās Vācijas un PSRS himnas?
Nenoliedzami, jaunā tiesiskā regulējuma piemērošana būs izaicinājums tiesību piemērotājam. Tam būs jāpierāda, ka ir noticis publisks pasākums un ka persona ne tikai vienkārši, bet klaji sludina nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju. Tāpat būs jāpierāda arī personas subjektīvo pusi mērķtiecīgi slavināt vai attaisnot totalitāro režīmu, izmantojot arī stilizētā veidā bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas simbolus.
No tiesiskā regulējuma mērķa ir skaidri secināms, ka mūsdienu Vācijas un Krievijas valstu himnu atskaņošanas konteksts un nolūks nav tāds, lai to aizliegtu. Bet diez vai tik viegli būs citos gadījumos, piemēram, kad ar mākslas palīdzību, izmantojot aizliegtās zīmes un simbolus stilizētā veidā, persona vēlēsies izteikt savu viedokli par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. Gadījumi var būt ļoti strīdīgi. Tiesību piemērotājiem ar rūpīgu analīzi būs jārod līdzsvars starp jauno regulējumu un vārda brīvību.
Sakritība vai tomēr ne? Viļņas pilsētas tiesa šā gada 27. jūnijā piesprieda 153 latu (750 litu) naudas sodu par to, ka propadomiskās organizācijas "Jedinstvo" bijušais vadītājs vienā no Viļņas kapsētām publiskā pasākumā, atzīmējot uzvaras dienu pār fašismu, turēja rokās Staļina bildi. Tiesas spriedums vēl ir pārsūdzams apelācijas kārtībā. Lietuvā gan ir tiesisks regulējums, kas nosaka, ka Padomju Savienības Komunistiskās partijas līderu attēlu publiska izplatīšana, izmantošana vai izrādīšana sodāma ar naudas sodu no 102 līdz 204 latiem (500 līdz 1000 litiem) ar attēlu konfiskāciju.
Vai jaunais regulējums publiskā pasākumā Latvijā tagad aizliedz turēt rokās Staļina vai Hitlera fotogrāfijas?