ŽURNĀLS Tiesību politika

Pēc tiesībsarga sniegtā viedokļa Latvijas Mūzikas akadēmijai par tiesiskās vienlīdzības principu, kā rezultātā Septītās dienas adventistu draudzes pārstāvim tika pārcelts iestājeksāmens klavierspēlē, rosināta diskusija, kā rīkoties līdzīgās situācijās, kad persona lūdz rast individuālu risinājumu reliģiskās, etniskās pārliecības vai citu iemeslu dēļ attiecībā uz iestājeksāmeniem. Saskaņā ar Tiesībsarga likuma 11.pantu tiesībsargs sniedz skaidrojumu par tiesiskās vienlīdzības, diskriminācijas aizlieguma tvērumu, personu tiesībām paust savu reliģisko pārliecību un šo tiesību ierobežošanas tiesiskumu.

Tiesiskās vienlīdzības principa dziļākā jēga ir vienlīdzīgu iespēju radīšana visiem, nevis formāla vienlīdzība. Attiecībā uz studijām augstskolās vienlīdzīgas iespējas nozīmē to, ka attiecīgu apstākļu dēļ var un pat ir nepieciešams rast individuālus risinājumus, pielāgojumus. Attiecībā uz personām ar invaliditāti ilgāks valsts pārbaudījumu, eksāmenu laiks un citi pielāgojumi ir vispāratzīta prakse, nostiprināta tostarp 2010.gada 6.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.335 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību" u.c. normatīvajos aktos. Arī pret personām ar noteiktu etnisko piederību, reliģisko pārliecību, ja attiecīgā pārliecība ir nozīmīga personas identitātes sastāvdaļa, kas nav maināma, tad toleranta, cilvēktiesību ievērojoša pieeja ir rast risinājumu, nosakot alternatīvu iespēju kārtot iestājeksāmenu laikā, kas, pirmkārt, nav pretrunā ar personas pārliecību, un, otrkārt, kas nesamērīgi neierobežo augstskolas, sabiedrības tiesības.

Tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību ir vienas no svarīgākajām cilvēka pamattiesībām, kas aizsargātas ne tikai Satversmē, bet arī Latvijai saistošajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos.