Pirms neilga laika kādā televīzijas raidījumā tika demonstrēts sižets, kas vēstīja par krāpniecības shēmu, kuras ietvaros ar darījuma dokumentu un notariālu dokumentu viltojumu palīdzību (mirušai personai "pierakstīts" pārdošanas līgums un amatā vairs nestrādājoša notāra "apstiprināts" nostiprinājuma lūgums zemesgrāmatai) kādam mantiniekam ir izkrāpta no mātes mantota māja Rīgā. Gadījums tagad ir policijas redzeslokā, taču pat tad, ja noziedznieki tiks atrasti, zaudēto īpašumu it nemaz nebūs viegli atgūt, jo pierādīt jauno īpašnieku pienākumu zināt, kāda krimināla aste velkas aiz vairākkārtīgiem mājas pārdošanas, dāvināšanas un maiņas darījumiem, kā arī ķīlas darījumu, droši vien nebūs vienkārši. Galu galā – visi tie taču ir bijuši ierakstīti zemesgrāmatā, kuras ticamību garantē valsts.
Šai sakarā rodas vairāki jautājumi.
Pirmkārt, kārtība, kad privātpersonas "nēsājas" ar nostiprinājuma lūgumiem starp zvērināta notāra biroju un zemesgrāmatu nodaļu, ir acīmredzami arhaiska. Kopš pagājušā gada 1. maija likums ļauj zvērinātam notāram kā klienta likumiskajam pilnvarniekam nodrošināt elektronisku tiesību nostiprināšanu, ja tās pamatā ir notariālais akts. Šādā gadījumā notārs gādā par nostiprinājumu, izmantojot Notāru informācijas sistēmu, kas savienota ar Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, un negodīgas "improvizācijas" iespējas pa vidu starp notāra biroju un zemesgrāmatu nodaļu faktiski ir izslēgtas. Varbūt ir vērts šādu kārtību noteikt par obligātu visos gadījumos?
Otrkārt, ir jāatgriežas pie diskusijas par obligātas notariālā akta formas ieviešanu darījumos ar nekustamo īpašumu. Latvija ir unikāla ar šādas prasības neesamību un atšķiras šai ziņā gan no Igaunijas un Lietuvas, gan citām Eiropas valstīm.
Situācija, kad katrs nekustamā īpašuma pircējs vai pārdevējs spēj no google neizsmeļamajiem krājumiem izdrukāt un sagatavot attiecīgu līgumu, protams, liecina par ļoti augstu Latvijas iedzīvotāju radošumu un tiesību izpratni. Diemžēl tas nereti noved pie neparedzamām sekām, kas labākajā gadījumā tiek labotas ar dārgiem tiesu procesiem.
Obligātas notariālā akta formas ieviešana būtu samērīga cena, kas tiktu maksāta par nekustamo īpašumu jomas drošību. Kādēļ gan Latvijas valsts neuzticas saviem iedzīvotājiem attiecībā uz auto tehnisko stāvokli un visai dārgā tehniskā apskate ir obligāta reizi gadā (daudzās citās valstīs – krietni retāk!), toties ļauj pilnīgi brīvi rīkoties, rakstot un slēdzot līgumus par nekustamo īpašumu? Cilvēka dzīvi var sagraut ne vien izdegusi bremžu spuldze, bet arī zaudēts ģimenes mājoklis.
