ŽURNĀLS Numura tēma

31. Janvāris 2017 /Nr.5 (959)

Pierādījumu apjoms prasības pamatošanai – prasītāja kompetence
2 komentāri
Mg. iur.
Mārcis Krūmiņš
LU Juridiskās fakultātes lektors, zvērināts advokāts 

Ceļot prasību tiesā, ikvienam prasītājam ir pamatota cerība, ka tiesa viņa prasību apmierinās. Tomēr ne katrreiz prasītājam izdodas savu prasību pierādīt, kā ir cerēts. Tam var būt visdažādākie iemesli. Apskatot un izpētot tiesu praksi, ir redzams, ka lielākajā daļā gadījumu, kad tiesas noraida prasības, ir pierādījumu trūkums, uz kuru pamata tiesa varētu apmierināt prasītāja prasījumu.

Civilprocesa likuma1 (turpmāk – CPL) 1. panta pirmā daļa nosaka, ka katrai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Vēršoties tiesā, prasītājs prasības pieteikumā izsaka savus apgalvojumus par notikušo, kas tiek izklāstīti prasības pieteikuma tekstā, bet pielikumam pievieno pierādījumus, kā to nosaka CPL 129. pants, kas apstiprina prasības pieteikumā norādīto. Kā norāda profesors V. Bukovskis, "prāvnieku darbību, kas vērsta uz viņu apgalvojumu un paskaidrojumu patiesuma apliecināšanu pienācīgas kompetentas tiesas priekšā, sauc par pierādīšanu".2 Pierādīšanas pienākums gulstas uz personu, kura izsaka noteiktus apgalvojumus par konkrētiem lietas apstākļiem. D. Ose atzīmē, ka "civilprocesuālajā tiesvedībā īpaša uzmanība tiek veltīta tieši pierādīšanas procesam kā būtiskākai tiesvedības procesa sastāvdaļai, jo atkarībā no izvēlētajām pierādīšanas metodēm, pierādīšanas līdzekļiem un veidiem strīda puses mēģina pārliecināt tiesu par savu skatījumu uz lietas apstākļiem".3 No teorijas raugoties, šķiet – kādas gan šajā jautājumā var būt problēmas. Puses iesniedz pierādījumus. Tiesa novērtē un taisa spriedumu. Tomēr, vērojot praktisko tiesību normu piemērošanu tiesās un lasot publiski pieejamos tiesu spriedumus, ir redzams, ka ne viss ir tik gludi, kā tas ir ierakstīts likumā. It īpaši tas attiecināms uz tiem gadījumiem, kad prasītāji savu prasību cenšas pamatot ar vairāku notikumu secību, kas ne vienmēr ir tieši saistīti ar konkrēto strīdus priekšmetu un kuri noveduši pie konkrētās lietas izskatīšanas.

Domājams, ka ikvienam, kurš piedalās tiesu procesos, kā arī lasa tiesu spriedumus, ir nācies saskarties ar frāzēm – "Tiesas kolēģija secina, ka atbildētājs nav pierādījis sava.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kabacis
31. Janvāris 2017 / 18:27
0
ATBILDĒT
Tomēr medaļai ir arī otra puse. Civilprocesa likuma 128. un 129.pantā ietvertās prasības kurām jāatbilst katram celtajam prasības pieteikumam, vienlaikus kalpo arī kā aizsargvalnis kurš pasargā iespējamos atbildētājus no pienākuma aizstāvēties pret acīmredzami nepamatotām vai pat pilnībā absurdām prasībām. Piemēram: prasītājam ir ticis nozagts velosipēds un viņš ir aizgājis pie zīlnieka, kurš savās vīzijās ir redzējis, ka velosipēdu nozadzis atbildētājs. Citu pierādījumu nav. Prasītājs, pamatojoties uz zīlnieka teikto, ceļ vindikācijas (īpašuma) prasību pret atbildētāju. Lūdz nopratināt zīlnieku. Ir jautājums- vai tiesnesim arī šādā gadījumā ir pienākums ierosināt civillietu tādējādi ieraujot atbildētāju nepatīkamajā tiesāšanās procesā- lai gan ir labi zināms, ka ar zīlnieka liecību, kas balstīta uz vīzijās redzēto, nav pietiekami lai pierādītu, ka tieši atbildētājs ir nozadzis prasītājam piederošo velosipēdu. Varbūt tomēr šādiem gadījumiem pareizāk būtu atstāt prasības pieteikumu bez virzības uz tā pamata, ka prasības pieteikumam nav pievienoti pierādījumi prasības pieteikumā norādītajam apstāklim, ka prasītāja velosipēds atrastos atbildētāja prettiesiskā valdījumā...
lupus tupus > Kabacis
6. Februāris 2017 / 17:58
0
ATBILDĒT
Pārāk primitīvs piemērs.
Jautājums par gadījumiem, kad, piemēram, ir virkne netiešu pierādījumu.
Prasību celt var, varbūt pierādījumus atzīs par pietiekamiem, bet varbūt nē.
Un te iejaucas tiesnesis ar atstāšanu bez virzības, saka, iesniedziet maksājuma uzdevumu, bet varbūt tieši par to arī ir tas strīds, ka šī lieliskā pierādījuma (maksājuma uzdevuma) diemžēl nav.
Trūkumu novērst nevar, atmet prasību atpakaļ un no vienas grūtas lietas tiesnesis ir ticis vaļā, urā :)
Sniegs no jauna un gan jau iekritīs citam kolēģim.
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Administratīvais līgums – līdz šim nenovērtēta iespēja
Pēc aptuveni gadu ilgas izpētes un sagatavošanas darba pirms pāris nedēļām plašākai auditorijai tika prezentētas Tieslietu ministrijas izstrādātās administratīvo līgumu slēgšanas vadlīnijas. Konkrētāk – tās sagatavojušas ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Kārļa Dišlera “Ievads Latvijas valststiesību zinātnē” – atkārtotā izdevumā
"Mūsu valsts galvenais tiesībnieks", "pārbaudīta vērtība", un zinātnieks, "bez kura darbu pārzināšanas nav iespējama pienācīga Latvijas tiesiskās iekārtas un Satversmes izpratne". Runa, protams, ir par profesora Kārļa Dišlera ...
Laila Medina
Numura tēma
Lai civilprocess būtu gan efektīvs, gan tiesisks
2016. gada 2. decembrī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes viesmīlīgajās telpās notika ikgadējā konference "Aktuālie civilprocesa problēmjautājumi", ko Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju, Latvijas ...
Daina Ose
Numura tēma
Pierādījumu neiesniegšanas atšķirīgās sekas tiesu praksē
Sacīkstes principa ietvaros civilprocesuālajā tiesvedībā būtiska nozīme ir lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un to pietiekamībai, lai tiesa nešaubīgi varētu konstatēt noteiktu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir ...
Rihards Gulbis
Numura tēma
Tiesvedība kasācijas instancē: normatīvā regulējuma prakses aktualitātes
2016. gada 13. jūlijā stājās spēkā Civilprocesa likuma grozījumi1 (turpmāk – CPL), kas paredz vairākas nozīmīgas izmaiņas kasācijas instances darbā. Referāta mērķis ir izvērtēt svarīgākos normatīvā regulējuma grozījumus, ...
AUTORU KATALOGS