Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Numura tēma

31. Janvāris 2017 /Nr.5 (959)

Dzīvokļu īpašnieku kopība civilprocesā
2 komentāri
Jānis Lapsa
LU Juridiskās fakultātes pasniedzējs, zvērināts advokāts, Tieslietu ministrijas Civilprocesa pastāvīgās darba grupas dalībnieks

Dzīvokļa īpašuma radīšana un ieviešana dzīvē radīja problēmas, tāpat kā pats jēdziens un lietu tiesību institūts, un arī visu dzīvokļu īpašumu pārvaldīšana un lēmumu pieņemšana dzīvojamā mājā ir problemātiska. Saprotams, ka nepietika ar Civillikuma lietu tiesību1 regulējumu, bija jārada speciālas tiesību normas. Ja iepriekš lēmumus pieņēma dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, tad tagad ir jēdziens "dzīvokļu īpašnieku kopība", kas nav viens un tas pats2 un ir plašāks jēdziens, kas, lai arī ir noteikts normatīvajos aktos, skaidrību tomēr nerada un tieši otrādi – rada problēmas lietojumā.

Raksta mērķis ir sniegt risinājumus un priekšlikumus pašlaik tiesu praksē ļoti dažādi interpretētajam jautājumam par dzīvokļu īpašnieku kopības tiesībām būt pusei (prasītājam / atbildētājam) civilprocesā un pārstāvības apjomu un raisīt diskusiju juristu vidū.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
28
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jurists
31. Janvāris 2017 / 16:55
0
ATBILDĒT
Manuprāt, atsaukšanās uz individuālo uzņēmumu, zemnieku saimniecību un zvejnieku saimniecību, noteikti prasa šādu aizrādījumu. Tas vien, ka likumā ir noteikts, ka individuālais uzņēmums, zemnieku saimniecība un zvejnieku saimniecība ir juridiska persona pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā, pēc būtības šos subjektus nepadara par juridisku personu. Jo iztrūkst galvenā pazīme: mantas nošķirtība. Tas nozīmē, ka individuālais uzņēmums, zemnieku saimniecība un zvejnieku saimniecība ir tāds pats tiesību subjekts kā pilnsabiedrība.
Drum
31. Janvāris 2017 / 10:45
0
ATBILDĒT
Interesanta tēma, jo dzīvokļu īpašnieku kopība ir likumdevēja izdomāta fikcija viena veida nekustamā īpašuma kopīpašuma pārvaldīšanas formai. Faktiski kopīpašnieki padarīti par CL paredzētās sabiedrības biedriem uz likuma pamata. Juridiska statusa īpašnieku kopībai nav un nav arī noteikta pārstāvības forma. Pārvaldnieks tāds var būt tikai attiecībā uz pārvaldīšanas darbībām, pārējos gadījumos nepieciešams pilnvarojums. Cik leģitīmi ir lēmumi, kurus pieņēmušo subjektu personību un pārstāvības tiesības neviens nav pārbaudījis? Jāatzīmē, ka interpretācija par individuālo uzņēmumu, zemnieku un saimniecību kā subjektu kas "likumā ir noteiktas kā juridiskas personas" nav īsti pamatota un autors to zinot kāpjas atpakaļ. Likums noteic, ka šie subjekti iegūst juridiskas personas statusu ar reģistrācijas brīdi. Atgādināsim, ka norma pieņemta laikā, kad katram kantorim (iestādei) arī bija juridiskas personas tiesības, lai nodrošinātu to civiltiesisko rīcībspēju. Līdzīgi tas tika veidots attiecībā arī uz šiem subjektiem, bet pēc savām pazīmēm tie neatbilst juridiskas personas pazīmēm. Nav nozīmes izvilkt arhaismu un stādīt to par piemēru zinātniskā rakstā. Metodoloģiska kļūda.
visi numura raksti
Sannija Matule
Intervija
Administratīvais līgums – līdz šim nenovērtēta iespēja
Pēc aptuveni gadu ilgas izpētes un sagatavošanas darba pirms pāris nedēļām plašākai auditorijai tika prezentētas Tieslietu ministrijas izstrādātās administratīvo līgumu slēgšanas vadlīnijas. Konkrētāk – tās sagatavojušas ...
1 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Kārļa Dišlera “Ievads Latvijas valststiesību zinātnē” – atkārtotā izdevumā
"Mūsu valsts galvenais tiesībnieks", "pārbaudīta vērtība", un zinātnieks, "bez kura darbu pārzināšanas nav iespējama pienācīga Latvijas tiesiskās iekārtas un Satversmes izpratne". Runa, protams, ir par profesora Kārļa Dišlera ...
Laila Medina
Numura tēma
Lai civilprocess būtu gan efektīvs, gan tiesisks
2016. gada 2. decembrī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes viesmīlīgajās telpās notika ikgadējā konference "Aktuālie civilprocesa problēmjautājumi", ko Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tiesu administrāciju, Latvijas ...
Daina Ose
Numura tēma
Pierādījumu neiesniegšanas atšķirīgās sekas tiesu praksē
Sacīkstes principa ietvaros civilprocesuālajā tiesvedībā būtiska nozīme ir lietas dalībnieku iesniegtajiem pierādījumiem un to pietiekamībai, lai tiesa nešaubīgi varētu konstatēt noteiktu apstākļu esamību vai neesamību, kuriem ir ...
Rihards Gulbis
Numura tēma
Tiesvedība kasācijas instancē: normatīvā regulējuma prakses aktualitātes
2016. gada 13. jūlijā stājās spēkā Civilprocesa likuma grozījumi1 (turpmāk – CPL), kas paredz vairākas nozīmīgas izmaiņas kasācijas instances darbā. Referāta mērķis ir izvērtēt svarīgākos normatīvā regulējuma grozījumus, ...
AUTORU KATALOGS