ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

27. Marts 2018 /Nr.13 (1019)

Noteikta vecuma sasniegšana kā pamats valsts civildienesta attiecību izbeigšanai
Bac. iur.
Andra Voiciša
LU Juridiskās fakultātes maģistrantūras studente 

Viens no valsts civildienesta attiecību izbeigšanās pamatiem ir valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšana, kas var skart katru pensijas vecumu sasniegušu ierēdni, tāpēc ir svarīgi, ka dienesta attiecību izbeigšana notiek tiesiski. Neraugoties uz faktu, ka šāds dienesta attiecību izbeigšanās pamats nākotnē, iespējams, nepastāvēs, ir jānoskaidro ar šo dienesta attiecību izbeigšanās pamatu saistītie jautājumi, jo likuma formulējums attiecībā uz šo atbrīvošanas pamatu ir lakonisks un tieši neregulē būtiskus tā aspektus.

1. Tiesību institūta saturs

1.1. Normatīvais regulējums un plānotie grozījumi

2000. gadā tika pieņemts šobrīd spēkā esošais Valsts civildienesta likums.1 Valsts civildienesta likuma 41. panta 1. punkta "f" apakšpunkts paredz, ka viens no dienesta attiecību izbeigšanās pamatiem ir valstī noteiktā pensijas vecuma sasniegšana. Taču likums pieļauj ierēdni saglabāt amatā pēc pensijas vecuma sasniegšanas, šādā gadījumā ir nepieciešams iestādes vadītāja pamatots rīkojums, bet attiecībā uz iestādes vadītāju – ministra rīkojums.

2014. gadā Saeimā tika iesniegts Valsts dienesta likumprojekts.2 Attiecībā uz rakstā pētāmo institūtu, tas paredz nelielas izmaiņas. 29. pantā ir paredzēts viens no dienesta attiecību izbeigšanās pamatiem pensijas vecumu sasniegušas personas atbrīvošanai ar iespēju personu saglabāt dienestā.3 Taču šī norma paredz ierobežojumu dienesta attiecību saglabāšanai, jo noteikts, ka personu dienestā var atstāt ne ilgāk kā uz diviem gadiem.4 Šāda izvēle likumprojektā izdarīta, lai sekmētu izvērtējumu personas nepieciešamībai dienestā, tādējādi atstāšana amatā nenotiktu uz nesamērīgi gariem termiņiem un nebūtu formāla.5 Tā kā nav zināms, kad un vai šis likumprojekts tiks pieņemts, pašreiz spēkā esošajā Valsts civildienesta likumā ir plānoti grozījumi, kas tieši skar pētījumā aplūkoto jautājumu.

Plānotie grozījumi, kas šobrīd ir pieņemti Saeimā 2. lasījumā, paredz izslēgt no Valsts civildienesta likuma 7. panta 4. punktu, kas nosaka, ka pensijas vecumu sasniegusi persona nevar ieņemt vietu valsts dienestā, kā arī izslēgt Valsts civildienesta likuma 41. panta 1. punkta "f" apakšpunktu.6 Šādas izmaiņas tika atbalstītas, pamatojoties uz Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikumu.7 Taču, lai gan šie grozījumi Saeimā tika pieņemti, tie netiek vērtēti viennozīmīgi, jo uz 3. lasījumu ir iesniegts Saeimas deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums atjaunot šobrīd izslēgto Valsts civildienesta likuma 7. panta 4. punktu.8 Likumprojekts līdz raksta sagatavošanas brīdim nav skatīts 3. lasījumā, tāpēc autores rīcībā nav informācijas par to, vai Saeima mainīs savu lēmumu attiecībā uz izslēgto normu. Taču, ja deputātes L. Čigānes priekšlikums netiks atbalstīts un tiks saglabāti 2. lasījumā pieņemtie grozījumi, tas var radīt vairākas problēmsituācijas.

Savu viedokli par plānotajiem grozījumiem, akcentējot vairākas iespējamās problēmsituācijas, ir izteikusi arī Valsts kanceleja. Viens no apstākļiem, uz ko norāda Valsts kanceleja, ir fakts, ka nav notikusi padziļināta analīze attiecībā uz iespējamām sekām, ja Valsts civildienesta likums 41. panta "f" apakšpunkts tiktu izslēgts.9 Tas, ka attiecībā uz šī panta izslēgšanu nav notikušas diskusijas, ir redzams arī no Saeimas sēdes stenogrammas.10 Tādēļ autore piekrīt Valsts kancelejas izteiktajam viedoklim par nepieciešamību veikt detalizētu izpēti attiecībā uz šī institūta izslēgšanu no Valsts civildienesta likuma. Turklāt, kā norādījusi Valsts kanceleja11 un Saeimas Juridiskais birojs,12 gadījumā, ja šādi grozījumi tiek pieņemti, būtu jāparedz pārejas noteikumi. Šādi noteikumi būtu jāparedz tāpēc, ka ierēdņiem, kuriem tuvojas valstī noteiktais pensijas vecums, iespējams, ir radusies tiesiskā paļāvība, ka viņiem būs iespēja saņemt atlaišanas pabalstu, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kristīne Dupate
Skaidrojumi. Viedokļi
Nepelnīti piemirstās Eiropas Savienības darba tiesības
Šī raksta mērķis ir norādīt uz Eiropas Savienības (turpmāk – ES) darba tiesību tvērumu un nepieciešamību tās piemērot divu nesenu Latvijas tiesu spriedumu sakarā. Viens ir Augstākās tiesas spriedums par bijušā notiesātā ...
4 komentāri
Rihards Boks
Citu pieredze
Drošticami publiskie reģistri – stabilas komercvides nosacījums
Caurskatāmas korporatīvās struktūras ir būtisks priekšnosacījums drošiem un stabiliem darījumiem. Ar komercsabiedrību ir iespējams vest sarunas un slēgt spēkā esošus līgumus, kā arī panākt prasību pret komercsabiedrību vai tās ...
Kristaps Loze, Līga Mence
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai tās ir Divpusējo ieguldījumu līgumu beigas Eiropas Savienībā
2018. gada 6. martā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pasludināja pārsteidzošu spriedumu lietā C-284/161 (turpmāk – Achmea lieta), kas, visticamāk, atstās būtisku ietekmi uz ieguldījumu strīdu risināšanas mehānismiem ...
Daniēls Nātriņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Būvatļaujas izsniegšanas atvieglošana personām ar invaliditāti
Latvijas ekonomikai ievērojamu devumu sniedz būvniecības nozare, un nevienam tas nav noslēpums. Tāpēc būvniecības regulējumā esošo neatbilstību un likuma robu identificēšanai, kas dažos gadījumos rada ļaunprātīgas izmantošanas un ...
Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa
Tiesību politika
Augstākā tiesa noraida pārmetumus par Satversmes tiesas sprieduma neievērošanu
Pirmdien, 19. martā, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesneši apsprieda publiskajā telpā pausto viedokli par Satversmes tiesas 2017. gada 8. marta sprieduma neievērošanu civillietas Nr. SKC-284/2017 (C04281907) izspriešanā. ...
25 komentāri
AUTORU KATALOGS