ŽURNĀLS Vēstules

9. Janvāris 2007 /Nr.2 (455)

Pārdomas par Satversmi un Saeimas vēlēšanām
1 komentāri

Man ir priekšlikums: vēlēšanu materiāliem pievienot vēl vienu vēlēšanu zīmi, kurā nav minēts neviens kandidāts, bet vēlētājs no visu kandidātu saraksta var ierakstīt to kandidātu vārdus, par kuriem viņš vēlas balsot, kā arī pievilkt krustiņus. Šo zīmi varētu apzīmēt ar nr.1 un nosaukt, teiksim, par "Bezpartejisko balsošanas zīmi".

Pārdomas par Satversmi un Saeimas vēlēšanām

 

Cik pamatota ir vēlēšanu piecu procentu barjera

 

Par vēstules autoru: Arturs R.Neparts dzimis 1921.gadā. Mācījies Rīgas, Jelgavas un Cēsu skolotāju institūtos. 1942.gadā beidzis Jelgavas skolotāju institūtu un iestājies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, vienlaikus strādājot par skolotāju Rīgas pilsētas 8.tautskolā.

No 1940.gada līdz 1943.gadam aktīvi darbojies pret krievu un vācu okupācijas varām. 1943.gada aprīlī apcietināts un atradies Rīgas Centrālcietumā, Salaspils, Zaksenhauzenas (Nr.105891) un Neiengammes (Nr.55435) koncentrācijas nometnēs.

Kopš 1950.gada dzīvo ASV, kur ieguvis mehānikas inženiera bakalaura grādu (BSME) un pēdējos 25 darba gadus bijis vecākais mehānikas inženieris un administrators uzņēmumā “General Motors”.

Bijis Latviešu pretestības kustības dalībnieku apvienības (LPKDA) vadības loceklis.

Tagad Arturs Neparts ir pensionējies un dzīvo Milfordā, Mičiganas pavalstī.

Ir pagājis jau labs laiks kopš pēdējām Saeimas vēlēšanām un, tās atceroties, ir vēlme rāmā garā, bez steigas un bažām par tām pārdomāt sīkāk.

Lai spriestu par Saeimas vēlēšanām un likumu, pēc kura tās notika, vispirms būtu jāparaugās Satversmē, kas ir mūsu valsts augstākais likums visos jautājumos. Lai nerastos pārpratumi, citēšu Satversmes 2.nodaļas, kas ir par Saeimu, tos pantus, kas nosaka Saeimas vēlēšanas.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jurists
11. Janvāris 2007 / 11:03
0
ATBILDĒT
Jaa, 5% barjera ir nedemokraatiska un pretrunaa ar Satversmi. Arii tas, ka sarakstus var iesniegt tikai partijas. Liidz ar to lielumlielajam Latvijas pasiivaas veeleeshanu tiesiibas, kas ir klajaa pretrunaa ar Satversmi. Domaaju, ka Satversmes tiesai (jaunajaa sastaavaa) shie nedemokraatiskie ierobezhojumi buutu jaapaarskata un sava liidzshineejaa judikatuura jaamaina.
visi numura raksti
Dina Gailīte, Kārlis Valdemiers
Intervija
Ētika un korupcija Latvijas tiesās
Bez vadlīnijām pie vienotas sodu politikas nenonāksim. Mēs ar kolēģiem šad un tad apspriežam Rīgas tiesu nolēmumus un mūsu domas bieži atšķiras no sprieduma rezolutīvās daļas. Īpaši bieži izbrīna sodu maigums.
1 komentāri
Kristīne Jarinovska
Skaidrojumi. Viedokļi
Iekšējie normatīvie akti: administratīvā prakse un ceļš uz tiesisku valsti
Ar jēdzienu "iekšējais normatīvais akts" apzīmē vienu no tiesību aktu jeb normatīvo aktu veidiem. Tas ir patstāvīgs tiesību akts, kas izdots nenoteikta skaita gadījumu vienveidīgai un vairākkārtīgai noregulēšanai1 un kas, ...
2 komentāri
Edgars Pastars
Skaidrojumi. Viedokļi
Jaunumi ierēdņu disciplināratbildības regulējumā
Atstādinot ierēdni no amata pienākumu izpildes vai lemjot par atstādināšanas ilgumu, jāvērtē arī atstādināšanas lietderība, it īpaši finansiālā. Tā vietā var noteikt saudzējošāku risinājumu.
Elīna Eihmane
Skaidrojumi. Viedokļi
Viedokļa aizsardzības veidi
Ja vecs cilvēks saka, ka lata ieviešanas laikā Repše un Godmanis viņam "nozaga zārka naudu", teiktais nav jāsaprot burtiski, ka Repše kopā ar Godmani iekļuvuši kāda konkrēta veca cilvēka dzīvoklī un nozaguši naudu.
2 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Kas rakstīts Struteles valsts likumos
Šķiet, ka Struteles dzimtkunga F.A.E.Franka sniegtā atziņa fundamentalitāti nav zaudējusi joprojām: "Kad ikkatrs pēc Dieva un tās cilvēciskās virzības likumiem dzīvo un pareizi dara, tad visi darbi labā ziņā notiek, tad arī ...
AUTORU KATALOGS