ŽURNĀLS Eiropas telpā

Eiropas Savienības Padomes Regula Nr. 44/2001¹ par piekritību un nolēmumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās² (turpmāk – Regula Nr. 44/2001 vai Regula) Latvijā stājās spēkā 2004. gada 1. maijā, tas ir, dienā, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsti.³ No šī brīža minētā Regula Latvijā ir tieši piemērojama.⁴

Kopš 2004. gada 1. maija ir pagājuši četri gadi, tādēļ ir interesanti vērot, kā Latvijā attīstās šīs Regulas piemērošanas prakse un kas šajā jomā būtu uzlabojams.⁵ Jāatzīmē, ka Regula paredz pati savu procesuālo mehānismu, kas ikdienā var izraisīt problēmas un neskaidrības.

Šajā rakstā autore ir izvēlējusies sīkāk aplūkot divus Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta lēmumus (lietās Nr. SKC-557 un Nr. SKC-494). Tajos paustās atziņas ir iekļautas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta un Judikatūras nodaļas tiesu prakses apkopojumā, kas apstiprināts ar Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsēdes 2007. gada 5. aprīļa lēmumu Nr. 1.⁶ Tātad šie nolēmumi ir iekļauti arī judikatūras datubāzē un tiek piedāvāti izmantošanai turpmāko tiesu nolēmumu sastādīšanā un argumentācijā.⁷ Pārbaudīsim, vai un kādā apjomā šajos abos lēmumos paustās atziņas būtu iekļaujamas Latvijas tiesu judikatūrā, jo īpaši ņemot vērā to, ka Regulas piemērošanas prakse Latvijas tiesās tikai nesen ir sākusies.

1. Abu lietu faktiskie apstākļi

1.1. Lieta Nr. SKC-557 (a/s "AB Kraft Foods Lietuva" lieta)⁸

Ar Lietuvas apelācijas tiesas 2005. gada 5. jūlija spriedumu tika atstāts negrozīts Kauņas apgabaltiesas 2001. gada 12. novembra spriedums, tādējādi piespriežot no J.B. par labu a/s "AB Kraft Foods Lietuva" 26 000 litu (LTL) par ekspertīzes veikšanu, 11 453 litu (LTL) par advokāta pakalpojumiem, kā arī 87 litu (LTL) valsts labā par procesuālo dokumentu izsniegšanu. Tāpat spriedumā tika noteikts, ka atbildētājam a/s "AB Kraft Foods Lietuva" atdodami 500 liti (LTL), kas iemaksāti Lietuvas apelācijas tiesas depozītrēķinā.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa (turpmāk – Ziemeļu rajona tiesa) ar 2005. gada 26. augusta lēmumu atzina un atļāva izpildīt Latvijas Republikas teritorijā minēto Lietuvas apelācijas tiesas spriedumu daļā par 26 000 LTL ekspertīzes izdevumu un 11 453 LTL advokāta pakalpojumu piedziņu no J.B. (kopā: 7640,41 LVL). Turklāt Ziemeļu rajona tiesa nolēma arī nodrošināt Lietuvas apelācijas tiesas sprieduma izpildi Latvijā, apķīlājot Latvijas teritorijā esošo J.B. mantu.

Nedaudz vēlāk Lietuvas Augstākā tiesa ar savu 2005. gada 30. septembra lēmumu nolēma pieņemt J.B. kasācijas sūdzību, kā arī apturēt Kauņas apgabaltiesas 2001. gada 12. novembra un Lietuvas apelācijas tiesas 2005. gada 5. jūlija spriedumu izpildi uz laiku, kamēr tiks izskatīta kasācijas sūdzība.

Šī iemesla dēļ J.B. pārstāvis 2005. gada 13. oktobrī iesniedza Ziemeļu rajona tiesā pieteikumu par minētā Lietuvas Augstākās tiesas lēmuma atzīšanu un izpildi Latvijā un par Ziemeļu rajona tiesas 2005. gada 26. augusta lēmuma (ar kuru atzīts un atļauts izpildīt Lietuvas apgabaltiesas spriedums) darbības apturēšanu. 2005. gada 25. oktobrī Ziemeļu rajona tiesa izskatīja J.B. pieteikumu un pieņēma lēmumu atzīt un atļaut izpildīt Latvijas teritorijā Lietuvas Augstākās tiesas 2005. gada 30. septembra lēmumu. Par šo Ziemeļu rajona tiesas lēmumu a/s "AB Kraft Foods Lietuva" pārstāvis Rīgas apgabaltiesā iesniedza blakus sūdzību, kurā lūdza atcelt pirmās instances tiesas lēmumu. Blakus sūdzība bija pamatota ar to, ka esot pārkāpta Regulas Nr. 44/2001 53. panta pirmā daļa. Savukārt J.B. pārstāvis 2006. gada 23. februārī Rīgas apgabaltiesā iesniedza pretpieteikumu, kurā lūgts atzīt un izpildīt Lietuvas Augstākās tiesas 2006. gada 30. janvāra spriedumu, ar kuru atcelts Lietuvas apelācijas tiesas 2005. gada 5. jūlija spriedums un lieta nodota jaunai izskatīšanai Lietuvas apelācijas tiesā. Rīgas apgabaltiesa ar savu 2006. gada 20. marta lēmumu noraidīja a/s "AB Kraft Foods Lietuva" blakus sūdzību. Būdams neapmierināts ar šādu apgabaltiesas lēmumu, a/s "AB Kraft Foods Lietuva" pilnvarotais pārstāvis Latvijas Augstākās tiesas Senātā iesniedza blakus sūdzību par šo Rīgas apgabaltiesas lēmumu, norādot, ka ir pārkāpta Regulas Nr. 44/2001 53. panta otrā daļa un 55. panta pirmā daļa. Blakus sūdzībā lūgts atcelt minēto lēmumu un nodot jautājuma izskatīšanu Rīgas apgabaltiesai citā sastāvā.

1.2. Lieta Nr. SKC-494 (a/s "Mc Bride SAS" lieta)⁹

2005. gada 21. oktobrī vienkāršotās a/s "Mc Bride SAS" (pirms nosaukuma maiņas – vienkāršotā a/s "YPLON") pilnvarotais pārstāvis Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā (turpmāk – Latgales priekšpilsētas tiesa) iesniedza pieteikumu par "Parīzes Tirdzniecības strīdu tiesas" [resp. Parīzes Komerc­tiesas (fr. Tribunal de Commerce de Paris¹⁰)] 2005. gada 21. marta sprieduma izpildes atļaušanu Latvijā.¹¹ Pieteikumā bijis norādīts, ka minētais spriedums nav pārsūdzēts un ir stājies spēkā, un kā tāds tas izpildāms Latvijā saskaņā ar Regulas Nr. 44/2001 38. un 41. pantu.

Ar 2005. gada 21. marta lēmumu Latgales priekšpilsētas tiesa atļāva izpildīt Latvijas teritorijā minēto "Parīzes Tirdzniecības tiesas" spriedumu. Tiesa lēmumu pamatojusi ar CPL 636.–640. pantu un Regulu Nr. 44/2001.

Par šo Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu SIA "Latstal Enterprises" Rīgas apgabaltiesā iesniedza blakus sūdzību, kurā lūdza atcelt lēmumu un noraidīt pieteikumu. Blakus sūdzība pamatota ar to, ka attiecībā uz ārvalstu tiesu spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijā ir noteikta atzīšanas kārtība atkarībā no tiesas veida. Parīzes Tirdzniecības tiesa Francijā neesot tiesa, bet gan šķīrējtiesa. Turklāt sertifikātu esot izdevis "Parīzes Komerctribunāla" sekretārs, bet spriedumu taisījusi "Parīzes Tirdzniecības tiesa". SIA "Latstal Enterprises" norādījusi, ka neesot saprotams, kā Latgales priekšpilsētas tiesa ir konstatējusi, ka "Komerctribunāls" un "Tirdzniecības strīdu tiesa" ir viena un tā pati iestāde (sic!).

Ar Rīgas apgabaltiesas 2006. gada 20. marta lēmumu pirmās instances tiesas lēmums atstāts negrozīts. Apgabaltiesa konstatējusi Regulas Nr. 44/2001 38. panta pirmās daļas un 41. panta saturu un noraidījusi blakus sūdzības iesniedzēja SIA "Latstal Enterprises" norādi uz to, ka "Parīzes Komercstrīdu tiesa" un "Parīzes Tirdzniecības tiesa" varētu nebūt viena un tā pati tiesa; fakts, ka tā ir viena un tā pati tiesa, izrietot no atsauces sertifikātā uz to pašu spriedumu, ko taisījusi "Parīzes Tirdzniecības tiesa" (oriģinālā "Tribunal de Commerce de Paris"). Turklāt lietā neesot pierādījumu par to, ka šī tiesa ir šķīrējtiesa.¹² Līdz ar to, pēc apgabaltiesas domām, pirmās instances tiesa pilnīgi pamatoti piemērojusi CPL 77. nodaļas noteikumus par nolēmumu atzīšanu un izpildi. Rīgas apgabaltiesa arī atzina, ka SIA "Latstal Enterprises" arguments par savstarpējo saistību izpildi nav izskatāmās lietas priekšmets, jo attiecas uz strīda būtību. Apgabaltiesa noraidīja arī argumentu par to, ka Francijas tiesa neesot vērtējusi jautājumu par savu kompetenci. Līdz ar to apgabaltiesa atzina, ka nav konstatējami CPL 637. pantā noradītie ārvalstu tiesu spriedumu neatzīšanas pamati un ka pirmās instances tiesa pamatoti ir apmierinājusi a/s "Mc Bride SAS" pieteikumu.