ŽURNĀLS Tiesību prakse

29. Jūlijs 2008 /Nr.28 (533)

Izmantošana Krimināllikuma
149. panta otrās daļas izpratnē
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmums
Lietā Nr. SKK-4
2008. gada 12. februārī
2 komentāri

Atbildība par nelikumīgām darbībām ar autortiesību un blakustiesību objektiem ir stingri diferencēta, nodalot administratīvo un kriminālo atbildību.
Krimināllikuma 149. panta 2. daļas izpratnē izmantošana nevar tikt tulkota kā datorprogrammu instalēšana, jo starp materiāla labuma gūšanu un nelikumīgu autortiesību objekta izmantošanu ir jābūt tiešai saiknei. Vainīgajai personai jāgūst materiāls labums tieši ar šo objektu izmantošanu tam paredzētajam nolūkam.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs senators A. Freibergs, senators P. Dzalbe, senators V. Čiževskis, piedaloties prokurorei V.O., cietušā pārstāvim J.B., apsūdzētajam V.Š. un viņa aizstāvim A.E., izskatīja atklātā tiesas sēdē lietu sakarā ar apsūdzētā V.Š. aizstāvja zvērināta advokāta A.E. kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007. gada 24. septembra lēmumu un

konstatēja

ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007. gada 25. aprīļa spriedumu V.Š., personas kods [..], atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 149. panta trešajā daļā, un sodīts ar naudas sodu 20 (divdesmit) minimālo mēnešalgu jeb Ls 2400,00 (divi tūkstoši četri simti) latu apmērā bez mantas konfiskācijas.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2007. gada 24. septembra lēmumu pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.

Par šo lēmumu kasācijas sūdzību iesniedzis apsūdzētā V.Š. aizstāvis zvērināts advokāts A.E., kurš lūdz noteikt lietas izskatīšanu kasācijas instances tiesas sēdē mutvārdu procesā, atcelt pilnībā Rīgas apgabaltiesas 2007. gada 24. septembra lēmumu un izbeigt kriminālprocesu.

Sūdzībā norādīts, ka apelācijas instances tiesa, taisot savu nolēmumu, pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumu un Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu.

Krimināllikuma pārkāpums, pēc aizstāvja uzskata, izpaužas sekojoši.

Apelācijas sūdzībā tika norādīts, ka tiesa nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 149. panta trešo daļu.

Tiesa secinājusi, ka V.Š., izmantojot autortiesību objektus, guvis materiālu labumu lielā apmērā. Vispārzināms ir komerctiesību princips, kas nošķir dalībnieka un sabiedrības atbildību par savām saistībām. Krimināllikuma 149. panta izpratnē likumdevējs nav taisījis izņēmumu un nav noteicis, ka noziedzīgā nodarījuma subjekts ir speciāla persona – amatpersona vai konkrēti "rīkotājdirektors ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi". Šī nav juridiskās personas lieta, bet nozieguma subjekts ir fiziska persona.

Konkrētā panta dispozīcija pieprasa obligātu autortiesību objektu izmantošanu materiālu labumu gūšanai. Pats glabāšanas fakts, kas principā netiek noliegts un sakarā ar ko uzņēmums labprātīgi ir samaksājis kompensāciju, nerada Krimināllikuma 149.

komentāri (2)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Manuprāt,
30. Jūlijs 2008 / 23:01
0
ATBILDĒT
tiesību principi ir gan vispārēji (attiecināmi uz visiem), gan vispārīgi (ar plašu saturu, ļaujot tos plaši piemērot, nevis attiecināt vienīgi uz konkrētu situāciju). Vispārīgs, atbilstoši latviešu valodas normām, (nejaukt ar virspusējs) nenozīmē - ne šis, ne tas, bet, runājot par tiesību principiem, pareizāk ir sacīt "vispārējie" (tomēr, kā jau minēts, principi vienlaikus ir arī vispārīgi).
princips
30. Jūlijs 2008 / 10:09
0
ATBILDĒT
jāpiebilst,ka tiesību principi ir "vispārēji",t.i.attiecas uz visiem u.tml.,nevis "vispārīgi",t.i.ne šis ne tas.(sk.sūdzības iesniedzēju)
visi numura raksti
Sannija Matule, Irēna Kalniņa
Intervija
Juristu profesionālā apvienība
tiecas pēc pārmaiņām
Jau nedaudz vairāk par gadu ir dibināta un darbojas Latvijas jauno juristu asociācija (LJJA), kas aicina tai pievienoties visus interesentus. Taču, kā intervijā uzsver organizācijas valdes priekšsēdētāja Irēna Kalniņa, LJJA nav ...
18 komentāri
Baiba Rudevska
Eiropas telpā
Regulas Nr. 44/2001 piemērošanas prakse
Latvijas tiesās
2 komentāri
Sergejs Rudāns
Tiesību prakse
Tiesas lēmuma par
prasības nodrošināšanu izpilde
Žurnālā "Jurista Vārds" ir izvērtusies diskusija starp diviem rakstu autoriem. Žurnāla 2008. gada 29. aprīļa numurā publicēts Kristīnes Neimanes raksts "Prasības nodrošinājuma nozīme civilprocesā" kurā tika kritizēts Eduarda ...
1 komentāri
Inga Kačevska
Īsziņas
Starptautiskam arbitrāžas procesam veltīts seminārs
Īsziņas
Ministrs gaida priekšlikumus
AUTORU KATALOGS