ŽURNĀLS Tiesību prakse

I. Ievads

[1] Tiesu prakses apkopojuma mērķis ir noskaidrot svarīgākās administratīvo tiesu prakses atziņas par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošanu administratīvajā procesā tiesā.

[2] Vairākas tiesu prakses atziņas par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošanu izklāstītas jau Augstākās tiesas 2007. gada tiesu prakses vispārinājumā "Ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā iekļauto tiesību normu interpretācija un piemērošana". Tomēr arī 2008. gadā administratīvo tiesu praksē izteiktas jaunas atziņas par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanu. Tāpat minētajā 2007. gada apkopojumā nav aptverti visi jautājumi, kas attiecas uz pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošanu. Tādēļ ir aktuāls šis apkopojums.

[3] Šā gada 18. decembrī Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi vērienīgus Administratīvā procesa likuma grozījumus, kas skar arī pantus, kuri regulē pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļus. Grozījumi stājās spēkā 2009. gada 1. janvārī. Tomēr grozījumi lielākoties ir veidoti, ņemot vērā tiesu praksē identificētās problēmas. Tie neskar pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu būtību un piemērošanas kritērijus. Līdz ar to šajā apkopojumā ir atziņas, kas radušās pirms grozījumu pieņemšanas, tomēr būs aktuālas arī nākotnē.

II. Pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļi un to nošķiršana

[4] Administratīvā procesa likums paredz trīs pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļus:

1) administratīvā akta un faktiskās rīcības darbības apturēšanu un atjaunošanu (185. un 185.¹ pants),

2) pagaidu noregulējumu (195.–202. pants),

3) tiesas sprieduma tūlītēju izpildi (265. pants).

[5] Senāts norādījis, ka apturēšana un pagaidu noregulējums ir radniecīgi institūti un to piemērošanā izmantojami vieni un tie paši principi. Pagaidu noregulējums no administratīvā akta un faktiskās rīcības darbības apturēšanas atšķiras vienīgi ar tiesiskajām sekām, kuras tas rada. Proti, atšķirība ir tikai apstāklī, ka administratīvā akta darbības apturēšana nozīmē, ka tiesiskais stāvoklis no apstrīdēšanas procesa sākuma līdz tā beigām ir tāds kā pirms administratīvā akta izdošanas. Tas parasti ir izmantojams, ja pieteikums ir par administratīvā akta atcelšanu. Savukārt ar pagaidu noregulējumu tiek radītas jaunas tiesiskās sekas. Tas parasti ir izmantojams, ja pieteikums ir par administratīvā akta izdošanu.¹

Senāts ir norādījis: "Administratīvā akta darbības apturēšanas mērķis ir nodrošināt esošā stāvokļa saglabāšanu. Līdz ar to apturēta tiek tādu administratīvo aktu darbība, kas ir adresātam pienākumu uzliekoši. Ja pieteikums iesniegts par labvēlīga administratīvā akta izdošanu (konkrētajā gadījumā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu), pieteicējs savu tiesību aizsardzības nodrošināšanai var lūgt piemērot pagaidu noregulējumu [..]."²

[6] Izšķiroša nozīme tiesu praksē piešķirta tam, kurš no pagaidu aizsardzības līdzekļiem lietā objektīvi ir piemērojams, lai nodrošinātu procesa dalībnieka tiesību ievērošanu, nevis tam, kādu pagaidu aizsardzības līdzekli procesa dalībnieks tiešā tekstā lūdzis piemērot. Ja procesa dalībnieks lūdzis piemērot pagaidu noregulējumu, bet tiesa secina, ka lietā skatāms jautājums par administratīvā akta darbības apturēšanu vai otrādi, tad tiesa pati var pārformulēt lūgumu un lemt par atbilstošā pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.³ Procesa dalībnieka intereses ar to ne tikai netiek aizskartas, bet pat tiek veicinātas, jo tiesa ņem vērā procesa dalībnieka mērķi, kuru tas vēlējies panākt ar lūgumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu, un piemēro tā sasniegšanai un lietas būtībai atbilstošāko līdzekli.

[7] Praksē ir bijuši gadījumi, kuros procesa dalībnieks pēc tam, kad tiesa ir noraidījusi viņa lūgumu par administratīvā akta darbības apturēšanu, ir iesniedzis lūgumu par pagaidu noregulējumu, lai sasniegtu to pašu mērķi, kuru tas vēlējās sasniegt ar administratīvā akta darbības apturēšanu. Administratīvās tiesas konsekventi atzinušas, ka šāda pieeja nav pieļaujama. Administratīvā apgabaltiesa ir norādījusi, ka Administratīvā procesa likuma 185. pants ir uzskatāms par speciālo tiesību normu attiecībā pret 195. pantu. Līdz ar to pagaidu noregulējuma institūts nav piemērojams tajos gadījumos, kad runa ir par administratīvā akta darbības apturēšanu.⁴

[8] Administratīvā apgabaltiesa norādījusi arī, ka pat apstāklis, ka persona vai iestāde neievēro Administratīvā procesa likuma 185. pantā paredzētos pienākumus vai tiesības, pats par sevi nenozīmē, ka piemērojams pagaidu noregulējums. Apgabaltiesa vērsusi uzmanību uz to, ka pagaidu noregulējuma institūts nav atzīstams par piespiedu līdzekli Administratīvā procesa likuma 185. pantā paredzēto tiesību normu izpildei, ja tās netiek ievērotas. Administratīvā procesa likuma 185. pantā paredzētā pārsūdzēto administratīvo aktu apturēšana un 195. pantā paredzētais pagaidu noregulējums ir patstāvīgi tiesību institūti, kuri nav piemērojami vienlaikus.⁵

[9] Senāts ir norādījis, ka pagaidu aizsardzības līdzekļi nevar pārsniegt prasījuma robežas, jo pagaidu aizsardzība ir attaisnojama tikai tiktāl, ciktāl sakarā ar tiesvedības procesu tiek aizkavēta konkrēto tiesisko attiecību galīga noskaidrošana un privātpersonas interešu īstenošana. Senāts norādījis, ka no Administratīvā procesa likuma 185.¹ panta otrās daļas un 195. panta pirmās daļas, kas iespēju sniegt pagaidu aizsardzību saista tieši ar pieteikuma pirmšķietamu pamatotību, izriet, ka ir jāpastāv atbilstībai starp tiesas pārbaudei nodoto prasījumu (tātad attiecīgi iespējamo spriedumu) un pagaidu aizsardzības apjomu. Pagaidu aizsardzības apjoms nevar iesniegties tādās tiesiskajās attiecībās, kuras tiesa nevērtēs, izskatot lietu pēc būtības. Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir attaisnojami, ciktāl tie ir vērsti tieši uz nākotnē sagaidāmo spriedumu.⁶

Piemēram, Senāts norādījis: "Pieteikums par būvatļaujas atcelšanu (atzīšanu par spēkā neesošu vai par prettiesisku) nozīmē, ka pieteicējs pārsūdz citai personai labvēlīgu administratīvo aktu ar ilgstošu darbību, kurš skar vai var skart pieteicēja tiesības vai tiesiskās intereses. Šis prasījums nozīmē, ka pagaidu aizsardzības līdzeklim ir jāaprobežojas ar šā administratīvā akta darbības apturēšanu vai atjaunošanu. Neizslēdzot gadījumus, kad arī prasījumā par tāda administratīvā akta atcelšanu, kurš ir izmainījis kādas personas tiesisko situāciju, varētu tikt piemērots pagaidu noregulējums specifiska noregulējuma nepieciešamības gadījumā, pamatprincips tomēr ir, ka pagaidu aizsardzība nepārsniedz pārsūdzētā administratīvā akta kā tāda darbības ietvarus.