Līdz šim tika diskutēts par tieslietu sistēmai nepieciešamo finansējuma apmēru un sadali starp tās komponentiem. Diskusijas bija gan konstruktīvas, gan arī ne ļoti – tika izteikti arī nepārdomāti pieņēmumi un spekulācijas. Tagad tieslietu sistēmai nepieciešamais finansējuma apmērs un sadale ir ieguvusi konkrētas aplēses. Izteiktās idejas un aprēķini ir apkopoti 2010. gada valsts budžeta likumprojektā. Valsts budžeta likumprojektam ir atlicis pēdējais spurts Saeimā, kurai jāizskata un jāpieņem izšķirošais lēmums par tā spēkā stāšanos. Lai padarītu šo procesu vieglāku un raitāku, šā gada 28. oktobrī tieslietu ministrs Mareks Segliņš viesojās Saeimas Juridiskajā komisijā. Ministrs atsevišķi tikās arī ar Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu deputātiem un runāja par Tiesu iekārtas likumprojekta pieņemšanas gaitu.
Tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi par 2010. gada budžetu un paredzētajām reformām tieslietās. Sarunā piedalījās arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis un parlamentārais sekretārs Reinis Bērziņš.
Attiecībā uz nākamā gada budžetu kā pozitīvais tika norādīts tas, ka netiks samazināta darba samaksa tiesu darbiniekiem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar ieslodzīto apsargāšanu. Tika diskutēts arī par divu miljonu latu parādu, kas Ieslodzījuma vietu pārvaldei radies par komunālajiem maksājumiem. Tieslietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka Ministru kabinets piešķirs līdzekļus šī parāda nomaksai un ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2010. gada 20 miljonu latu budžetam vajadzētu vēl papildus divus miljonus latu, lai šī joma varētu iztikt. Pirms tam gan būtu jāauditē dažas Ieslodzījuma vietu pārvaldes izdevumu pozīcijas, lai pārliecinātos par līdzšinējo finanšu izdevumu efektivitāti.
Savukārt salīdzinājumā ar 2009. gadu tiesnešu darba samaksa tiks samazināta par 12–13% un tiesnešu darba atlīdzības jautājums arī turpmāk tiks regulēts likumā "Par tiesu varu". Saeimas deputāti akcentēja, ka tiesnešu darba samaksas samazinājuma lielums tomēr esot mazāks nekā citiem publiskā sektora darbiniekiem. Turklāt tiesnešu algu samazinājumam ir noteikts pārejas posms uz diviem gadiem, pēc kuriem, pie labvēlīgas ekonomikas augšupejas, varēs atgriezties pie iepriekšējā atlīdzības apjoma.
Salīdzinājumā ar 2009. gadu citu tieslietu sistēmas iestāžu budžeti diezgan būtiski tiks samazināti. Piemēram, nākamajā gadā tulkošanas un terminoloģijas izstrādes vajadzībām atvēlēti tikai 57%, Valsts probācijas dienestam un Tiesu administrācijai – 75% no 2009. gada budžeta apjoma. Neraugoties uz būtisko finanšu resursu samazinājumu, piemēram, Valsts probācijas dienesta vadītājs esot apliecinājis Tieslietu ministrijai, ka arī ar šādu budžetu Valsts probācijas dienests varēs izpildīt visas savas līdzšinējās funkcijas.
Nākamajā gadā būs samazinātas cietušo kompensācijas krimināllietās. Tiek samazināts arī valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjoms. Šajā sakarā Saeimas deputātiem radās jautājums par valsts advokāta institūta ieviešanu. Uz to tieslietu ministrs atbildēja, ka viņš atbalsta šo ideju un tas būs viens no nākotnē risināmajiem jautājumiem. Tas varētu būt viens no variantiem, kā nodrošināt juridisko palīdzību maznodrošinātajām personām un kas varētu veiksmīgāk bruģēt jauno juristu ceļu uz advokatūru.
Tieslietu ministrija ir izstrādājusi Maksātnespējas likumprojektu, kas maksātnespējas procesu padara ērtāku, ātrāku un efektīvāku. Tajā arī ir līdzsvarotas kredītņēmēju un banku intereses gadījumos, kad hipotekārā kredīta ņēmējs nevar izpildīt savas saistības. Likumprojektā ir noteikts, ka gadījumā, ja banka nolemj atsavināt nekustamo īpašumu un to tā izdara par mazāku summu nekā ir izsniegtais kredīts, tad kā kompromiss starp kredītņēmēju un banku tiek noteikts tas, ka kredītņēmējam piecu gadu laikā jāsamaksā bankai 20% no starpības, ko veido kredīta un atsavinājuma darījuma summa.
Saistībā ar budžetu tika runāts arī par reformām tieslietu sistēmā. Jau tagad ir veikta atbalsta funkciju centralizācija, bet nākotnē tiks centralizētas grāmatvedības, informācijas tehnoloģiju un audita funkcijas. Optimizācijas nolūkos pavisam drīz Saeimai būs jālemj arī par Naturalizācijas pārvaldes pievienošanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. No Izglītības un zinātnes ministrijas izskanējis viedoklis, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde no tās varētu pārņemt arī jautājumus, kas saistīti ar valodas prasmju pārbaudīšanu.
Joprojām aktuāls ir jautājums par visu reģistru apvienošanu vienā iestādē, bet tiek diskutēts arī par citām alternatīvām. Saglabājot zemesgrāmatas, to tiesneši varētu uzņemties papildu funkcijas, izskatot bezstrīdus lietas. Deputāti arī norādīja, ka Uzņēmumu reģistra nosaukums ir maldinošs, jo tas jau sen apkalpo ne tikai uzņēmumu reģistru, bet arī laulības līgumu, politisko partiju un apvienību reģistru utt. Beigās Tieslietu ministrija norādīja, ka Uzņēmumu reģistrs, Valsts zemes dienests un zemesgrāmatu nodaļas 2010. gadu uzsāks kā līdz šim. Nav arī apspriežams jautājums par Uzņēmumu reģistra nodošanu privātajam sektoram, jo pašlaik Uzņēmumu reģistrs nopelna apmēram miljonu latu vairāk nekā ir nepieciešams tā uzturēšanai, kā arī tā veiktajām funkcijām ir publisks raksturs. Turklāt, lai veicinātu uzņēmējdarbības vidi, tiks samazinātas dažas Uzņēmumu reģistra valsts nodevas.
Tieslietu ministrs secināja, ka 2010. gadā arī ar ierobežotajiem finanšu līdzekļiem tiesu sistēma izdzīvos.
Ar Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu deputātiem tieslietu ministrs runāja par Tiesu iekārtas likumprojekta pieņemšanas gaitu. Klātesošie nonāca pie kopīgas atziņas, ka šīs Saeimas laikā šis likumprojekts netiks pieņemts. Tomēr ir dažas lietas, kas jau tagad būtu ieviešamas likumā "Par tiesu varu". Kā viena no būtiskākajām ir Tieslietu padomes izveide, ko atbalsta gan ministrijā, gan arī tiesnešu vidū.
Nākotnē ir plānots pāriet uz trīs tiesu instancēm, kas nozīmē, ka pirmā tiesu instance izskatīs visas lietas. Nebūs vairs "noteikumu", ka dažas lietas kā pirmā tiesu instance var izskatīt tikai apgabaltiesa.
Gatis Litvins