ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

22. Februāris 2011 /Nr.8 (655)

Piezīmes pie jaunā Maksātnespējas likuma
1 komentāri
Helmuts Jauja
Maksātnespējas administrācijas direktora vietnieks juridiskajos jautājumos 

Kopš 2010. gada 1. novembra Latvijā ir spēkā jauns Maksātnespējas likums. Publiskajā telpā līdz šim jau ir apspriesti gan atsevišķi jaunā likuma institūti, gan arī likums kopumā. Ir izskanējuši gan atzinīgi vārdi, gan arī kritika, tostarp pat apšaubot jauna likuma nepieciešamību kā tādu. Neskatoties uz dažādajiem viedokļiem, vismaz vienā jautājumā valda vienprātība – salīdzinājumā ar iepriekšējo jaunais likums balstās uz daļēji atšķirīgu izpratni par maksātnespējas procedūru mērķiem un uzdevumiem, kā arī atšķirīgu izpratni par valsts un procesa dalībnieku (parādnieka, kreditoru, administratoru) lomu maksātnespējas procesā.

Lai turpmākās diskusijas dalībniekiem, likuma piemērotājiem un citiem interesentiem būtu pilnīgāks priekšstats par apspriežamajām tēmām, savā rakstā mēģināšu atbildēt uz jautājumiem, kāpēc bija nepieciešams jauns likums un kādas ir jaunā likuma pamatnostādnes. Vienlaikus aplūkošu atsevišķus vispretrunīgāk vērtētos jaunā likuma institūtus.

Runājot par maksātnespējas tiesību nozari, parasti tiek nošķirta juridisko personu maksātnespēja no fizisko personu jeb patērētāju maksātnespējas. Šā raksta ietvaros koncentrēšos uz jaunā likuma aplūkošanu tikai no juridisko personu perspektīvas. Turklāt, ņemot vērā, ka absolūti lielākā daļa juridiskās personas maksātnespējas procedūru klienti ir komersanti, rakstā tiks likts uzsvars uz maksātnespējas regulējuma un komercdarbības vides mijiedarbību.

Ekonomiskā krīze – maksātnespējas reformu laiks

Lai izprastu procesus, kas notiek mūsu valstī, palūkosimies uz sevi no plašāka mēroga skatupunkta. Raugoties no starptautiskās pieredzes viedokļa, tieši ekonomisko satricinājumu periodi ir laiks, kad valstis pievēršas maksātnespējas regulējuma izvērtējumam un uzlabošanai.1 Īpašs pavērsiena punkts šajā ziņā notika pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad pēc astoņdesmito gadu ekonomiskās augšupejas sekoja lejupslīde. Līdzīgas tendences pasaulē vērojamas arī šobrīd. Pēc Pasaules Bankas datiem pēdējā ekonomiskā recesija ir bijusi stimuls reformēt savu maksātnespējas regulējumu 16 valstīm, tostarp ne tikai Austrumeiropā un Āzijā, bet arī valstīs ar augsti attīstītu ekonomiku.2 Diskusijas par maksātnespējas regulējuma uzlabojumiem joprojām notiek Nīderlandē, Vācijā, Lielbritānijā un citur. Tas skaidrojams ar to, ka pēdējās desmitgadēs maksātnespējas regulējums ir atzīts par svarīgu ekonomiskās aprites elementu, kas atkarībā no tā efektivitātes vai nu stimulē ekonomisko stabilitāti un attīstību, vai tieši pretēji, to bremzē. Ekonomiskās krīzes laikā uz maksātnespējas procedūrām ir papildu spiediens, izgaismojot to vājākās vietas un ietekmi uz ekonomiku kopumā.

Mūsu līdzšinējais Maksātnespējas likums pretēji pasaules tendencēm bija izstrādāts un pieņemts brīdī, kad ekonomika piedzīvoja augšupeju. Lai arī šis likums nenoliedzami bija solis uz priekšu maksātnespējas regulējuma attīstībā,3 tomēr ekonomiskā krīze kā lakmusa papīrs skaudri iezīmēja daudzu likumā ietvertu institūtu neefektivitāti galveno maksātnespējas regulējuma mērķu sasniegšanā. Proti, palīdzēt dzīvotspējīgiem komersantiem atveseļoties un savlaicīgi atsijāt dzīvotnespējīgos, ātri atgriežot šo komersantu aktīvus atpakaļ ekonomiskajā apritē. Tāpēc, raugoties no starptautiskās prakses viedokļa, Maksātnespējas likuma reforma tieši šobrīd ir absolūti likumsakarīga.

 

Nav jāizgudro divritenis

Atjaunotās Latvijas valsts pieredze tirgus ekonomikas apstākļos ir nepilni 20 gadi, kuru laikā nenoliedzami ir sasniegts daudz, taču joprojām atpaliekam no valstīm, kam šī pieredze ir daudz lielāka. Tas pats attiecas uz maksātnespējas tiesību sistēmu. Līdzīgi kā demokrātijas tradīcijas varam mācīties no valstīm ar ilgāku demokrātijas pieredzi, arī atziņas par maksātnespējas regulējuma lomu, uzdevumiem un labo praksi varam smelties no starptautiskās pieredzes, kas krāta daudz ilgāk nekā Latvijā un ir daudz niansētāk izpētīta. Daudzi jautājumi, par kuriem šobrīd strīdamies un diskutējam, valstīs ar lielāku pieredzi un attīstītāku maksātnespējas tiesību sistēmu sen ir kļuvuši par aksiomu.

Protams, ir jāatzīst, ka pasaulē nepastāv ideāls maksātnespējas procedūru paraugs, kuru implantējot jebkurā tiesību sistēmā varētu sasniegt optimālu rezultātu. Katras nacionālās valsts maksātnespējas regulējums ir atšķirīgs, ņemot vērā vēsturiskos, sociālos un ekonomiskos apstākļus. Tomēr maksātnespējas tiesību piesaiste ekonomiskajām likumsakarībām, kas visur tirgus apstākļos darbojas līdzīgi, ļauj dažādās valstīs uzkrāto praksi maksātnespējas procesu jomā vispārināt un veiksmīgi izmantot citās valstīs, neskatoties uz atšķirīgām tiesību sistēmām.4

Viens no plaši pazīstamiem labās prakses apkopojumiem ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komitejas (UNCITRAL) izdotās vadlīnijas maksātnespējas tiesību politikas veidotājiem.5 Šīs vadlīnijas nedod universālu recepti, taču tajās ir apkopota pasaules pieredze svarīgāko maksātnespējas institūtu regulēšanā, apskatītas dažādu regulējuma variantu stiprās un vājās puses, iesakot, pēc ekspertu domām, labākos risinājuma variantus.

UNCITRAL vadlīniju atziņas ir ņemtas vērā arī jaunā Maksātnespējas likuma tapšanas gaitā, cenšoties veidot likumu tā, lai tas atbilstu mūsdienu ekonomikas apstākļiem un, ņemot vērā ekonomikas globālo raksturu, būtu arī konkurētspējīgs no investīciju piesaistes viedokļa. Ar UNCITRAL vadlīniju palīdzību mēs varam gan noskaidrot starptautiski universālos maksātnespējas nozares tiesību principus6 un to saturu, gan arī izmantot tās kā doktrīnai pielīdzināmu sekundāro tiesību avotu mūsu Maksātnespējas likuma piemērošanā.

 

Maksātnespējas procedūru uzdevumi mūsdienu ekonomikā

Par maksātnespējas regulējuma galvenajiem uzdevumiem starptautiskajiem ekspertiem nav īpašu domstarpību.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
..
22. Februāris 2011 / 23:43
0
ATBILDĒT
Paldies, beidzot arī kāds objektīvs komentārs par jauno likumu no ne-praktizējoša administratora
visi numura raksti
Dina Gailīte
Notikums
Būtiski sarūk noziedzība, prokuratūra turpina strādāt
Pagājušajā nedēļā, 16. februārī, notika ikgadējā Latvijas virsprokuroru sanāksme, pulcējot gan prokuratūras darbiniekus, gan lielu skaitu šā pasākuma tradicionālo viesu – Saeimas, Augstākās tiesas, valdības, Valsts kontroles, ...
2 komentāri
Jeļena Rakova
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokātu ētika: honorārs un personiskā reklāma
2010. gada aprīlī Latvijas Zvērinātu advokātu kopsapulce pieņēma grozījumus Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtos1 (turpmāk – Statūti) un Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksā2 (turpmāk – arī Ētikas ...
4 komentāri
Danuta Šavdine
Nedēļas jurists
Danuta Šavdine
3 komentāri
Tiesību prakse
Valsts atbildība par tās iestāžu amatpersonu prettiesisko rīcību
Par iestādi Civillikuma 1407. panta izpratnē atzīstama patstāvīga jeb autonoma valsts iestāde. Tiešās pārvaldes iestādes nav iestādes Civillikuma 1407. panta izpratnē, un tām nav juridiskas personas statusa, jo tās savā darbībā ...
2 komentāri
Informācija
Valsts prezidenta atbildes vizīte
AUTORU KATALOGS