ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Augusts 2011 /Nr.32 (679)

Aresta uzlikšana mantai
1 komentāri
Mg.iur.
Jekaterina Lapina
Rīgas apgabaltiesas tiesneša palīdze 

Latvijas Republikas Satversmes 105. pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.1 Kriminālprocesa likuma 28. nodaļa "Mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšana"2 regulē vienu no šādiem ierobežojumiem. Veicot padziļinātu minētā tiesību institūta analīzi, ar nožēlu nācās secināt, ka Latvijā juristi ārkārtīgi maz velta uzmanību tik represīvam pagaidu nodrošinājuma līdzeklim kā aresta uzlikšana mantai. Taču juridiskās literatūras neesamība konkrētajā gadījumā per se vēl nenorāda uz tiesību institūta pietiekamību un problemātikas neesamību. Tieši otrādi, Kriminālprocesa likuma 28. nodaļa ir neizsmeļams problēmjautājumu avots, kuru risināšanai to komplicētības un daudzējādības dēļ vienam otram juristam pietrūkst drosmes un kompetences.

Aresta uzlikšanas mantai institūts nekad nav zaudējis savu aktualitāti, jo reti kura kriminālprocesa ietvaros, ja tajā tiek risināts kāds mantisks jautājums, netiek piemērots minētais nodrošinājuma līdzeklis.

Sniedzot aresta uzlikšanas mantai tiesiskā regulējuma vispārīgo raksturojumu, jāatzīmē, ka 1926. gada kriminālprocesa likumos3, Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Kriminālprocesa kodeksā4 un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā5 atsevišķa nodaļa mantisko jautājumu nodrošināšanai kriminālprocesā netika veltīta. Gan LPSR Kriminālprocesa kodeksā, gan Latvijas Kriminālprocesa kodeksā aresta uzlikšana mantai tikusi iekļauta izmeklēšanas darbību sarakstā, bet, izstrādājot Kriminālprocesa likumu6, likumdevējs šo tiesību institūtu ir nodalījis atsevišķā nodaļā, atstājot atklātu jautājumu par aresta uzlikšanas mantai vietu kriminālprocesuālo tiesību sistēmā. Kaut arī no Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās dienas pagājuši vairāk nekā pieci gadi, tā 28. nodaļā joprojām pastāv vairāki būtiski neatrisināti jautājumi. Piemēram, likums pilnībā neatklāj aresta uzlikšanas mantai būtību un saturu, nenosaka tiesību institūta vietu kriminālprocesuālo tiesību sistēmā, neizskaidro, kādi ierobežojumi paredzēti īpašniekam gadījumā, ja viņa mantai uzlikts arests mantisko jautājumu risinājuma nodrošināšanai kriminālprocesā. Daži jēdzieni, kas attiecināmi uz pētāmo tiesību institūtu, ir izteikti ģenerālklauzulas formā, līdz ar to tiesību piemērotājam pašam jānosaka jēdziena saturošās normas interpretācijas vadlīnijas. Ievērojot, ka likumā fiziski nav iespējams atspoguļot visas ar aresta uzlikšanu mantai saistītās situācijas un apstākļu kombinācijas, ar kurām ikdienā saskaras visas kriminālprocesā iesaistītās personas, juridiskās literatūras neesamība šajā jautājumā ir nopietns šķērslis likuma robu aizpildīšanai ar Latvijas juristu autoritatīvo viedokli, kā rezultātā nereti noteiktās interpretācijas vadlīnijas nonāk pretrunā likumdevēja izvirzītajam institūta mērķim.

Jānorāda, ka nedz spēkā esošajā Kriminālprocesa likumā, nedz citos normatīvajos aktos aresta uzlikšanas mantai legālā definīcija nav sniegta, likumdevējam, iespējams, uzskatot to par pašsaprotamu. Arī pēdējā laikā latviešu valodā iznākušajās mācību grāmatās vai zinātniskajos rakstos analizējamais tiesību institūts nav definēts. Dažās vārdnīcās7 gan ir sniegti aresta uzlikšanas mantai jeb mantas aresta atšķirīgi definējumi, taču tajos iekļautās pazīmes neatklāj šī institūta būtību un lielākoties vispār konceptuāli ir pretrunā Kriminālprocesa likumā norādītajiem aresta uzlikšanas mantai elementiem, kas ir šķērslis kāda praktiskā jautājuma atrisināšanai ar eksistējošo definējumu palīdzību. Vienlaikus nav pamata uzskatīt, ka praksē pastāv ārkārtīga nepieciešamība minētā tiesību institūta legālās definīcijas izveidei, jo tie elementi, kas varētu veidot aresta uzlikšanas mantai definīciju, jau ir iekļauti Kriminālprocesa likuma 28.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Andrejs Judins
11. Augusts 2011 / 22:31
0
ATBILDĒT
Paldies par labu rakstu!
visi numura raksti
Zanda Nore
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumsoda tiesiskie aspekti patērētāju tiesībās
Šā raksta mērķis ir noformulēt un piedāvāt pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem, kā arī citiem tiesību subjektiem, kuriem tas ir aktuāli, iespējamos līgumsoda apmēra noteikšanas (vērtēšanas) kritērijus. Līdz ar to rakstā ...
8 komentāri
Jānis Pleps
Skaidrojumi. Viedokļi
Cilvēktiesību ierobežošana izņēmuma stāvoklī
Saeimas atlaišanas laikā sabiedrības uzmanību piesaistīja Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli".1 Likumprojekts izstrādāts ar mērķi "nodrošināt valsts augstāko amatpersonu un ...
Irēna Kalniņa
Nedēļas jurists
Irēna Kalniņa
3 komentāri
Tiesību prakse
Attaisnojuma dokumentu noformēšanas prasību neievērošanas sekas
Tas, ka kādā no attaisnojuma dokumentiem nav kāda no likuma "Par grāmatvedību" 7. pantā norādītajiem rekvizītiem, nav pamats neatzīt šo dokumentu par attaisnojuma dokumentu, ja vien attiecīgā rekvizīta trūkums nerada šaubas par ...
Tiesību prakse
Par kolīziju normām
Izšķirot jautājumu par ārvalsts likumu piemērošanu, tiesai vispirms ir nepieciešams noteikt izskatāmās prasības priekšmetu. Tiesa nedrīkstēja interpretēt ārvalsts likumu ar Civillikuma 1415. panta palīdzību, jo tas ir pretrunā ar ...
AUTORU KATALOGS