Jau izsenis juristu vidē ir aktuāla diskusija par likumu patieso būtību un jēgu, vienlaikus mēģinot rast viedokļu kompromisu un definēt, ko ietver jēdziens "labs, pareizs likums". Lai arī par to domas dalās, jo ne visi ir vienisprātis, piemēram, par taisnīguma – likuma mērauklas – izpratni, tomēr šķiet, ka tikai retais atbalstītu tiesisko nenoteiktību jeb, gluži kā dzejas rindās, iespēju katram likumā atrast ko savu atbilstoši tā brīža vajadzībām, vēlmēm un sajūtām.
Varbūt nedaudz pārspīlēts salīdzinājums, tomēr šoreiz tā ir sanācis ar jautājumu, kas skar no Komerclikuma izrietošo kapitālsabiedrību valdes locekļu pārstāvību, funkcijas, uzdevumus, nodarbinātību. Kāds oponēs – šajā ziņā likumos viss ir skaidrs un saprotams, taču šī žurnāla numura tēma atklāj ko citu – dažādos aspektos vienprātības nav, un tas spilgti izpaužas arī likuma piemērošanas praksē. Tā, piemēram, šajā numurā izlasīsiet, ka tiesas spriedumus un tajos paustās atziņas, ar kurām valsts pārvaldes iestāde pamato un pastiprina savas administratīvās prakses tiesiskumu, autoritatīvs komerctiesību eksperts komentē nepārprotami: "VID un tiesas argumentācijas gaita [..] ir stipri apšaubāma ne vien no komerctiesību, darba tiesību un tiesību teorijas, bet arī no elementāras loģikas un argumentācijas skatupunkta. Līdz ar to var apgalvot, ka šāda administratīvā un tiesu prakse ir prettiesiska ne vien no komerctiesību, darba tiesību un nodokļu tiesību, bet arī no cilvēktiesību aspekta."
Tādēļ, atsaucoties Tieslietu ministrijas izteiktajam pamudinājumam, "Jurista Vārds" ir sagatavojis un lasītāju vērtējumam nodod šo speciālo tematisko numuru, kas tapis, lai izvērstu diskusiju par kapitālsabiedrību valdes locekļu tiesisko statusu un no tā izrietošajām tiesībām, pienākumiem to nodarbinātības un atlīdzības sakarā. Lai aptvertu pēc iespējas plašāku viedokļu spektru, minētās tēmas ietvaros savās domās dalās gan darba tiesību un komerctiesību, gan arī nodokļu tiesību speciālisti. Tādējādi lasītājiem šajā numurā piedāvājam praktizējošu juristu un mācībspēku viedokļus, valsts pārvaldes iestāžu (Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests) oficiālo nostāju, kā arī īpaši atlasītus spēkā stājušos Administratīvās rajona tiesas spriedumus (rubrikā "Tiesību prakse/Nolēmumi), kuri turklāt autoru rakstos (starp tiem LU Juridiskās fakultātes lektors Aigars Strupišs) tiek komentēti, analizējot tajos paustās atziņas.
Lai arī šis speciālais numurs joprojām nedod vienu konkrētu atbildi – divi reiz divi ir četri, tomēr, izzinot dažādos viedokļus, redakcijas ieskatā, šajos rakstos kopumā tomēr izkristalizējas būtiski apsvērumi un kritēriji, kas nākotnē var kalpot par vienveidīgu pieeju šo strīdīgo jautājumu risināšanā.
JV redakcija
Problēmas būtība un strīdīgie aspekti
Atbilstoši Komerclikumam valde ir kapitālsabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. "Kapitālsabiedrības vadīšana ir uz kapitālsabiedrības darbības nodrošināšanu vērsto pasākumu kompleksa realizācija kapitālsabiedrības iekšienē (tas ir, vadīšanas gadījumā nav tiešu attiecību ar trešo personu). Tādējādi vadīšana ietver, piemēram, lēmumu pieņemšanu, darbības organizēšanu un nodrošināšanu, darba iekšējās kārtības noteikumu un instrukciju apstiprināšanu utt. Otra likumā noteiktā valdes funkcija ir kapitālsabiedrības pārstāvēšana attiecībās ar trešajām personām, un tas izriet no valdes kā kapitālsabiedrības likumiskā pārstāvja statusa. Atšķirībā no vadīšanas funkcijas pārstāvības funkcija ir ārēja, uz āru vērsta. Pārstāvības funkcija ietver ne tikai darījumu slēgšanu ar trešajām personām, pilnvaru izsniegšanu un citādas darbības privāttiesiskajā sfērā, bet arī kapitālsabiedrības reprezentāciju publiski tiesiskajā sfērā."
Saskaņā ar Darba likuma 44. panta trešo daļu ar kapitālsabiedrības izpildinstitūciju locekļiem slēdzams darba līgums, ja vien viņi netiek nodarbināti, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Atbilstoši Komerclikuma noteikumiem valdes locekļi tiek nodarbināti, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu. Valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību atbilstoši viņa pienākumu apjomam un sabiedrības finansiālajam stāvoklim.
Praksē (jo īpaši viena īpašnieka sabiedrībās, kurās vienīgais dalībnieks ir arī vienīgais valdes loceklis) valdes locekļi nereti veic arī tādus pienākumus, kas ietilpst, piemēram, grāmatveža vai jurista funkcijās, nealgojot atsevišķu darbinieku minēto pienākumu veikšanai, kā arī neslēdzot ar valdes locekli darba līgumu par konkrēto pienākumu veikšanu un neparedzot atsevišķu atlīdzību par šiem pienākumiem. Atsevišķos gadījumos valdes locekļi veic arī, piemēram, pārdevēja vai šuvēja pienākumus. Tādējādi praksē ir daudz šādu reālu strīdīgu situāciju, par kurām, bet ne tikai, tika iztaujāti arī "Jurista Vārda" uzrunātie speciālisti:
• Vai valdes locekļa funkcijās (sabiedrības vadīšanā un sabiedrības darba organizēšanā un nodrošināšanā) ietilpst tādu pienākumu tieša izpilde, kas saistīti un nepieciešami sabiedrības darbības nodrošināšanai (piemēram, grāmatveža, jurista, pārdevēja, šuvēja pienākumu veikšana), vai arī par šādu pienākumu izpildi ir slēdzams atsevišķs darba līgums?
• Vai atsevišķs darba līgums ar valdes locekli par tādu pienākumu tiešu izpildi, kas nepieciešami un saistīti ar sabiedrības darbības nodrošināšanu, slēdzams arī viena īpašnieka sabiedrībās, kurās vienīgais īpašnieks ir arī vienīgais valdes loceklis un kurā netiek nodarbinātas citas personas?
• Vai valdes loceklim ir nosakāma atsevišķa atlīdzība par tādu darbību veikšanu, kas saistītas ar tiešu darbu izpildi, vai arī atlīdzība par minēto pienākumu veikšanu ietilpst valdes loceklim noteiktajā atlīdzībā par valdes locekļa pienākumu izpildi?
• Vai valdes loceklim atlīdzība par pienākumu veikšanu ir nosakāma obligāti, un vai normatīvajos aktos ir nepieciešams paredzēt minimālo atlīdzības apmēru, kādu ir tiesības saņemt valdes loceklim par savu pienākumu izpildi?