Atsaucoties "Jurista Vārda" redakcijas aicinājumam, šajā rakstā pausts autora viedoklis un komentāri1 par divos Administratīvās rajona tiesas spriedumos (abi stājušies likumīgā spēkā un publicēti šī žurnāla rubrikā "Tiesību prakse/Nolēmumi") paustajām tēzēm par komercsabiedrību valdes locekli kā darbinieku.
Ievads: spriedumu loģiskā konstrukcija
Kopējo spriedumos izteikto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un tiesas domu gaitu shematiski var attēlot aptuveni šādi:
A – persona X ir valdes loceklis;
B – likumā noteikts, ka valde vada sabiedrību;
C – vadības funkcija neietver nekādu citu darbu veikšanu;
D – tātad valdes loceklis nedrīkst darīt neko citu ārpus vadības bez atsevišķa līguma (darba līguma) noslēgšanas;
E – tātad, ja X kaut ko dara ārpus SIA vadības, viņam jāslēdz darba līgums;
F – par darba ienākumiem jāmaksā sociālās iemaksas;
G – tātad, ja ar X būtu slēgts darba līgums, būtu jāveic sociālās iemaksas;
H – darba līgums ar X nav noslēgts;
I – tomēr bija pienākums maksāt nodokli;
J – tātad notikusi izvairīšanās no nodokļiem.
Šīs domu gaitas analīzē ir jāaplūko: (a) valdes locekļa statuss sabiedrībā, (b) valdes locekļa amats darba līguma kontekstā un (c) nodokļu tiesību jautājumi par to, no kā tiek aprēķinātas sociālās iemaksas. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas jautājumi spriedumos nav aplūkoti, tādēļ par tiem netiks runāts.
Valdes locekļa statuss
SIA kā juridiska persona jeb fikcija (sk. Komerclikuma 135. pantu) nespēj patstāvīgi realizēt rīcībspēju. Tā nespēj ne slēgt darījumus, ne sniegt pakalpojumus, ne ražot preces. Šim nolūkam ir nepieciešamas fiziskās personas, caur kurām šī rīcībspēja tiek realizēta. Tas tiek panākts ar valdes institūtu (Komerclikuma 221.–224. pants). Valde ir sabiedrības institūts, kas realizē sabiedrības rīcībspēju. Likums nosaka divas valdes funkcijas: vadības funkciju un pārstāvības funkciju (Komerclikuma 221. panta pirmā daļa). Valdes locekļiem ir pienākums veikt abas funkcijas.
Sabiedrības vadīšana nozīmē uz SIA darbības nodrošināšanu vērsto pasākumu realizāciju, kas noris sabiedrības iekšienē. Tas attiecas uz sabiedrības saimniecisko un organizatorisko vadīšanu, kura vērsta uz sabiedrības mērķu (peļņas gūšanas) sasniegšanu – darbības nodrošināšana, darba organizācija, darbinieku izrīkošana, pasākumi vadības nodrošināšanai (sapulču sasaukšana, lēmumu pieņemšana un tās organizēšana, grāmatvedības kārtošana, gada pārskata sastādīšana, dokumentu sagatavošana un iesniegšana valsts iestādēs, kā arī šo dokumentu glabāšana, darba iekšējās kārtības noteikumu, instrukciju apstiprināšana, rīkojumu izdošana u.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes