Jautājums par pilsonības koncepciju pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas izraisīja karstas diskusijas un visai pretrunīgus vērtējumus gan Latvijas sabiedrībā, gan starptautiskajās institūcijās. Pieņemtās koncepcijas un attiecīgi likumdošanas pamatideja bija izveidot aizsargmehānismu, lai nodrošinātu Latvijas Republikas pēctecību, tātad – lai vitāli svarīgu lēmumu pieņemšanā piedalītos tikai tās personas, kurām ir patiesa saikne ar Latvijas Republiku. Citiem vārdiem, lai politiskā vara piederētu latviešiem.
Analizēt šā lēmuma pozitīvās un negatīvās sekas nav mūsu diskusijas uzdevums, atstāsim to vēsturniekiem. Mūs kā likumdevējus interesē konkrētas problēmas. Divdesmit gadu laikā daudz kas ir mainījies. Ņemot vērā mūsdienu realitāti, mums nopietni jāizvērtē vairāku likuma normu grozījumu lietderība.
Starptautiskās tiesības piedāvā visai ierobežotu ietvaru pilsonības likumdošanai, tradicionāli pilsonības jautājums ir nacionālās likumdošanas kompetencē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes