Kā Jūs vērtējat neseno referendumu par otru valsts valodu naturalizācijas procesa kontekstā?
Tas ir svarīgs jautājums, kā naturalizācija ir ietekmējusi pilsoņu kopumu un kāpēc naturalizējušies pilsoņi, solot uzticību Latvijas Republikai, dodas balsot par otru valsts valodu. Tāpēc es uzņēmos izpētīt citu valstu praksi tieši par šiem lojalitātes nosacījumiem pilsonības iegūšanai (skat. intervijas beigās.).
Uz naturalizāciju mēs nevaram skatīties tā, kā to darījām pirms desmit vai vairāk gadiem. Uz to ir jāskatās ar šodienas acīm, ņemot vērā citu Eiropas valstu pieredzi. Tie, kas to ir gribējuši, ir jau naturalizējušies. Šobrīd naturalizācijas temps ir ļoti lēns, turklāt daļa cilvēku vēlas iegūt pilsonību, lai vieglāk varētu doties dzīvot uz citām Eiropas Savienības valstīm. Latvijas pilsonībai šis ir papildu bonuss – Eiropas Savienības pilsonība. Citu apsvērumu dēļ viņi, visticamāk, nenaturalizētos.
Vai Pilsonības likuma grozījumu projektā ir kādi priekšlikumi, kas veicinātu pilsonības iegūšanu nevis izdevīguma, bet patriotisku iemeslu dēļ?
Es tomēr gribētu prezumēt, ka lielākā daļa cilvēku pieņem atbildīgu lēmumu kļūt par Latvijas Republikas pilsoni, apzinoties arī visus pienākumus pret valsti.
Taču mēs nedrīkstam pieļaut kļūdas, kas līdzinātos līdzšinējām. Piemēram, šobrīd Pilsonības likums nosaka, ka naturalizācijas pretendentu nevar pielaist pie eksāmena tikai gadījumā, ja ir spēkā stājies tiesas spriedums par rasu naida kurināšanu, par vēršanos pret demokrātiskām vērtībām vai Latvijas neatkarību utt. Tātad šobrīd nav iespējams atteikt naturalizāciju, lai arī pretendenta darbības pilnībā apliecina šādus uzskatus. Ne vienmēr ir iespējams tiesas spriedums. Piemēram, kura tiesa var izvērtēt attieksmi pret demokrātiskām vērtībām? Rezultātā pie pašreizējā regulējuma tikai formāli pārbauda cilvēka zināšanas, bet ne subjektīvo attieksmi pret valsti.
Kāda ir citu Eiropas valstu pieredze naturalizācijas jautājumā?
Daudzās valstīs rūpīgi skatās, lai par pilsoņiem kļūtu tikai tādi, kas spēj integrēties konkrētajā sabiedrībā un dot savu pienesumu valsts attīstībai, un nepieļautu, ka naturalizācija notiek, lai valstī no iekšpuses veiktu revolūciju. Svarīgi ir skatīties uz pilsonības piešķiršanu no sabiedrības drošības viedokļa, pat ja nav tiesas sprieduma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes