ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Oktobris 2012 /Nr.42 (741)

Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas process
Dr.iur.
Jānis Baumanis
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētājs 

Jau apritējuši septiņi gadi, kopš Latvijā ir ieviests juridiskām personām piemērojamo piespiedu ietekmēšanas līdzekļu institūts, kas papildināja krimināltiesisko piespiedu līdzekļu klāstu. Tādēļ lielākās diskusijas saistībā ar piespiedu ietekmēšanas līdzekļu ieviešanu noritējušas caur krimināltiesību prizmu, atstājot otrā plānā kriminālprocesuālos aspektus. Pētnieki nemitīgi pievērsušies piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem, uzsverot šo līdzekļu piemērošanas prakses trūkumu. Taču jāatzīst, ka prakses neesamība nebūt nav saistīta ar piespiedu ietekmēšanas līdzekļu krimināltiesiskajiem aspektiem, bet gan ar piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesuālo reglamentāciju.

Pēdējos septiņos gados process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu tika reglamentēts tikai piecos Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) pantos, tas ir, KPL 439., 440., 441., 547. un 548. pantā. Jāatzīst, ka šāds regulējums ir nepilnīgs.

Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu ieviešanas gaitā tika uzsvērta juridisko personu īpatnība, piemēram, šīm personām nav vainas, tām nevar tikt piemērota kriminālatbildība, to, ko varētu piemērot, nevar saukt par sodu. Tādēļ loģiski būtu, ka visas KPL normas tiktu grozītas, ņemot vērā šo jauno terminoloģiju. Tomēr tā nenotika, un kriminālprocesuālā jaunrade noritēja, ignorējot procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Ņemot vērā minēto, autors piedāvā ielūkoties visizplatītākajās kriminālprocesuālo normu piemērošanas problēmās, kuras praksē jārisina procesa virzītājiem.

Jāsāk jau ar procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu uzsākšanu. KPL likumdevēji pamanījušies šo procesa posmu padarīt par tik nesaprotamu, ka nav brīnums, ka Latvijā procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu netiek uzsākti.

VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Kalvis Torgāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Līgumsoda anomālijas Direktīvas 2011/7/ES normu kontekstā
Izlasot Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, kas paredz enerģiskāk apkarot komercdarbību negatīvi ietekmējošos kavētos maksājumus, rodas jautājums, kāpēc tajā ne reizi nav minēts līgumsods. ...
7 komentāri
Tiesību politika
Ekspertu viedokļi par Augstākās tiesas nosaukuma maiņu
Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija pirms otrā lasījuma vērtē likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Grozījumi paredz izmaiņas attiecībā uz Tieslietu padomi, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju, Tiesu ...
4 komentāri
Gundega Slaņķe
Tiesību politika
Vai juridiskās metodes jāreglamentē normatīvajos tiesību aktos
17 komentāri
Arnis Zelčs
Skaidrojumi. Viedokļi
Zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību problemātika
Šā raksta mērķis ir īsi un koncentrēti apzināt galvenās praktiskās un tiesiskās problēmas, kas izriet no zemes piespiedu nomas attiecībām starp daudzdzīvokļu namu dzīvokļu un zemes īpašniekiem, kā arī namu pārvaldniekiem. ...
Sandis Bērtaitis
Skaidrojumi. Viedokļi
Komentārs par nomas maksas apmēra izmaiņām zemes piespiedu nomas gadījumā
Rakstā atspoguļotas autora pārdomas par zemes piespiedu nomas tiesiskā regulējuma iespējamām izmaiņām kontekstā ar Ministru kabineta šā gada 2. oktobrī atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas ...
AUTORU KATALOGS