Rakstā atspoguļotas autora pārdomas par zemes piespiedu nomas tiesiskā regulējuma iespējamām izmaiņām kontekstā ar Ministru kabineta šā gada 2. oktobrī atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās""1 un no tā izrietošajiem ierosinājumiem par līdzšinējās kārtības pilnveidi.
Dalītā īpašuma situācijā zemes piespiedu noma ir kopīgs saskares punkts kā privatizēto dzīvokļu, tā apbūvētās zemes īpašniekiem. Joprojām ir aktuāls jautājums par to, kā šīs savstarpēji pretrunīgās tiesiskās intereses līdzsvarot visiem pieņemamā un saprātīgā formā. Turklāt šo piespiedu attiecību ilgtermiņa raksturs īpaši izceļ tiesiskā regulējuma sociālo jūtīgumu.
Pēc vairākiem Satversmes tiesas nolēmumiem un Saeimas pieņemtiem likumu grozījumiem ir būtiski palielinājušies zemes nomas maksājumi. Reaģējot uz pieaugošo iedzīvotāju neapmierinātību, kas arī veido plašu vēlētāju daļu, Ministru kabinets šā gada 2. oktobrī ir apstiprinājis vairākus likumprojektus, kuros ir pievērsies arī zemes piespiedu nomas tiesisko attiecību sakārtošanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes