Šā raksta mērķis ir īsi un koncentrēti apzināt galvenās praktiskās un tiesiskās problēmas, kas izriet no zemes piespiedu nomas attiecībām starp daudzdzīvokļu namu dzīvokļu un zemes īpašniekiem, kā arī namu pārvaldniekiem. Autors arī piedāvā konkrētus priekšlikumus, lai saskaņotu minēto pušu intereses un tajās rastu samērīgumu.
2009. gada 15. aprīlī tika pieņemts Satversmes tiesas spriedums "Par likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. panta otrās daļas vārdu "daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas" un pārejas noteikumu 7. punkta un likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 54. panta otrās daļas pirmā teikuma un pārejas noteikumu 40. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam" (turpmāk – 2009. gada 15. aprīļa spriedums).1 Pēc minētā sprieduma spēkā stāšanās daudzdzīvokļu namu dzīvokļu un zemes īpašnieku piespiedu nomas tiesiskās attiecības tika pakļautas būtiskām pārmaiņām. Laikam ritot, konstatēts, ka dzīvokļu īpašnieki attiecībā pret zemes īpašniekiem ir nostādīti nevienlīdzīgā stāvoklī.
Līdz ar kadastrālās vērtības pieaugumu dzīvokļu īpašnieku tiesiskās intereses tiek ierobežotas un to brīvā griba ir palikusi atkarīga vienīgi no kadastra aprēķiniem. Tā rezultātā šobrīd dzīvokļu īpašnieki saņem neadekvāti augstus rēķinus par zemes nomu. Piemēram, 2011. gadā kādā namīpašumā Rīgā, Grēcinieku ielā, zemes nomas maksa un nekustamā īpašuma nodokļa par zemi kompensācija, salīdzinot ar 2010. gadu, pieauga par 10 457%, Čiekuru ielā – par 10 442%, Vecmīlgrāvja 1. līnijā – par 3998%, Aplokciema ielā – par 3525% u.tml. Kopumā izmaksas pieauga par 237%. Attiecīgi parādsaistības tikai par zemes nomu un nekustamā īpašuma nodokļa par zemi kompensācijām 2011. gada 1. novembrī bija gandrīz 800 000 latu.2
Vairumu daudzdzīvokļu namu Rīgā pārvalda Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks".3 Minētā sabiedrība arī norāda, ka piespiedu nomas tiesiskās attiecības attiecas uz katru trešo daudzdzīvokļu namu.4 Bieži vien arī presē tiek publicētas rēķinos piestādītās naudas summas, kuras lielākoties ir nesamērīgas.5
Tādējādi secināms, ka iepriekš tik biežie centieni6 harmonizēt piespiedu nomas pušu tiesiskās attiecības7 nav devuši nekādu rezultātu. Spēkā esošās tiesību normas nenodrošina interešu samērīgumu. Ņemot vērā, ka likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" (turpmāk – Zemes reformas likums) pārejas noteikumu 15. punktā8 un 2012. gada 16. februāra valdības rīkojumā Nr. 84 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai"9 ir ietverts valdības pienākums līdz 2012. gada 1. septembrim izvērtēt gan dalītā īpašuma, gan piespiedu nomas tiesisko attiecību problemātiku, šobrīd ir jo īpaši aktuāli izvērst minēto tēmu un sniegt konkrētus priekšlikumus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes