Robežas novilkšana starp naida runu un runas brīvību ir patiess izaicinājums plurālistiskai demokrātiskai sabiedrībai, kur liela loma ir mediju pārstāvju zināšanām un to juridiskai un morālai atbildībai, tiesībsargājošo institūciju prasmēm un vispārējai izglītības sistēmai valstī.
2012. gada 24. oktobrī Rīgas Juridiskajā augstskolā notika konference "Ceļā uz iekļaujošu sabiedrību bez naida: Latvijas pieredze, sasniegumi un izaicinājumi", kuru rīkoja Rīgas Juridiskā augstskola sadarbībā ar Ārlietu, Izglītības un zinātnes un Tieslietu ministriju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību un Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes