ŽURNĀLS Tiesību politika

30. Oktobris 2012 /Nr.44 (743)

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras viedoklis par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"
6 komentāri

2012. gada 27. septembrī Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija vērsās ar vēstuli pie Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānes prof., Dr.iur. K. Stradas-Rozenbergas ar lūgumu sniegt papildus atzinumu par likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" atbilstību starptautisko tiesību normām Satversmes 78. panta izpratnē1. 2012. gada 4. oktobrī prof. K. Strada-Rozenberga nosūtīja šo lūgumu fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedrai ar lūgumu iespēju robežās sniegt viedokli.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra2, turpmāk – SETK, izskatot saņemto Centrālās vēlēšanu komisijas lūgumu, uzskata par iespējamu precizēt saņemtā lūguma formulējumu, atbildot uz jautājumu: "Vai likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" atbilstoši Satversmes 78. panta nosacījumiem ir pilnīgi izstrādāts, t. i., vai tas atbilst Latvijas Republikas normatīvo aktu hierarhijas ziņā augstāk stāvošām tiesību normām un Latvijas Republikai saistošajām starptautisko tiesību normām."

SETK pirms sava viedokļa formulēšanas ir iepazinusies ar jau iepriekš sniegtajiem atzinumiem, īpaši uzsverot Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas viedokļa3 un Saeimas Juridiskā biroja atzinuma4 atzīstamo izstrādātības un analīzes pakāpi.

Formulējot savu viedokli par uzdoto jautājumu SETK uzskata par nepieciešamu apskatīt sekojošu jautājumu loku:

1. starptautiskajās publiskajās tiesībās iekļautais pilsonības piešķiršanas regulējums;

2. Latvijas Republikas valsts tiesību turpināšanās (kontinuitātes) doktrīnas saturs un tās ietekme uz pilsonības piešķiršanas regulējumu;

3. pilsonības automātiskas piešķiršanas visiem Latvijas Republikas nepilsoņiem atbilstība starptautiskajām tiesībām.

 

1. Pilsonības piešķiršanas jautājumu regulējums starptautiskajās publiskajās tiesībās

Virkne starptautisko tiesību avotu piemin pilsonības jēdzienu, piemēram, 1948. gada ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas5 15. pants atzīst katra cilvēka tiesības uz pilsonību un aizliedz to patvaļīgi atņemt, 1957. gada Ņujorkas konvencija Par precētu sieviešu pilsonību aizliedz laulībai ietekmēt sievietes pilsonību,6 1989. gada ANO Konvencijas par bērna tiesībām7 7. pants aizsargā bērnu tiesības uz pilsonības iegūšanu no dzimšanas brīža, 1954. gada Konvencijas par bezvalstnieka statusu8 32. pants uzliek konvencijas dalībvalstīm par pienākumu pēc iespējas veicināt bezvalstnieku asimilāciju un naturalizāciju. Pilsonības jautājumiem ir veltīta arī 1963. gada Eiropas Padomes Konvencija par dubultpilsonības gadījumu samazināšanu un militāro dienestu dubultpilsonības gadījumā9 un Hāgas 1930. g. konvencija par atsevišķiem jautājumiem saistībā ar pilsonības likumu kolīziju,10 katras valsts tiesības noteikt tās pilsonības iegūšanas noteikumus skaidri izriet arī no Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bezvalstnieku skaita samazināšanu (UN Convention on the Réduction of Statelessness).11

Tomēr, lai cik starptautisko tiesību avotos arī nebūtu pieminēti pilsonības jautājumi, tās skaidri atstāj jautājumu par pilsonības piešķiršanu katras suverēnas valsts ziņā.

Tā ANO Starptautiskā Tiesa (International Court of Justice) ir norādījusi, ka pilsonības piešķiršana caur naturalizāciju ir katras suverēnas valsts kompetencē.12 Šie jautājumi ietilpst katras suverēnās valsts iekšējā domēnā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (6)
6 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Z.
4. Novembris 2012 / 19:55
0
ATBILDĒT
Labs atzinums, īss, bet galvenais ir pateikts. Pārliecina.
Juriste
3. Novembris 2012 / 13:17
0
ATBILDĒT
Skaidrs atzinums, labi argumentēts. Multikulturālālisms Eiropā ir jau pārvarēts, tā ka Straujās uzskati ir jau novecojuši :) Protams, ka Eiropas valstis prasa no pilsonības kandidātiem integrāciju, un pie tam daudz stingrāk, kā kādu laiku 90.gados. Un no bijušajiem PSRS pilsoņiem, kuri šeit ieradušies kā kolonisti, Latvijai ir visas tiesības un pat pienākums, prasīt vairāk nekā no citiem imigrantiem, kuri šeit ir ieradušies legāli (diemžēl, tai vietā viņiem tiek dotas atlaides). Tādēļ atzinums ir ļoti loģisks.
Strauja
1. Novembris 2012 / 14:53
0
ATBILDĒT
Diskriminācijas jautājums ir saistībā ar to, ka ir dažādas tiesības uz pilsonību atkarībā no etniskās piederības. Pilsonības likums paredz piešķirt pilsonību latviešiem un līviem. Te arī aspekts par diskrrimināciju etniskās piederības dēļ, vēl jo vairāk, ņemot vērā faktu, ka formālā etniskā piederība var atšķirties no faktiskās, t.i., ieraksts pasē latvietis vēl nenozīmē, ka civlēks zina latviešu valodu un arī sociāli ir latvietis, t.i., sevi asociē ar latvisko mentalitātei un kultūru. No šī mūsdienu tiesību izpratnes viedokļa likuma norma, kas dod iespēju iegūt pilsonību konkrētas etniskās piederības personām bez naturalizācijas, ir diskriminējoša un arī neloģiska, t.i., nav saskatāms šādas normas leģitīmais mērķis jeb saprātīgs is pamats, raugoties no mūsdienu viedokļa. Varbūt tāds bija pirms 20 gadiem.
Stone
1. Novembris 2012 / 14:03
0
ATBILDĒT
Atturēšos no atzinuma komentēšanas, tomēr attiecībā uz jautājumu \"ar ko nepilsonis labāks\" atbilde dota gan ST, kan ECT spriedumos - nepilsoņiem ir īpaša, nourīga saikne ar Latvijas Republiku.
Janis
31. Oktobris 2012 / 16:39
0
ATBILDĒT
Kas tur ko nesaprast par diskrimināciju, Made? Diskriminēti tiktu piemēram ārvalstnieks vai bezvalstnieks, jo viņam netiktu piešķirta automātiskā pilsonība, bet nepilsonim tiktu. Ar ko nepilsonis labāks par citiem? Manuprāt ne ar ko!
Made
30. Oktobris 2012 / 22:01
0
ATBILDĒT
1) Par diskrimināciju - nesapratu punktu. Vai tad tā ir diskriminācija, ja tauta referendumā atbalsta pilsonības piešķiršanu kādai grupai, kas nav ne pilsoņi ne bezvalstnieki?

2) Par kontinuitāti un arī diskrimināciju - katedra varēja fokusēties uz pārejas noteikumiem. Tur varētu būt labāki argumenti.

3) Par Nottebohm - vajadzētu zināt, ka tas nav \'atzīts\' spriedums. Pie tam šķiet, ka piemērotāks katedras viedoklim būtu Tunis/Morocco

4) Kādā jēgā runāt par ES, kam ar projektu nav sakara?

Bet kopumā salīdzinoši labs atzinums uz citu fona.
visi numura raksti
Skaidrīte Ābrama
Skaidrojumi. Viedokļi
Tālākpārdošanas cenu noteikšana kā konkurences tiesību pārkāpums
Pēdējo gadu laikā Konkurences padome vairākkārt ir izmeklējusi lietas par tālākpārdošanas cenas noteikšanu. Ir konstatēti pārkāpumi, uzlikti naudas sodi, tāpat veikti izglītojoši pasākumi, rīkojot seminārus un plašsaziņas ...
1 komentāri
Arta Snipe, Normunds Šlitke
Skaidrojumi. Viedokļi
Līdz šim nepateiktais zemes piespiedu nomas jautājumā
"Jurista Vārdā" Nr. 42 (16.10.2012.) tika publicēta informācija "Jauni priekšlikumi zemes un ēku īpašnieku savstarpējo interešu līdzsvaram" un divi komentāri – zvērināta advokāta Sanda Bērtaiša raksts "Komentārs par nomas ...
26 komentāri
Māris Leja
Skaidrojumi. Viedokļi
Par dažiem specifiskiem krāpšanas jautājumiem
Rakstā analizēta tiesu praksē izskatīta krimināllieta, kurā nozīmīgi šādi ar krāpšanu saistīti jautājumi: kā norobežojama krāpšana no piesavināšanās; vai konstatējama krāpšanas pazīme – maldība, ja faktiskos apstākļus ...
9 komentāri
Mārtiņš Paparinskis
Tiesību politika
M.Paparinska atzinums par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"
19 komentāri
Tiesību politika
Ārlietu ministrijas 2012. gada 12. oktobra vēstule "Par likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā"" Centrālajai vēlēšanu komisijai
AUTORU KATALOGS