Šī gada oktobrī aprit jau divi gadi kopš brīža, kad pēc Latvijas vēsturē pirmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām sanāca 11. Saeima. Šo vēlēšanu cēlonis bija Valsts prezidenta ierosinātā 10. Saeimas atlaišana. Rakstā autors1 aplūko Latvijas Republikas Satversmes 49. panta juridisko dabu, lietošanas praktisko mehānismu, formu un tiesiskās sekas, lai sniegtu atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) kā un kādos apstākļos ir piemērojams Satversmes 49. panta regulējums; 2) kādas tiesības un pienākumus Satversmes 49. pants uzliek Valsts prezidenta institūtam; 3) kādas un cik lielas ir Valsts prezidenta, Saeimas un citu konstitucionālo orgānu pilnvaru apjoma izmaiņas Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas gadījumā. Ierobežotā apjoma dēļ šo rakstu var uzskatīt par mēģinājumu ieskicēt Satversmes 49. panta tvērumu, kam nākotnē būtu jāvelta plašāks pētījums.
Latvijas Republikas Satversmes 14. un 48. pantā noteiktie gadījumi ir vienīgie, kad iespējama Saeimas pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanās konstitucionālā ceļā. Savukārt Satversmes 49. pantā iezīmēts leģislatūru nepārtrauktības princips, no kura izriet, ka līdz jaunas Saeimas sanākšanai iepriekšējās Saeimas deputātu pilnvaras tomēr paliek spēkā, taču Saeimas sēdes sasauc un to darba kārtību nosaka Valsts prezidents.2
Juridiskajā literatūrā tieši Satversmes 49. panta ietvars nav plaši aplūkots, toties daudzi autori Saeimas atlaišanas kontekstā ir pievērsušies galvenokārt Satversmes 48. panta regulējumam.3 Satversmes 48. un 49. panta pirmreizējā piemērošana veido precedentus nākotnei. Tādēļ ir jāapzinās, ka no tā, kādā veidā pirmo reizi tika īstenota Satversmes 48. un 49. pantā paredzētā kārtība, izrietēs tiesību zinātnes atziņas par pienācīgu Saeimas darbu pēc tās atlaišanas un līdz jaunās Saeimas sanākšanai. Ir svarīgi no līdzšinējās Saeimas atlaišanas prakses gūt mācības par iepriekšminēto jautājumu risināšanu, lai nākotnē novērstu potenciālās konfliktsituācijas starp valsts varas atzariem. Kā teicis Polijas valststiesībnieks M. Vižikovskis: “(..) konstitūcija nevar sniegt laimes stāvokli valstī, bet tā īstenos savu funkciju, ja novērsīs katastrofu.”4
1. Satversmes 49. panta tvērums
Satversmes tiesa akcentējusi, ka Satversme ir vienots veselums un tajā ietvertās normas iztulkojamas sistēmiski.5 Tādēļ Satversmes 49. pants ir jāskata kopsakarā ar citām Satversmes normām, jo citādi nav pilnībā saprotams tā vēsturiskais, sistēmiskais un juridiski saturiskais tvērums. Piemēram, Satversmes 14. un 48. pants ir obligāti priekšnoteikumi tam, lai izpildītos Satversmes 49. panta nosacījumi.
Satversmes 49. pants nosaka: “Ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts prezidents. Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.”
Lai gan Satversmes 49. panta konstrukcija ir veidota tikai no trim teikumiem, uz tiem gulstas īpaša slodze un konstitucionāla atbildība par noteiktu konstitucionālo situāciju. Proti, šā panta pirmais teikums uzsver Saeimas locekļu pilnvaras jeb tiesisko statusu, kad radušies Satversmes 14. vai 48. pantā minētie apstākļi. Saeimas locekļu tiesiskais statuss nemainās, jo ne tikai no brīža, kad Valsts prezidents ierosinājis tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu, bet arī tad, kad balsotāju vairākums tautas nobalsošanā jau ir izteicies par labu Saeimas atlaišanai, Saeima ir tiesīga turpināt savu darbu un tās lēmumi ir tikpat leģitīmi kā pirms tam, kad tika ierosināta Saeimas atlaišana. Tādējādi atlaistās Saeimas locekļu pilnvaras un atbilstoši tās kompetencei pieņemtie lēmumi ir leģitīmi.
|
Satversmes 49. pants ir viens no obligātiem konstitucionālā stāvokļa posmiem Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas mehānismā. |
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes