ŽURNĀLS Tiesību politika

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica. Šodien trešajā un galīgajā lasījumā skatām "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā", uz kuru bija saņemti trīs priekšlikumi, kurus arī komisija ir izskatījusi.

Jānis Ādamsons. [..] Ja mēs runājam par konkrēto priekšlikumu, ka deklarētā dzīvesvieta nevar būt par vienīgo nosacījumu, lai piešķirtu atvieglojumus braukšanai sabiedriskajā transportā, godīgi sakot, tas jau ir miris iesniedzot. Par to mēs diskutējām jau iepriekšējā plenārsēdē, kad skatīja šo jautājumu. Kur ir tā problēmas būtība? Problēmas būtība ir tā, ka neviens no Saeimas deputātiem, ne no Ministru kabineta locekļiem neapstrīd cenas tarifu veidošanas principus, kuri ir apstiprināti Rīgas domē. Visi piekrīt, ka tie ir korekti aprēķināti un no nākošā gada 1. janvāra cena sastādīs vienu eiro un 20 centus. Kur ir tā problēma? Problēma rodas tad, izrādās, kad kāda pašvaldība pieņem lēmumu par to, ka attiecīgā teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji var saņemt kaut kādus atvieglojumus. Un kur ir pamatojums tam, ka nevar piešķirt tos atvieglojumus? Es ļoti labi saprastu "Vienotības" pārstāvjus un tā saucamās tiesiskās koalīcijas pārstāvjus, ka viņi pateiktu: jā, jūs ziniet, principā, ja rīdziniekiem ir atvieglojumi braukt par pusi lētāk, tad mums kaut kas būtu jādara, lai arī citiem Latvijas iedzīvotājiem būtu tāda pati iespēja. Kādi ir tad tie risinājumu varianti? Risinājumi ir ļoti vienkārši.

Pirmkārt, piešķirt dotācijas Rīgas sabiedriskajam transportam, kāds bija līdz 2009. gadam.

Otrs variants, lai risinātu šo te problēmu, kas arī būtu ļoti loģiski, būtu arī ļoti vienkārši. Beidzot izstrādāt un pieņemt likumu par galvaspilsētu. Mēs varam daudz ko runāt par to, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta. Jā, faktiski tā ir un vienmēr tā ir bijis. Jautājums. Vai juridiski tas ir kaut kur nofiksēts un noformēts, ar ko Rīgas dome atšķiras no jebkuras citas pašvaldības? Vai tas ir Mērsrags, vai tā ir Zilupe, Liepāja? Ta ne ar ko. Ir absolūti tādas pašas tiesības un pienākumi. Un ja šajā likumā būtu paredzēta arī norēķinu kārtība, kādā veidā valsts kompensē šos līdzekļus, tad nebūtu nekādu problēmu, bet tā vietā tiek pasniegts tīrākais populisms, kad mēģina pretnostatīt vienas pašvaldības iedzīvotājus citas pašvaldības iedzīvotājiem. Katras pašvaldības pienākums, pirmkārt, galvenokārt ir rūpēties par attiecīgā novadā vai pilsētas teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem. To, kas saistās ar deklarēto dzīvesvietu, tad faktiski. Tie ir pamatienākumi, kurus saņem attiecīgā pašvaldība, izriet no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Ja "Vienotības" frakcija paziņo, ka deklarētā dzīvesvieta nevar būt par pamatu, lai saņemtu kaut kādus atvieglojumus, tai skaitā arī braukšanas atvieglojumus, tas nozīmē, ka nākošais varbūt, ka arī pensionāri attiecīgā pašvaldības teritorijā nevar saņemt atvieglojumus par apkuri vai kompensāciju par elektrību un tā tālāk. Nemaz nerunājot par studentiem, skolotājiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem. Varbūt tomēr apdomāsimies, un ja mēs pieņemam kādus likumus, tad viņiem jābūt ļoti konkrētiem, kurus arī dzīvē ir iespējams realizēt. Ja mēs pieņemam kaut kādus likumus, tad šiem te likumiem un normatīvajiem aktiem ir jābūt tādiem, kuri strādā, nevis kuriem jābūt mirušiem, nemaz nepiedzimstot.

Jānis Reirs. Kā jau bieži cilvēki, nākot uz tribīnes, saka, ka es jau nemaz negribēju runāt šajā jautājumā, bet mani uzrunāja viena Ādamsona kunga frāze, runājot par šo priekšlikumu.