Šā gada 27. augustā tiesībsargs Juris Jansons nosūtījis Izglītības un zinātnes ministrijai un 32 Latvijas augstskolām vēstuli un atzinumu Nr. 1-5/127 "Par tiesībām uz izglītību neatkarīgi no personas reliģiskās pārliecības", kurā tiesībsargs sniedz skaidrojumu par tiesiskās vienlīdzības un diskriminācijas aizlieguma tvērumu, personu tiesībām paust savu reliģisko pārliecību un šo tiesību ierobežošanas tiesiskumu situācijās, kad persona lūdz rast individuālu risinājumu attiecībā uz iestājeksāmeniem reliģiskās vai etniskās pārliecības vai citu iemeslu dēļ.
Pēc tiesībsarga sniegtā viedokļa Latvijas Mūzikas akadēmijai par tiesiskās vienlīdzības principu, kā rezultātā Septītās dienas adventistu draudzes pārstāvim tika pārcelts iestājeksāmens klavierspēlē, rosināta diskusija, kā rīkoties līdzīgās situācijās, kad persona lūdz rast individuālu risinājumu reliģiskās, etniskās pārliecības vai citu iemeslu dēļ attiecībā uz iestājeksāmeniem. Saskaņā ar Tiesībsarga likuma 11.pantu tiesībsargs sniedz skaidrojumu par tiesiskās vienlīdzības, diskriminācijas aizlieguma tvērumu, personu tiesībām paust savu reliģisko pārliecību un šo tiesību ierobežošanas tiesiskumu.
Tiesiskās vienlīdzības principa dziļākā jēga ir vienlīdzīgu iespēju radīšana visiem, nevis formāla vienlīdzība. Attiecībā uz studijām augstskolās vienlīdzīgas iespējas nozīmē to, ka attiecīgu apstākļu dēļ var un pat ir nepieciešams rast individuālus risinājumus, pielāgojumus. Attiecībā uz personām ar invaliditāti ilgāks valsts pārbaudījumu, eksāmenu laiks un citi pielāgojumi ir vispāratzīta prakse, nostiprināta tostarp 2010.gada 6.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.335 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību" u.c. normatīvajos aktos. Arī pret personām ar noteiktu etnisko piederību, reliģisko pārliecību, ja attiecīgā pārliecība ir nozīmīga personas identitātes sastāvdaļa, kas nav maināma, tad toleranta, cilvēktiesību ievērojoša pieeja ir rast risinājumu, nosakot alternatīvu iespēju kārtot iestājeksāmenu laikā, kas, pirmkārt, nav pretrunā ar personas pārliecību, un, otrkārt, kas nesamērīgi neierobežo augstskolas, sabiedrības tiesības.
Tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību ir vienas no svarīgākajām cilvēka pamattiesībām, kas aizsargātas ne tikai Satversmē, bet arī Latvijai saistošajos starptautiskajos cilvēktiesību līgumos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes